0
info@redzet.eu
Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Atgriezties uz karti Iegūt norādes

Kokmuižas Barona pils

Kokmuiža
Kokmuižas kungu māja
Kokmuižas sfēriskais saules pulkstenis
Kokmuižas Barona pils

Kokmuiža (vācu: Kokenhof) ir muižas kungu māja, kas atrodas Kocēnos.

Vēsture
Kokmuiža pirmo reizi vēstures avotos minēta 1582. gadā, kad tā ietilpa Livonijas Pārdaugavas hercogistes teritorijā izveidotās Livonijas bīskapijas sastāvā. 1622. gadā to savā īpašumā ieguva Zviedrijas valsts kanclers, diplomāts, grāfs Aksels Uksenšerna. Pēc muižu redukcijas 1681. gadā tā nokļuva zviedru valdības īpašumā un tika iznomāta Rīgas lieltirgotājam Reiteram, kurš to tālāk apakšnomā atdeva iepriekšējam muižas nomniekam Cakarijam Kasparam Holdem. Ap to laiku muižā sāka brūvēt alu.

Lielā Ziemeļu kara laikā 1702. gadā krievu karaspēks muižu izlaupīja un nodedzināja. Pēc kara beigām atjaunotā muižas kungu māja bijusi mūra celtne. 1846. gadā Kokmuižu vairāksolīšanā par 154 000 rubļiem nopircis Holandes konsuls, Rīgas tirgotājs Johans Frīdrihs fon Šrēders. Viņa dēls Teodors Šrēders muižu pārbūvēja neobaroka izskatā un izveidoja angļu tipa parku. 1857. gadā muižā nodibināja rūpnieciska apmēra alus darītavu un spirta dedzinātavu, kurā 1898. gadā saražo 270 200 spaiņu (332 3190 litru) alus.

1937. gadā Kokmuižas pilī ierīkoja Kocēnu pamatskolu, kuras pārzinis bija vēlākais kordiriģents Roberts Zuika. Pēc atjaunošanas 2012. gadā pie muižas kungu mājas novietoja sfērisko saules pulksteni.

Apraksts
Ēka ir izteikta vācu baroka iezīmju nesēja, Kokmuižas tēlu vairāk nekā fasāžu dekors noteica augstais mansarda jumts ar kupolveida izbūvi vidusdaļā. Savukārt fasāžu plastiskajā apdarē bez barokāliem motīviem jaušams spēcīgs neorenesanses iespaids.
lv.wikipedia.org

 


Kokmuiža (Kokenhof) ir daļa no senā Valmieras pilsnovada, kas vēlāk poļu laikā (līdz 1582. gadam) ietilpist Cēsu bīskapijā. Kopš tiem laikiem kungu mājas izskats mainījies vismaz trīs reizes. Sākotnēji tā celta no koka, kas arī devis nosaukumu – Kokmuiža. Mūsdienās redzamās neobaroka stilā celtās ēkas pamati likti 1880. gadā – kad to pārvaldīja baltvācu muižnieku Šrēderu dzimta.

Laika posmā no 20. gs. sākuma līdz 1930. gadam Kokmuižas pils ēka tiek izpostīta. 1937. gadā Kokmuižas kungu māja pēc ievērojamā tā laika arhitekta Arnolda Čuibes projekta pielāgota skolas vajadzībām. Otrā pasaules kara gados skolas direktors bijis slavenais latviešu kordiriģents – simtgadnieks Roberts Zuika. 1997. gada remonta laikā skolotāju istabā atklājās 20. gs. sākuma oriģinālā interjera sienas gleznojums.

Kokmuižas parks savulaik varētu sacensties ar krāšņajiem puķu dārziem Holandes Keukenhofā. 18. gs. beigās tēva muižā te savas daiļdārznieka iemaņas aizsāka vēlākais Krimas botāniskā dārza direktors Nikolajs Anders fon Hārtviss. Angļu stila parku paplašināja Šrēderu dzimtas saimniekošanas laikā. 2012. gadā Kokmuižas parkā notika rekonstrukcija, kuras rezultātā izveidots jauns muižas partera plāns un tā centrā novietots, pirmais Latvijā, sfērisks saules pulkstenis.

Kokmuiža bija izdaudzināta ar svētku tradīcijām. Īpaši krāšņi tikuši atzīmēti parka svētki, iekļaujot lekcijas, teātra un orķestra priekšnesumus un balli. Šodien svinību tradīcijas turpina 1980. gadā rekonstruētajā muižas austrumu klētī – kultūras nama sarīkojumu zālē. Kā arī ik gadu norisinās Kokmuižas svētki.

 

RIETUMU KLĒTS
Rietumu klēts (mūsdienās Kocēnu sporta nams) celta 19. gs beigās, precīzāk 1869. gadā. Klētij ir pagrabstāvs, kas mūsdienās pazīstama kā velvju zāle. 1985. gadā abas klētis izmanto Kolhozs „Ļeņina”. Rietumu klēts izmantota graudu kodināšanai. 1994. gadā klētij nomaina sliktā stāvoklī esošo jumtu. Taču pāris gadus vēlāk jaungada svinību laikā klētī tiek iešauta salūta raķete un klēts daļēji nodeg. Pirms ēkas rekonstrukcijas, klēts pagrabstāvs tiek izmantots kā pagrabi vietējiem Kocēniešiem. 2004. gada oktobrī uzsākta Kocēnu sporta nama celtniecība, kura pabeigta 2005. gada septembrī.

AUSTRUMU KLĒTS
Austrumu klētī (mūsdienās Kocēnu kultūras nams) pārmaiņas nav bijušas pārmērīgas, taču arī tā laika gaitā ir krietni mainījusies. Visticamāk arī šī ēka celta 19. gs. beigas, diemžēl precīzi dati par celšanas gadu nav zināmi. Ap 1960. gadiem ēkā atradies stallis, tajā turēti zirgi. Vēlāk zirgu skaits sarucis līdz vienam zirgam, kas izmantots skolas vajadzībām. Kādu brīdi ēkā atradies arī galdniecības kabinets, kurā vietējie jaunieši esot apguvuši galdniecības arodu. 1970. gadu beigās klētij tiek aizmūrētas klēts arkas, kas bijušas tādas kā otrai klētij. 1980. gados klēts ēkai galā piemūrēja divstāvīgu piebūvi, kurā atrodas kamīnzāle. Kopš 1980. gada ēkā darbojas Kocēnu kultūras nams. No 2009. gada nogales līdz 2010. gada septembrim noritēja kultūras nama rekonstrukcija.

KOKMUIŽAS PILS KOMPLEKSA PARKS
Angļu tipa parks izveidots 19. gs. Parka izmēri bija aptuveni 8 ha un to ierīkojis Teodors Henriks fon Šrēders ar dīķiem, lieliem vietējo sugu kokiem un atsevišķiem eksotiem. Kokmuižai bijušas 7 alejas, kas stiepušās uz visām debess pusēm. Piecas no tām vēl ir saglabājušās, divas nocirta, kad kolhoza laikā uzpludināja mākslīgu ezeru. Pēc vietējo iedzīvotāju stāstiem aleja, kura stiepusies uz kreiļa kalnu, bijusi gobu aleja. Kreiļa kalnā bijuši skaisti grantēti celiņi, baseins ar ozolkoka grīdu un malām. Gar celiņu malām šur tur bija no akmens izkaltas apaļas galda virsas. Tās balstījušās uz ķieģeļiem veidotām kājām.
visit.koceni.lv

Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu