0
info@redzet.eu
Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Keramikas skulptūra pie Jaunpils pils
Jaunpils pils no dzirnavezera puses
Jaunpils pils no dzirnavezera puses
Jaunpils pils - Viesnīca, muzejs, krogs
Jaunpils pils, Jaunpils pils viesnīca
Jaunpils pils, Jaunpils muzejs
Jaunpils pils ziemā
Jaunpils pils ziemā
Jaunpils pils ziemā
Jaunpils pils ziemā
Jaunpils pils ziemā
Skats uz Jaunpils pili caur parku
Jaunpils pils iekšējais pagalms
Jaunpils pils iekšējais pagalms
Jaunpils pils iekšējais pagalms
Jaunpils pils krogs
Jaunpils pils ieeja pagalmā
Jaunpils pils dekoratīvā notekrene
Jaunpils pils centrālā ieeja
Jaunpils pils
Jaunpils pils
Jaunpils pils
Jaunpils pils ieejas vārti
Jaunpils pils
Jaunpils pils
Jaunpils pils
Jaunpils pils
Jaunpils pils
Jaunpils pils
Jaunpils pils
Jaunpils pils
Jaunpils pils
Jaunpils pils

Jaunpils pils (vācu: Neuenburg) ir viduslaiku pils Jaunpilī, cēlis Livonijas ordenis 14. gadsimta otrajā pusē. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Jaunpils pili no visām pusēm ietvēra ūdens šķēršļi. Mūsdienās vairs nav redzams aizbērtais aizsarggrāvis.

Pils celta no laukakmeņiem, mūru augšdaļā izmantojot ķieģeļus. Pils veido neregulāru četrstūri, kura izmēri ir 41 x 30 metri. 15. gadsimtā uzcelts masīvs apaļais tornis, kura diametrs ir 11,5 metri. Viduslaikos bija uzcelti tikai pils dienvidaustrumu un dienvidrietumu korpusi, no abām pārējām pusēm pils iekšpagalmu ietvēra aizsargmūris.
lv.wikipedia.org

 

 

Jaunpils pils celta 1301. gadā kā Livonijas ordeņa cietoksnis, ko no visām pusēm ietvēra ūdens. Sākotnēji to apdzīvoja nelielas bruņinieku vienības. Vēlākajos gados pili pārveidoja, izbūvējot lielo aizsargtorni un pārējos stāvus. 1576. gadā pili īpašumā iegūst Reku dzimtas pārstāvis Tīss fon der Reke. Dzimta muižā saimnieko gandrīz 350 gadus.

Pilij ir daudz interesantas detaļas, kas piesaista uzmanību un fantāziju – velna figūra notekcaurules galā, mazās vītņu kāpnītes, viduslaiku pils tualetes balkons, kā arī zālē ir apskatāms marmora cilnis “Madonna ar bērnu”.

Senā bruņinieku pils vēl joprojām savus apmeklētājus pārsteidz ar savu pamatīgumu un tajā esošo viduslaiku auru, kas jūtama ir ne tikai gaiteņos un telpās, bet arī ekskursijās un pasākumos ar viduslaiku personāžiem – mūku brāli Teodoru, pils atslēgu glabātāju un citiem.

Vienā no pils senākajām daļām – bruņinieku ēdamzālē, zem velvju griestiem ir iekārtots Jaunpils pils viduslaiku krogs, kas izsenis krogs ir pazīstams ar saviem viduslaiku mielastiem. Maltīte ir īpaša – tā ēdama gan ar koka karotēm, gan ar rokām.

Jaunpils pils saime piedāvā ne tikai atpūsties brīvdienās, nakšņojot viduslaiku apartamentos vai divvietīgos numuriņos, bet arī rīkot dzīres viduslaiku un mūsdienu stilā kādā no pils zālēm.

Trijos stāvos pils senākajā spārnā izvietots Jaunpils muzejs, kurā var apskatīt ekspozīcijas par pils un apkaimes vēsturiskajiem notikumiem.

Darba laiks: katru dienu 10:00 – 17:00
www.jaunpils.lv

 

 

Jaunpils pils ir viena no retajām viduslaiku pilīm, kas lieliski saglabājusi savu sākotnējo izskatu. Jaunpils pils celta 1301. gadā kā Livonijas ordeņa cietoksnis. Pili cēlis Livonijas ordeņa mestrs Gotfrīds fon Roga. Vairāk nekā 350 gadus pilī valdīja fon der Reku (Recke) dzimta.

Mūsdienās pilī, kuru no trim pusēm apņem ūdens, rit visa Jaunpils sabiedriskā dzīve. Ainaviskā apkārtne un sadzīves folklora ir fons tūristiem domātām atrakcijām. Kopā ar mūkiem, ākstiem, pilskungiem un kalpiem varēsiet kļūt par pilntiesīgu viduslaiku varoni.

 

Vēsture
14. gadsimts
1301. gads – vēstures avotos minētais Jaunpils pils celtniecības sākums, kad Livonijas ordeņa mestrs ir Gotfrīds fon Roga (1298–1306). Pils kalpojusi kā Dobeles komturejas palīgpils. Pils sienas celtas no laukakmens, pēc tam apmestas un vietām sasniedz 2,1 m biezumu. Jaunpils pils kalpojusi kā cietoksnis, kurā uzturējās neliela militāra vienība, ordeņa mūki, kā arī vecumdienas pavadījuši Livonijas ordeņa bruņinieki.

15. gadsimts
Attīstoties šaujamieročiem, 15. gadsimta beigās pilij pieceļ apaļo stūra torni ar šaujamlūkām. Pils no visām pusēm bija norobežota ar ūdens kanāliem, vienīgā ieeja pilī (bija arī slepenas ejas, kas veda ārā no pils) bija paceļamais tilts un velvētie vārti.

16. gadsimts
Kopš 1545. gada pilī dzīvoja priekšpēdējais Dobeles komturs Everts fon Širens – ar kura vārdu saistās pirmā pils pārbūve dzīvošanas vajadzībām.

1548. gads – Everts fon Šīrens nodibina pastāvīgu mācītāja vietu un pilī liek izbūvēt kapelu.

 

1576. gads – Tīss fon der Reke, parakstot oficiālu izlīgumu ar hercogu Ketleru, iegūst savā īpašumā Jaunpils pili un novadu, kas bija 13 kvadrātjūdzes liels un sastāvēja no 17 muižām, kas fon Reku dzimtas rokās palika līdz pat Latvijas agrārās reformas īstenošanai – 1922. gadam.

1592. gads – uzsākta Jaunpils baznīcas celtniecība.

17. gadsimts
Viduslaiku pils – cietoksnis tiek pārveidots par bagātas muižnieku dzimtas rezidenci. 1605. gads – Matiass fon der Reke nonāca tuvcīņā ar Zviedrijas karali Kārli IX. Rekes rokās palicis dārgs un grezns sudraba zobens un karaļa kara cepure. Pēc šīs kaujas uz Jaunpili tika atvesti 300 zviedru kara gūstekņi, kuri strādājuši pie Zviedru mūra celtniecības, rakuši grāvjus un aizsargvaļņus.

1625. gads – zviedri, atriebjoties Rekem, noposta Jaunpili “līdz pamatiem”. Tiek veikti pils pārbūves darbi – esošajiem korpusiem uzbūvē trešo stāvu, iekšējo pagalmu izrotā ar kolonādi, kuru vēl iespaidīgāku dara milzīgie granīta pakāpieni, uzcelta piebūve – virtuves nams. 17. gs. iegūto veidolu Jaunpils saglabāja līdz pat 1905. gada revolūcijai, kad pili nodedzināja revolucionāri.

 

1648. gads – Matiass Dītrihs I fon der Reke Jaunpils baznīcai kāzu dienā dāvināja greznu altāri un kanceli, kuri baznīcā apskatāmi vēl šobrīd.

18. gadsimts
1771. gads – Georgs Pēteris Magnuss fon der Reke apprecēja Elīzu Medemu. Elīza Jaunpilī dzīvoja no 1771.–1776. gadam. Šķīrusies no Georga, viņa kļuva pazīstama dzejniece, publiciste, sabiedriskā darbiniece. Šodien Jaunpils pili grezno atmiņas par šo izcilo sievieti un mākslinieces M. Brašmanes gleznotais Elīzas portrets.

19. gadsimts
1871. gads – Jaunpils muižas parkā notikusi Dziesmu diena. Tajā piedalījušies kori no Irlavas, Lestenes, Bikstiem. Virsdiriģents bija Jānis Bētiņš.

20. gadsimts
1905. gads – naktī no 23. uz 24. decembri revolucionāri aizdedzina Jaunpils pili. Vienā naktī bojā aizgāja pils, kas nepostīta bija pastāvējusi vairāk nekā piecus gadsimtus.

1907. gads – pilī uzsāka pārbūvi pēc vācu arhitekta V. Bokslafa projekta.

1919. gads – pils pāriet neatkarīgās Latvijas īpašumā, barona Georga Augusta fon der Rekes ģimene izbrauc uz Vāciju.


Brīvās Latvijas laikā pilī darbojās Jaunpils lopkopības skola.

1960.–70. gados – pilī notika pēdējā pārbūve – izbūvēja telpas Jaunpils Lopkopības izmēģinājuma stacijas vajadzībām. Pils zālē zem kaļķu apmetuma atklājās mākslas darbs “Madonna ar bērnu”.

1997. gads – pils pāriet vietējās pašvaldības īpašumā.

21. gadsimts
No 2003. gada pils apsaimniekošanai nodibinātas P/a “Jaunpils”, kuras ietvaros darbojas muzejs, kultūras nams, bibliotēka un SIA “Jaunpils pils”, kuras darbība ir viesnīcas, ekskursiju, banketu un pasākumu organizēšana.

Jaunpils pils piedalās Latvijas piļu un muižu asociācijas rīkotajās norisēs. Piedaloties akcijā "Apceļosim Latvijas pilis un muižas" nominētas kā "Viesmīlīgākā pils" un "Labākie gidi".

2005. gadā pils tika iekļauta Eiropas kultūras mantojuma 100 sakoptāko kultūras pieminekļu sarakstā Latvijā.
www.jaunpilspils.lv

 

Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu