0
info@redzet.eu
Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Atgriezties uz karti Iegūt norādes

Alsungas livonijas ordeņa pils

Alsungas viduslaiku pils
Alsungas pils un baznīca
Piemiņas plāksne uz Alsungas pils torņa
Alsungas pils tornis
Alsungas pils iekšpagalms
Alsungas pils iekšpagalms
Alsungas viduslaiku pils
Alsungas livonijas ordeņa pils
Alsungas pils skatā no pagalma
Alsungas pils skatā no pagalma
Alsungas pils tornis
Alsungas pašvaldība
Alsungas pils
Alsungas pils
Alsungas pils
Alsungas pils tornis
Alsungas pils
Alsungas pils tornis

Alsungas Livonijas ordeņa pils kā četrstūraina nocietināta būve ar iekšējo pagalmu ir būvēta 1372. gadā. No senās pils līdz mūsu dienām saglabājusies un ir apskatāma daļa no austrumu korpusa pagrabiem, dienvidu korpuss, kā arī divi nocietinājumu torņi. Vecākā daļa - dienvidu korpusa centrālā daļa, kam mūra biezums līdz 2,3 metriem, celta 14. gadsimtā, aizsargtorņi un pārējās būves 15.– 18. gadsimtā. Rietumu korpusa otrais stāvs – 1938. gadā. Šobrīd ēkā atrodas novada domes telpas.

Alsungas livonijas ordeņa pils
Adrese: Pils iela 1, Alsunga
Tālrunis: (+371) 26425015
E-pasts: muzejs@alsunga.lv
www.suitunovads.lv

www.zudusilatvija.lv

Vēsture
1372. gadā Alsungā (Alšvangā) uzcelta četrstūraina akmens pils, kurā tiek nometināts Kuldīgas komturam padots firsts. Pils austrumu korpuss tiek izmantots dzīvošanai, bet dienvidu korpuss saimniecības vajadzībām.  Divi torņi ir piebūvēti vēlāk.  Par ziemeļaustrumu torņa celšanas laiku tiek uzskatītas 14. gadsimta beigas, 15. gadsimta sākums.  Sākumā tornim ir bijuši tikai divi virszemes stāvi un tas ir bijis vienādā augstumā ar pils Austrumu korpusu.

Tikai tad, kad Dienvidu korpusa otrais stāvs jau bija izbūvēts visā garumā, pie tā dienvidrietumu stūra 16. gadsimtā tika uzbūvēts pils otrs tornis. Tam ir bijuši trīs stāvi, t.i. par vienu vairāk, nekā tam pieguļošajam pils Dienvidu korpusam. Acīmredzot, pils iedzīvotāji uzskatīja, ka viņu drošību vairāk garantē tornis pie Austrumu korpusa, nevis dienvidrietumu tornis, tāpēc vienlaikus ar pēdējo, uzcelti vēl divi stāvi arī pils ziemeļaustrumu tornim tā, ka nu tas jau bija par diviem stāviem augstāks nekā pils dzīvojamais korpuss.

1738. g. pilsmuiža kļūst par hercoga Ernesta Johana Bīrona īpašumu. 1741. g. pabeidz dienvidu korpusa pārbūvi, bet 18. gs. 2. pusē ārpusē pie aizsargmūra uzbūvē stalli un klēti ar caurbrauktuves torni. 1796. g. Alsungu no Pētera Bīrona atpērk, tā kļūst par kroņa muižu, kas šādā statusā saglabājas līdz 1915. g. 1920. gados pils kļūst par pagasta īpašumu, 1925. g. stalli pārbūvē par pienotavu. 1928. g. pie pils ziemeļaustrumu torņa piebūvē sporta zāli, bet 1939. g. klētij uzceļ 2. stāvu, ēku pielāgojot skolas vajadzībām.

1740. gada Alsungas (Alšvangas) pils inventarizācijā ir minēts, ka pils ziemeļaustrumu tornis ir brīvi stāvošs un samērā labā stāvoklī, segts ar kārniņiem.  No Austrumu korpusa saglabājusies tikai daļa no pirmā stāva sienām un dažām velvēm.  Dienvidu korpuss atradies sliktā stāvoklī zem lubiņu jumta.  Ieeja korpusā ir vedusi no austrumu gala un apdzīvotas vairs ir bijušas tikai pirmās četras telpas.  Pārējās telpās griesti ir bijuši iebrukuši. Dienvidrietumu tornis vairs nav izmantots, bet par apkārtmūri teikts, ka tā ziemeļu un rietumu sienas ir stipri sabrukušas.     

1741. gadā tiek pabeigta jaunā pils īpašnieka uzsāktā Alsungas (Alšvangas) pils dienvidu korpusa pārbūve. Tā jumts jau ir bijis segts ar kārniņiem.  Galvenā ieeja ar jaunām kāpnēm ir bijusi pagalma pusē pret korpusa vidu.  Remontējot Dienvidu korpusu, mainīts arī logu izveidojums.  Korpusa austrumu galā vēl labi saskatāmas sandriku pēdas.  Tie bijuši veidoti no ķieģeļiem, kas iemūrēti sienā iekaltās rievās.  Ir bijuši divējādi - lēzeni trīstūrveida un segmentveida sandriki, kas virs logiem izkārtoti pamīšus.  Iekštelpās no tiem laikiem ir saglabājušās dažas durvju vērtnes ar barokālas formas pildiņiem un kaltām virām akanta lapas veidā.

1744. gada inventarizācijā minēts, ka visā pilī ir tikai viena tualete, kurā varēja iekļūt no apaļā torņa.  1757. gadā pieminēta otra korpusa austrumu galā un 1763. gadā trešā - skursteņa kameras ārsienā.

Alsungas pili būvēja kā Livonijas ordeņa pili un ordenis to izmantoja līdz pat savam sabrukumam 1560. gadā, kad toreizējais ordeņa mestrs, vēlākais Kurzemes hercogs Gothards Kelers to piešķir savam padomniekam, vēlākajam Kurzemes sūtnim Ļubļinas Seimā, Frīdriham fon Kanicam. 1573. gadā pili nopērk Prūsijas hercoga padomnieka dēls, Kurzemes un Zemgales maršals, Jēkabs fon Šverins. Šverinu dzimtas īpašumā Alsungas pils ir līdz 1738. gadam, kad to nopērk Kurzemes hercogs, Enests Johans Bīrons. Kad hercogiste 1795. gadā tiek pievienota Krievijai, pils līdz ar visu novadu kļūst par Krievijas valsts īpašumu un saglabā šo statusu līdz vācu okupācijai 1915. gadā.

1795. gadā pēc tam, kad Kurzemes hercogisti pievieno Krievijai, Alsungas (Alšvangas) muižā veic revīziju, kurā minēti pils rietumu un ziemeļu korpusi, kas varētu būt celti vienlaicīgi laikā starp 1763. un 1795. gadu. Ziemeļu korpusā trīs zirgu staļļi zem viena jumta. Minēts arī ka Dienvidu korpusa austrumu galā jau pirms vairākiem gadiem piebūvēts kāds korpuss (tā saucamā "Šverina zāle"), kurš gan vēl neesot pabeigts.  Arī 1854. gada aktā tas vēl minēts kā nepabeigts, norādot, ka tajā ir bijušas paredzētas tikai divas telpas - viena istaba un zāle.  Nepabeigtā ēka ir attēlota arī K. Vilonga 1827. gada un V. Z. Štavenhāgena 1866. gada pils zīmējumos.  Kad šis korpuss nojaukts, nav zināms.

1922. gadā Alsungas (Alšvangas) pils rietumu un dienvidu korpusi pāriet pagasta pārziņā. Dibinās piensaimnieku biedrība un kooperatīvs. Pils dienvidu korpuss ir apdzīvots, austrumu korpuss ir sagrauts.  Ziemeļu un rietumu spārni ir izbūvēti saimnieciskām vajadzībām.

1925. gadā pagasta valde paredz pils Rietumu korpusa vienu galu nodot pirmmācības skolas vajadzībām, bet otru izrīkojumu telpu iekārtošanai vietējo biedrību vajadzībām. Tiek sarīkots suitu kāzu uzvedums Rīgā.  Alsungas (Alšvangas) pils ziemeļu korpusā (bijušajos pils staļļos) darbu uzsāk pienotava, iekārtojot tur arī veikalu un dzīvokļus.  

1926. gadā (pēc citiem datiem 1927. gadā) bijušā Alsungas (Alšvangas) pils austrumu korpusa vietā virs vecajiem pagrabiem tika uzcelta  zāle ar skatuvi - Alšvangas tautas nams. To izmantoja Alšvangas kultūras biedrība.

1938. gadā Alsungas (Alšvangas) pils rietumu spārns pārbūvēts skolas vajadzībām, restaurējot vecās sienas un uzbūvējot otro stāvu.

1956. gadā notiek pils ziemeļaustrumu torņa glābšanas darbi.  Tiek labots jumts un veikts ārējās fasādes remonts.  Veikti detāli pils uzmērījumi. Pils dienvidu korpusā atrodas Tautas tiesa.

1967. gadā Alsungā uzcelts jaunais kultūras nams. Bijušā tautas nama ēkā pie pils ziemeļaustrumu torņa tiek ierīkot sporta zāle.

1970. gadu beigās Alsungas pils dienvidu korpuss kļūst neapdzīvots.  Tiek izmantoti vairs tikai pagrabi, galvenokārt, sakņu glabāšanai.
www.suitunovads.lv

Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu