0
info@redzet.eu
Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Atgriezties uz karti

Pilis, pilsdrupas, muižas

    Latvijas skaistākās pilis

  • Alsungas Livonijas ordeņa pils kā četrstūraina nocietināta būve ar iekšējo pagalmu ir būvēta 1372. gadā. Lasīt vairāk
  • Alūksnes Jaunā pils celta Tjūdoru neogotikas stilā no 1860. līdz 1864. gadam, pēc barona Aleksandra fon Fītinghofa pasūtījuma, un ir viens no ievērojamākajiem... Lasīt vairāk
  • Cesvaines pils (vācu: Schloss Seßwegen) ir neorenesanses stilā celta muižas pils Cesvainē. Pēc vācu arhitekta Hansa Grīzebaha projekta uzbūvēta laika posmā no... Lasīt vairāk
  • Dundagas pils ir viduslaiku pils Dundagā, ko cēlis Rīgas domkapituls 13. gadsimta beigās. Vēlāk pils piederēja Kurzemes bīskapijai (1434-1582) un Polijas karaļa... Lasīt vairāk
  • Neogotiskā arhitektūras stilā ieturētajā Gārsenes pilī atrodas muzejs, kurā apskatāma ekspozīcija par tās sākotnējiem īpašniekiem – baronu Budbergu... Lasīt vairāk
  • Igates (Īgates, Idsel) muiža ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pirmās ziņas par Igates muižu rakstītajos avotos sastopamas jau 15. gadsimtā. Igates... Lasīt vairāk
  • Medību pils ir būvēta 20. gadsimta sākumā, tās interesantais, augstais jumts atgādina čiekuru. Medību pils atrodas skaistā un gleznainā dabas vietā, kupla... Lasīt vairāk
  • Jaunpils pils (vācu: Neuenburg) ir viduslaiku pils Jaunpilī, cēlis Livonijas ordenis 14. gadsimta otrajā pusē. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis un valsts... Lasīt vairāk
  • Jelgavas pils – kādreizējā Kurzemes un Zemgales hercogu rezidence, vēlāk guberņas administratīvais centrs, šodien − Latvijas Lauksaimniecības universitātes... Lasīt vairāk
  • Kazdangas pili klasicisma stilā 1800.-1804. gadā cēla slavenais Rietumeiropas arhitekts J. G. Berlics.. Kazdangas muiža daudzās paaudzēs piederējusi ļoti... Lasīt vairāk
  • 18. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Kompleksa centrālās ēkas – grāfu Plāteru dzimtas rezidences celtniecība sākta ap 1765. gadu pēc... Lasīt vairāk
  • Lielstraupes pils ir viena no retajām viduslaiku pilīm Latvijā, kas saglabājusies līdz pat mūsdienām. Par Lielstraupes pils atdzimšanu gadsimtu gaitā ir... Lasīt vairāk
  • Preiļu pils – izcils Latgales 19.gs. historisma laika muižu arhitektūras paraugs. Pils arhitektūra izteiksmīgi raksturo romantisma periodu Latvijas muižu mākslas... Lasīt vairāk
  • Rundāles pils (vācu: Schloss Ruhental, agrāk saukta arī par Ruhenthal un Ruhendahl) ir nozīmīgākā baroka stila pils Latvijā. Atrodas Rundāles novada... Lasīt vairāk
  • Stāmerienas pils celta 1820-tajos gados un pārbūvēta 1835. gadā. To ieskauj ainavu stila parks. 1905. gada revolūcijas laikā Stāmeriena bija nozīmīgs... Lasīt vairāk
  • Vecauces pils ir tūrisma un kultūras centrs, kurā iekārtota viesnīca un apskatāma vēstures ekspozīcija par Vecauces muižu. Pils veidota angļu – sagšu jeb... Lasīt vairāk
  • Zvārtavas muižas pils celta 1881. gadā Tjūdoru neogotikas stilā no kaltiem laukakmeņiem un sarkaniem ķieģeļiem, tajā daļēji saglabājusies sākotnējā... Lasīt vairāk
  • Pilsdrupas

  • Pēc nocietinājuma plānojuma Aizkraukle pārstāv no sauszemes atgrieztas pils tipu. Pussala pārrakta grāvjiem, kas atdala divas priekšpilis. Pirmais grāvis, ap 10... Lasīt vairāk
  • Aizputes ordeņa pils (latīņu: castrum Asenputten, vācu: Hus zu Hasenpothe; Vrundenborgh; Ordensburg Hasenpoth) bija viduslaiku pils pie Tebras iepretī viduslaiku... Lasīt vairāk
  • Livonijas ordeņa pils celta 1342. gadā uz Alūksnes ezera lielākās salas – Pilssalas, kur tagad skatienu piesaista no lieliem laukakmeņiem būvēta fortifikācijas... Lasīt vairāk
  • Cēsu viduslaiku pils (Cēsu ordeņpils) ir viduslaiku pils Cēsīs, ilgstoši kalpojusi par Livonijas ordeņa mestra un Cēsu komturu un fogtu rezidenci un plašas... Lasīt vairāk
  • Dobeles pilsdrupas ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis. Dobeles pils bija ordeņa komtura pils - saskaņā ar 1254.gada Zemgales dalīšanas līgumu Tērvetes un... Lasīt vairāk
  • Durbes ordeņpils pirmais pieminējums ir no 1387. gada. Durbes senākie nosaukumi bijuši terra durpis (latīņu valodā Durbes zeme) 1229. gadā (citos izdevumos 1230.... Lasīt vairāk
  • Embūtes pilsdrupas ir paliekas no Kurzemes bīskapijas mūra pils (vācu: Bischofsburg Amboten) un muižas (Schloss Ambothen) Embūtē. Mūra pils bija celta... Lasīt vairāk
  • Pilskalna galā atrodas koka lapene, kas ļauj baudīt brīnišķigu skatu uz Ogres upes līkločiem. Tās griestos ir atspoguļoti vēsturiski zīmējumi, savukārt... Lasīt vairāk
  • Grobiņas viduslaiku pils būvniecība saistāma ar 13. gs. vidu, kad Grobiņas pils kā hus to Grobin pirmo reizi minēta vēstures avotos. Domājams, ka tā bijusi no... Lasīt vairāk
  • Kandavā uz Bruņinieku pilskalna atradusies viena no nocietinātām ordeņa pilīm kara ceļā uz Prūsiju, kad no Rīgas cauri Kurzemei vijies krusta karotāju kara... Lasīt vairāk
  • Pulvertornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Labi saglabājies ir tornis, kas atrodas 28 m attālumā no fogtejas austrumu mūra. Tā ir gandrīz... Lasīt vairāk
  • Kokneses pils bijusi Rīgas bīskapa, arhibīskapa vasaļu pils. Kokneses pils celta 1209. gadā uz senākā latgaļu pilskalna. Sākumā vasaļa pils kalpojusi tikai... Lasīt vairāk
  • Valsts nozīmes kultūras piemineklis Krimuldas domkapitula pils (drupas) ir celta 13. gadsimtā no laukakmeņiem, bet par pils ailu apdares materiālu tika izmantoti... Lasīt vairāk
  • Šīs mūra pils vietā agrāk atradusies lībiešu celta koka pils, kas tikusi nodedzināta. Vēlāk vietējie iedzīvotāji, pildot klaušu darbus, skaldījuši... Lasīt vairāk
  • Pils ir viena no senākajām Latvijas fortifikācijas aizsardzības būvēm. Pils vārtu tornis ir vienīgais Latvijā, kur saglabājušies unikālie vārti ar paceļamo... Lasīt vairāk
  • Ludzas pils ir gotikas stilā celtas viduslaiku pils drupas Ludzas centrā. Tā atrodas blakus katoļu baznīcai, vietā, kur kādreiz atradās latgaļu koka pils. Tā... Lasīt vairāk
  • Lustes pilsdrupas, agrākā Frīdrihslustes izpriecu pils (vācu: herzogliches Lustschloss Friedrichslust) atrodas Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, netālu no... Lasīt vairāk
  • Mujānu pils celta 16. gadsimtā kā Rīgas arhibīskapa vasaļa Rozena īpašums, vēlāk bijusi gan poļu, gan zviedru rokās. Pils sagrauta Ziemeļu kara laikā un... Lasīt vairāk
  • Piltenes viduslaiku pils (vācu: Schloss zu Pilten) bija Kurzemes bīskapa pils Piltenē pie Ventas upes 14. - 18. gadsimtā. Pēdējā Kurzemes un Sāmsalas bīskapa un... Lasīt vairāk
  • Raunas viduslaiku pils (vācu: Schloß Ronneburg) 13. - 16. gadsimtā bija Rīgas arhibīskapu rezidence Raunā. Mūra pils sākta celt arhibīskapa Alberta II... Lasīt vairāk
  • No 9. līdz 13. gadsimtam uz pakalna upes krastā atradās nocietināta seno latgaļu pils, liecina arheologu piezīmes. 1285. gadā uz šī pakalna Livonijas ordenis... Lasīt vairāk
  • Lai varētu pārvaldīt iekaroto zemi, nozīmīgos ceļa krustpunktos vācieši uzcēla pilis. Ap 1320.–1322. gadu Livonijas ordenis uzcēla Rodenpois mūra pili. Tā... Lasīt vairāk
  • Rūjienas pils (latīņu: Ruyen, Rugen, vācu: hove to Ruyen; Ordensburg Rujen) bija viduslaiku pils Metsepoles vai Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.... Lasīt vairāk
  • Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā. Celta Zobenbrāļu ordeņa mestra Venno laikā... Lasīt vairāk
  • Līdz mūsdienām no Skujenes viduslaiku pils saglabājušies tikai fragmenti, jo pilsdrupas tika novāktas un izmantotas Skujenes muižas ēku celtniecībai. Patreiz... Lasīt vairāk
  • Smiltenes pils (latīņu: castrum Smilteselle, vācu: Schloss Smilten) bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības pilsmuiža 14.-17. gadsimtā, tās drupas atrodas... Lasīt vairāk
  • Valmieras viduslaiku pils (latīņu: Castrum de Woldemer, vācu: Schloß Wolmar) bija Livonijas ordeņa mestra pils ar priekšpili un nocietinātu Valmieras pilsētu... Lasīt vairāk
  • No 1340. līdz 1365. g. celtajai Rīgas arhibīskapa pilij, sākotnēji – cietoksnim, bija taisnstūrveida forma. Pili apjoza aizsarggrāvji, tās Z pusē atradās... Lasīt vairāk
  • Pils celšanas laiks nav zināms, bet uzskata, ka tā uzcelta jau 1257. gadā, tomēr tam nav dokumentētu avotu. Jurgenburgas pils bija viena no Gaujas koridora... Lasīt vairāk
  • Latvijas skaistākās muižas

  • Neogotiskā stila Bēnes muižas kungu māja tika celta no 1876. līdz 1878. gadam, daļēji pārbūvēta, saglabājusies vēl šodien. Saglabājušās arī citas muižas... Lasīt vairāk
  • Latvijas villas tipa ēku pārstāv Boju muižas kungu māja. Kā galveno uzmanību muižas projektētājs veltījis apjoma telpiskajam risinājumam. Blakus atrodas parks... Lasīt vairāk
  • 1998. gadā Dikļu pils ēka tika iekļauta Valsts arhitektūras pieminekļu sarakstā. 2000. gadā pili un tai piederošās ēkas iegādājās tagadējais īpašnieks... Lasīt vairāk
  • Ozolmuižas pils (vācu: Lappier) ir muižas kungu māja, kas atrodas Ozolmuižas ciemā, Alojas novada, Brīvzemnieku pagastā, pie Lielā Ozolezera un Mazā Ozolezera,... Lasīt vairāk
  • Muižas pils celta 1809. gadā un ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Lejpus Vormsātes Šķērveļa krastā atrodas Šķērveļa dižakmens un Vormsātes... Lasīt vairāk
  • Pašvaldības īpašums

  • Ances muiža ir būvēta kā tēva dāvana dēlam Ulriham Johannam fon Bēram, kurš apprecējās ar Šarloti Luīzi fon Medēmu ap 18. gs. vidu. Pie muižas bija... Lasīt vairāk
  • Muižas ēku muižnieks Antonijs Veitko (1821. – 1893.) cēlis 1878. gadā. Tā celta no dedzinātiem ķieģeļiem. Ēka bija Latgalei neraksturīga “vasarnīcas... Lasīt vairāk
  • Mūsdienās skatāmās muižas kompleksa ēkas saglabājušās no muižkunga Magnusa laikiem. Muižas kungu mājas galā uzbūvēts neogotisks tornītis, ko nereti dēvē... Lasīt vairāk
  • Kristofera fon Saneka dzīves laikā no 16. gadsimta līdz 17. gadsimta mijā tiek celta Dunalkas muiža. No 18. gadsimta līdz 19. gadsimta mijai notikuši plaši... Lasīt vairāk
  • Dvietes muižas komplekss veidojās 19. gs. un tā īpašnieki bija grāfu Plāteru-Zībergu dzimta. Lai arī Dvieti smagi skāra pasaules kari un daudz ēku tika... Lasīt vairāk
  • Dzērbenes pilsmuižas (vācu: Schloß Serben) kungu māja atrodas Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagasta centrā Dzērbenē. Pašlaik ēkā atrodas Dzērbenes pagasta... Lasīt vairāk
  • Ēveles muižas klēts, celta 1793. gadā, ir izcils klasicisma arhitektūras piemineklis, kas ir viens no nozīmīgākajiem kultūras objektiem Ēveles pagastā. Lasīt vairāk
  • Vidsmuižas apbūve ir viena no plašākajām Latgalē. Kungu māja celta grāfu Borhu dzimtai. Kungu mājai piegulošu parku sāka veidot 18. gs. vidū franču stilā ar... Lasīt vairāk
  • Kompleksa centrālā daļa veidojusies jau 18. gadsimta beigās, bet pati pils būvētā 1850. gadā un tajā bija 52 telpas klasicisma stilā. Pils celtniecību... Lasīt vairāk
  • Vecgulbenes Jaunā jeb Sarkanā pils, kas atrodas uz dienvidaustrumiem no Vecgulbenes Baltās (vecā) pils. Celta 19. gadsimta otrajā pusē ķieģeļu neogotikas stilā Lasīt vairāk
  • Pili projektējis arhitekts Henriks Markoni (1792–1863). Vēlāk tā tika pārbūvēta – projekts pārbūvei datēts ar 1842. gadu. Projektējot Iļģu pili, Markoni... Lasīt vairāk
  • Jaunauces pils celta ampīra stilā 19. gadsimta pirmajā pusē, un šis ir tas veiksmīgais gadījums, kad ēku līdz mūsdienām izdevies saglabāt ar nelieliem... Lasīt vairāk
  • Pils celta 19. gadsimta sākumā vēlā klasicisma stilā. 1900. gada Ziemassvētkos pils nodegusi. Pēc gada sākušies tās atjaunošanas darbi. Tiek iebūvētas... Lasīt vairāk
  • Apciemojot Lielplatones muižu un tās gleznaino un teiksmām apvīto parku, atliek nedaudz ļauties iztēlei un var nonākt atpakaļ laikā. Laikā, kad pats Barons... Lasīt vairāk
  • Lielvircavas muižas (Groβ-Würzau) vecā muižas kungu māja celta laika posmā no 1803. Līdz 1808. gadam, to būvējis barons Dionisijs fon Klopmans. 1822. gadā... Lasīt vairāk
  • Mercendarbes (Merzendorf) muižas kungu māja celta 18. gadsimtā. 1914. gadā (citos avotos minēts 1916. gadā) ēkai uzbūvēja otro stāvu. Muižas ēkas tiek... Lasīt vairāk
  • Mežotnes pils ir viens no spilgtākajiem klasicisma arhitektūras paraugiem Latvijā, ko vēl ievērojamāku padara harmoniskā ainava ap to, vienotā ansamblī savijot... Lasīt vairāk
  • Nēķena muiža jau kopš senseniem laikiem ir bijusi Taurenes pagasta saimnieciskais centrs, tās kungu māja, kas saglabājusies līdz pat mūsdienām, celta... Lasīt vairāk
  • Sēļu muiža, par kuru pirmās ziņas saistāmas ar 1561. gadu, ar seno ēku kompleksu un ainavu parku mūsdienās vēl joprojām darbojas kā pagasta administratīvais... Lasīt vairāk
  • Siguldas Jauno pili neogotikas stilā cēlis būvmeistars Jānis Meņģelis no Cēsīm, izmantojot būvmateriālus no kādas senas mūra ēkas, kas 17. gadsimtā... Lasīt vairāk
  • Netālu no Tukuma, cieši piekļāvies gleznainajai Slocenes upītei, Engures novada Smārdes pagasta Milzkalnes ciematā atrodas viens no unikālākajiem un... Lasīt vairāk
  • Spāres muižas (Spahren) pils celta ap 1790. gadu. Spāres muiža, vēsturiski Spārnes muiža (vācu: Spahrenhof, Spahren) ir 18. gadsimtā Spārē (mūsdienās Talsu... Lasīt vairāk
  • Strazdes (Strasden) muiža. Kungu māja celta 19. gadsimta sākumā. Laika gaitā pils fasāde stipri pārveidota. No 1799. gada līdz agrārreformai 1920. gadā muiža... Lasīt vairāk
  • Striķu muižas apbūve veidojusies 19. gs. sākumā. Saglabājusies kungu māja, muižas klēts, dārznieka māja, saimniecības ēka, dzīvojamā māja un muižas parks... Lasīt vairāk
  • Svitenes muižas pils celta 19. gs. sākumā, viena no skaistākajām klasicisma pilīm Zemgalē, kuras parādes telpās daļēji saglabājusies greznā interjera... Lasīt vairāk
  • Tiņģeres muižas ēku, kas saglabājusies līdz mūsdienām, 1805. gadā cēlis Pēterburgas baņķieris Johans Bahs. No 19. gs. beigām līdz 1920. gada agrārreformai... Lasīt vairāk
  • Ungurmuiža ir harmonisks 18. gadsimta koka ēku ansamblis, milzu ozolu ieskauts, tas ieņem nozīmīgu vietu Latvijas kultūras pieminekļu mantojumu vidū. To 1732.... Lasīt vairāk
  • Valgales muiža (vācu: Gut Walgalen) bija Kurzemes muiža, kas atradās mūsdienu Talsu novada Valgales ciemā. Valgales muiža sastāvējusi no kungu mājas un... Lasīt vairāk
  • Preiļu novada Vārkavas pagastā atrodas Vārkavas muižas pils – tā celta teritorijā, kas no 16. līdz 19. gadsimtam esot bijis tirgotāju folverks jeb pusmuiža.... Lasīt vairāk
  • Vecbebru muiža (vācu: Gut Alt-Bewershof) bija Vidzemes muiža, kas atradās mūsdienu Kokneses novada Vecbebru ciemā. Mūsdienās muižas apbūve ir vietējas nozīmes... Lasīt vairāk
  • Vecpiebalgas muiža ir gezna klasicisma stila ēka, ko ieskauj regulāra plānojuma ainavu parks ar daudzām eksotiskām koku un krūmu sugām. Tās prototips izmantots... Lasīt vairāk
  • Veselavas muižas komplekss celts 19. gs. 40. gados un tas saglabājies gandrīz visā pilnībā. Divstāvu muižas ēka atgādina U burtu un tā atrodas uz zemes gabala,... Lasīt vairāk
  • Muzeji

  • Sākotnējais Aizputes Pilsmuižas centrs bija Livonijas ordeņa pils tagadējā Liepājas ielā № 9, bet, domājams, 18. gs. vidū tika izveidots jaunais Pilsmuižas... Lasīt vairāk
  • Meklējama nepilnu kilometru austrumos no Apriķu centra. Muižas kungu pili (baroka stils) cēla 1742. – 1745. g., bet neogotiskā stila tornis kā piebūve tapa 19.... Lasīt vairāk
  • Bauskas pils ir viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils Bauskā, kas 16. gadsimtā paplašināta Kurzemes un Zemgales hercoga galma vajadzībām. Valsts nozīmes... Lasīt vairāk
  • Cēsu Jaunā pils kopā ar pilsmuižas vēsturiskā centra teritoriju un Livonijas ordeņa viduslaiku pilsdrupām veido vienu no pašiem nozīmīgākajiem un... Lasīt vairāk
  • Durbes pils ir viena no interesantākajām klasicisma pilīm Kurzemē. Tā uzbūvēta jau 1671. gadā un vairākkārt pārbūvēta. Pašreizējo izskatu pils ieguvusi... Lasīt vairāk
  • Abavas senlejas kreisajā krastā iepretim Sabiles pilsētai atrodas Pedvāles muižu komplekss, ko veido Firkspedvāles muiža (Firksu Pedvāle) , Briņķpedvāles... Lasīt vairāk
  • Jaunlaicene bijusi viena no skaistākajām lauku muižām Vidzemē, no kurienes izaudzis baronu fon Volfu dzimtas Vidzemes atzars. Ceļot Jaunlaicenes pili, barons... Lasīt vairāk
  • Rīgas - Ventspils autoceļa malā, 75 kilometrus no Rīgas, atrodas Jaunmoku muižas apbūve ar parku. Tā celta 1901. gadā pēc Vilhelma Bokslafa projekta kā medību... Lasīt vairāk
  • Vienlaicīgi ar Kazdangas pili, tai abās pusēs tika uzceltas divas klētis, no kurām viena laika gaitā tika pārdēvēta par kavalieru namu. šajā namā... Lasīt vairāk
  • Krustpils pils ir viena no senākajām Latvijas pilīm. 1237. gadā Krustpils pili licis uzbūvēt Rīgas arhibīskaps Nikolajs de Magdeburgs kā nocietinājumu ceļā no... Lasīt vairāk
  • Muižas teritorijā ir apskatāma muižas pils, kas ir celta 1905. gadā – romantiska eklektisma stilā ar tornīšiem, kuri tai piedod senlaicīgu izskatu. 1926. gada... Lasīt vairāk
  • 18. gs.celtā Padures muižas klēts ar mansarda jumtu ir vienīgā tāda stila celtne Latvijā, kas saglabājusies līdz mūsu dienām, kas sastāda daļu no valsts... Lasīt vairāk
  • Talsu novada muzeja ēka būvēta augstākajā pilsētas pakalnā - Tiguļu kalnā - 19. gadsimta beigās neoklasicisma stilā kā baronu fon Firksu pilsētas māja Villa... Lasīt vairāk
  • Ansambļa kompozīcijas centrā atrodas muiža - pils, kas uzcelta 1780. gadā pēc muižas īpašnieka Vilhelma Georga fon Falkerzāma ierosmes. Pirmās ziņas par... Lasīt vairāk
  • Ventspils Livonijas ordeņa pils (Ventspils viduslaiku pils) (vācu: Schloß Windau) ir Livonijas ordeņa celta pils Ventas upes kreisajā krastā pirms tās ietekas... Lasīt vairāk
  • Skolas

  • Ezermalas jeb Vecā pils ir viena no Alūksnes muižas ēku kompleksa daļām, kas atrodas Alūksnes ezera krastā. Muižas mūra dzīvojamā māja būvēta no 1793.... Lasīt vairāk
  • Baltā pils ir viens no Baldones pilsētas ievērojamākajiem objektiem. Tās celtniecība sākta 1890. gadā, taču pilnībā pabeigta 1901. gadā. Pils tika celta... Lasīt vairāk
  • Muižas pils ēka celta 1896. gadā pēc poļu arhitekta Jana Leonardi Markoni projekta. Būvdarbu vadītājs bija būvuzņēmējs Dzērve no Rīgas. Pils piederēja... Lasīt vairāk
  • Bikstu muižas apbūve (19. gs.) ir arhitektūras piemineklis. Muižas ēkai ir divi stāvi, tā celta vienkāršā taisnstūra formā. Ēkā saglabājušās krāsnis un... Lasīt vairāk
  • Biržu (Birshof) muižas pils atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagasta Basos, 20 km no novada centra. Pils celta 19. gs. Nodedzināta 1905. gadā un vēlāk atjaunota.... Lasīt vairāk
  • Cēres muiža izveidojusies 1352. gadā no senā Rīgas Heinriha lēņa. Pēdējie muižas īpašnieki no 1883. līdz 1920. gadam bija fon Kniges. 19. gadsimta 60. gados... Lasīt vairāk
  • Dīķeru muiža Dīķeru (Puderküll) muižas kungu māja, Dīķeru muiža, Dīķeri, Muiža Dīķeru muiža Dīķeri Muiža Apskatīt visu galeriju Dīķeru... Lasīt vairāk
  • Dzērves muižas (Dsehrwen) kungu māja celta 19. gs. sākumā. 1905. gada revolūcijā nodedzināta un vēlāk, no 1906. – 1912. gada, rekonstruēta pēc arhitekta G.... Lasīt vairāk
  • Ērberģes muiža (vācu: Herbergen), saukta arī par Taubes muižu, bija muiža Ērberģē, tagadējā Aizkraukles novada Mazzalves pagasta teritorijā. Pirms 1920. gada... Lasīt vairāk
  • Gaiķu muižas kungu dzīvojamā māja celta 19. gadsimtā. No 1920. gada šajā ēkā atrodas Gaiķu pamatskola. Ēkā atrodas arī novadpētniecības muzejs.... Lasīt vairāk
  • Gaujienas muižas apbūves centrālā daļa veidojusies 18. gadsimta beigās, bet Gaujienas muižas pils būvēta 1827. gadā. Līdz 1918. gadam muiža piederēja fon... Lasīt vairāk
  • Jaunmuižas pils un parks atrodas Jaunlutriņu pagasta centrā. Muiža celta 19. gadsimta sākumā. Jaunmuižas pilī atrodas Jaunlutriņu pamatskola. Ievērības... Lasīt vairāk
  • Kalētos no 16. gadsimta vidus valdīja barons Nolde, kas bijis viens no aktīvākajiem baroniem šajā pusē. Brūzis, rija, muižkunga ērberģis, klēts un pils ir... Lasīt vairāk
  • Pils celta 1872. gadā Kalnsētas parkā, Cieceres upes krastos. Tās kompleksā ietilpst arī kalpu māja, klēts un parks. Muižas pirmais īpašnieks bijis Georgs fon... Lasīt vairāk
  • Kokmuiža (Kokenhof) ir daļa no senā Valmieras pilsnovada, kas vēlāk poļu laikā (līdz 1582. gadam) ietilpist Cēsu bīskapijā. Kopš tiem laikiem kungu mājas... Lasīt vairāk
  • aidu muižas (vācu: Laiden) kungu māja ir agrākais muižas īpašnieku nams Laidu pagastā. Laidu muižas apbūve (pils, pārvaldnieka māja, ratnīca-klēts) un parks... Lasīt vairāk
  • Lamiņu muižas celtniecība vēstures avotos datēta ar 18. līdz 19. gadsimtu, taču pašreizējo izskatu tā ieguvusi 19. gadsimta vidū, kad to ieguvis Rīgas... Lasīt vairāk
  • Lažas speciālā internātpamatskola atrodas baronu fon Osten – Zakenu pilī parka vidū. Pils restaurācija notikusi 19. gadsimta 70-os gados, kad ierīkots arī... Lasīt vairāk
  • Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir Ezeres muižas (Lielezeres muiža ; Groß-Essern ; Essern) apbūve (18.–19. gs.). Tā gan šobrīd nav īpaši labā... Lasīt vairāk
  • Muižas ansamblis veidojies Abavas senlejas krastā. Šeit bijusi hercoga medību pils, kas celta 1639. gadā. Uz tās pamatiem būvēta vecā kungu māja, kas... Lasīt vairāk
  • Lizuma muižas greznākā celtne neapšaubāmi ir pils, kas celta 19. gadsimta vidū historisma stilā – neogotikas stila fasādes apdare un septiņstūru tornis. Lasīt vairāk
  • Pašreizējā muižas kungu māja ir uzcelta 1815. gadā klasicisma stilā, gadu gaitā pārbūvēta, būtiskākā pārbūve veikta 19. gadsimta septiņdesmitos gados.... Lasīt vairāk
  • Marinzejas muižas pils, arī Marindzes muižas pils (vācu: Mariensee) ir 19. gadsimta vidū celta muižas kungu māja Atašienes pagastā, kas būvēta klasicisma... Lasīt vairāk
  • Mazstraupes muižas pils bijusi Rīgas arhibīskapa vasaļu Rozenu pils. Līdz šim zināmajos rakstos pils pirmo reizi pieminēta 1408. gadā. Sākotnēji pils bijusi... Lasīt vairāk
  • Augstkalnes centrā, Svētes dzirnavezera krastā atrodami ievērojami valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi, kas veido vienotu ansambli. Mežmuižas pils celta... Lasīt vairāk
  • Nītaures muižas pils celta 1890. gadā. Nītaures muižas kungu māja ar plašo parku un dīķu sistēmu veido Nītaures pagasta centru. Kungu māja nodedzināta 1905.... Lasīt vairāk
  • Muižas pils celta 1880. gadā. Muižā saimniekojusi grāfu fon Bēru dzimta. Pie muižas parks, ierīkots Palsas upes līkumā. Mūsdienās pili apsaimnieko Palsmanes... Lasīt vairāk
  • Pastendes muižas kungu māja celta 18. gadsimtā. Muižas kungu mājas ierīkošanas un apdares darbi turpinājušies 19. gadsimtā un no šī laika saglabājusies... Lasīt vairāk
  • Pils celta laikā no 1903. līdz 1904. gadam jūgendstilā pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa (dzimis 1878. gadā Vācijā, miris 1919. gadā Rīgā) projekta un tiek... Lasīt vairāk
  • Muižas ansambli veido vairākas ēkas – pils, Mednieku namiņš ( dzīvojamā torņa tipa ēka), ap parādes laukumu - doktorāts, muižas pārvaldnieka ēkas, klēts,... Lasīt vairāk
  • 1483. gadā Livonijas ordeņa mestrs Borhs piešķīra zemes īpašumu feodālim Klausam Korfam. Tā izveidojās Priekules muiža, un tika uzcelta tā saucamā vecā... Lasīt vairāk
  • Puikules muiža celta neogotiskā stilā ar interesantu ķieģeļu izmantojumu un monumentālu torni. No 18. gadsimta līdz 1917. gadam tā ir fon Klotu dzimtas... Lasīt vairāk
  • Purmsātu vārds pirmo reizi ir minēts 1357. gadā, kad Rummelu dzimta saņem muižu lēnī un pārvalda to 456 gadus. Vēlāk saimniekojušas vairākas baronu dzimtas:... Lasīt vairāk
  • Rāvas muiža celta 1823. gadā. Tā ir bijusi barona Eižena Freitaga Leringhofa īpašums. Pēc arhīva materiāliem, var uzskatīt, ka skolas pamati muižas ēkā... Lasīt vairāk
  • Remtes muiža veidojusies pie viduslaiku pils, kura dabā vairs nav saglabājusies. No sākotnējā muižas apbūves kompleksa saglabājusies vecā muižas kungu māja... Lasīt vairāk
  • Reņģes muižas apbūve izveidojusies Vadakstes upes krastā. Pagalma vienā pusē pie upes bijusi kungu māja un tai pretī – saimniecības ēkas un kalpu māja,... Lasīt vairāk
  • Valsts nozīmes vēstures piemineklis, sākotnēji piederēja muižnieku Janovsku dzimtai. 18. gs. otrajā pusē to nopirka poļu muižnieks Mihails Riks. Muižas kungu... Lasīt vairāk
  • Rudbāržu (Rudbahren) muižā 1835. gadā vecās kungu mājas vietā uzbūvēta jaunā pils. No 1882.–1883. gadam tā modernizēta franču neorenesanses stilā. 1905.... Lasīt vairāk
  • Skaistkalnes (agrākās Šēnbergas, no vācu valodas – skaists kalns) muiža celta historisma stilā no sarkaniem ķieģeļiem ap 1894. gadu pēc arhitekta M. Berči... Lasīt vairāk
  • Snēpeles muižas pils ir Snēpeles muižas kungu dzīvojamā ēka, kas atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, Snēpelē. Tā ir bijusi barona Hāna medību pils,... Lasīt vairāk
  • Spāres (Spahren) muiža ierīkota 1669. gada beigās. Muižas kungu māja celta 19. gadsimtā. Savu tagadējo izskatu ieguvusi 20. gadsimta sākumā, kad tā atjaunota... Lasīt vairāk
  • Muiža veidojusies 16. gadsimtā kā Kurzemes un Zemgales hercoga domēne. Pašreizējais muižas komplekss veidojies 18. gs. beigās, muižas pils celta 1797. gadā... Lasīt vairāk
  • Muižas kungu māja – pils – celta 1780.-1782. g., 19. gs. vidū modernizēta, piešķirot tai neogotisku veidolu. Tā vairākkārt postīta un atjaunota. Pēc 1905.... Lasīt vairāk
  • Tāšu–Padures (Tels–Paddern) muižas pils celta 19. gadsimta pirmajā pusē. Bijusi grāfa Keizerlinga medību pils. Šeit savu bērnību un jaunību tēva... Lasīt vairāk
  • Vadakstes muiža atrodas upes labajā krastā, kur kādreiz bijis zemgaļu pilskalns un pēdējā apmetne pirms pārcelšanās uz Lietuvu. Vēlāk upes krastā uzcelta... Lasīt vairāk
  • Vandzenes (Wandsen) muižas ansamblis veidots baronu Heikingu dzimtai 19. gadsimtā kā simetrisks komplekss ar uzsvērtu centrālo asi ap parādes pagalmu. Abās pusēs... Lasīt vairāk
  • Vānes muiža celta 19. gadsimtā. Ēkā tagad izvietota Vānes pamatskola, taču baronu laikos kopā ar Aizupi tā bijusi viens no lielākajiem apkārtnes īpašumiem.... Lasīt vairāk
  • Vārmes (Wormen) muižas kungu māja. Kungu māja celta Johana Osten-Sakena saimniekošanas (1811-1885) laikā. Kungu mājā saglabājušās firmas "Celms un... Lasīt vairāk
  • Veļķu muiža celta 15.gs. beigās. Lasīt vairāk
  • Vērgalē atrodas viens no savdabīgākajiem vēlā klasicisma – ampīra stilā veidotajiem muižas ansambļiem Kurzemē. Vērgales muiža celta 18. gs. vidū, 1837.... Lasīt vairāk
  • Kungu māja celta pretī iebraucamam ceļam uz kādreizējās munīcijas noliktavas pagrabiem. Parādes pagalmu ietver grāvji, aiz kuriem iebraucamā ceļa abās pusēs... Lasīt vairāk
  • Vidrižu muiža 19. gadsimtā piederēja baronu fon Budbergu dzimtai. Vidrižu (Widdrisch) muižas pils celta 1870. gadā. Muižas pils fasādē saskatāms Budbergu... Lasīt vairāk
  • Vilces upes gleznainajā krastā, līdzās Vilces dabas parkam atrodas teiksmaina un vēsturiska, 18. gs. 50. gados celta Mēdemu dzimtas muiža. Muižu uzcēla viens no... Lasīt vairāk
  • Muižas apbūve veidojusies no 17. līdz 19. gs. Muiža bijusi Kurzemes hercoga Pētera Bīrona iemīļota uzturēšanās vieta. 1919. gadā muižu nodedzināja... Lasīt vairāk
  • Virgas muižas pils – viena no baronu Noldes muižām, kurā atrodas pašas baroneses darināts meistardarbs – trīs koka durvis ar īpaši skaistiem... Lasīt vairāk
  • Zaļā muiža ir ievērojama ar to, ka tās fasādes laika gaitā nav izmainītas. Saglabājies oriģinālais apmetums, profilējumi un dekoratīvās detaļas. Laika... Lasīt vairāk
  • Zantes muižas pils celta 19. gs. klasicisma stilā. Tā ir samērā grezna ēka, kuras dārza pusē bijušas četras kolonnas. 1925. gadā muižas pilī iekārtota... Lasīt vairāk
  • Zemītes muižas pils celta 19. gadsimta vidū iespaidīgās bīdermeijera laikmeta būvformās, iespējams, vecās kungu mājas vietā. Vēlāk, ap 19. gadsimta beigām,... Lasīt vairāk
  • Viesu mājas

  • Abgunstes muiža – radošuma rezidence visa veida mākslas, kultūras un jaunrades procesiem, laikmetīgam dizainam un dzīves svinēšanai. Muižas apbūve veikta ap... Lasīt vairāk
  • Annas muiža ir pieskaitāma Vidzemes visjaunāko muižu grupai, jo kā nestabila un nepatstāvīga saimnieciska vienība tā tika izveidota tikai 17. gadsimta beigās,... Lasīt vairāk
  • Bīriņu muižas kungu māja (vācu: Herrenhaus Koltzen) jeb Bīriņu pils atrodas Limbažu novada Vidrižu pagasta Bīriņos. Muiža no 1813. gada līdz Latvijas... Lasīt vairāk
  • Blankenfeldes muiža atrodās Jelgavas novadā, Vilces pagastā, vien pāris minūšu attālumā no Lietuvas robežas. Plašo Zemgales līdzenumu ieskautā muiža ir... Lasīt vairāk
  • Tikai 350 m attālumā no A7 šosejas, ar ērtu piebraukšanu, atrodas senā, 18. gs. vidū celtā Codes muiža. Ar savu vienkāršību un reizē kultūras vēstures... Lasīt vairāk
  • Dižlāņu muižas pils apbūves ansamblis veidots 19. gadsimta vidū. Pils ēka degusi 1905. gadā, atjaunota no 1908. līdz 1911. gadam. Pils parks 6 hektāru platībā... Lasīt vairāk
  • Ēdoles pils ir viduslaiku pils Ēdolē, vienīgā Kurzemes bīskapijas pils, kas vēl ir lietošanas kārtībā. Pils celta 1264.-1276. gadā. Ēdoles pils ir valsts... Lasīt vairāk
  • Sena lauku muiža Kurzemē, 35 km no Kuldīgas. Viesību zāle 50 personām, semināru telpa 40 personām, pirts, pagrabā kamīnzāle – velve 16 personām.... Lasīt vairāk
  • Elegantā, skaista parka ieskauta, 18. gadsimtā celtā Grašu muižas ēka atrodas pašā Vidzemes centrā. Tā būvēta klasicisma stilā un sākotnēji bijusi... Lasīt vairāk
  • Jumurdas muižas (vācu: Jummerdehn) kungu māja celta historisma stilā un atrodas Madonas novada Jumurdas pagasta centrā Jumurdā. Muižas parkā ezera krastā... Lasīt vairāk
  • Kalnmuiža (latviski saukta arī Kalnamuiža, Kalnamuiža, vāciski Hohenberg) ir bijusī privātmuiža, kas atrodas 10 km no Kandavas pilsētas gleznainā Abavas... Lasīt vairāk
  • Kukšu muižas tagadējā dzīvojamā ēka pēc vēsturnieku domām būvēta 18. gs. pirmajā pusē un sākotnēji bijusi vienstāva mūra ēka ar četrslīpju jumtu. 19.... Lasīt vairāk
  • 1875. gadā pēc arhitekta Teodora Zeilera projekta pārbūvētā LIELVIRBU MUIŽA pēc atjaunošanas pabeigšanas uzņem viesus savās greznajās telpās – kungu... Lasīt vairāk
  • Liepas muiža (Lindenhoff) jau vairāk kā 340 gadus atrodas Liepas kalnā pie Raunas upes ielejas 15 ha plašā teritorijā skaistā dabas ainavā klusā vietā ar... Lasīt vairāk
  • Liepupes muižas kungu māja ir celta 1751 gadā un tā ir viena no vislabāk saglabātajām baroka laika muižām Vidzemē. Tās arhitektoniskā risinājuma autors bijis... Lasīt vairāk
  • Mālpils muižas Kungu māja ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Muiža tika atjaunota, maksimāli saglabājot tā vēsturisko, klasicisma stilam raksturīgo... Lasīt vairāk
  • Kultūrvēstures objekts. Maras muiža dokumentos minēta jau 16. gadsimtā. 1881. gadā te dzīvoja pat 285 cilvēki, bet 1905. gada revolūcijā ēku nodedzināja. Pēc... Lasīt vairāk
  • Muiža atsķirībā no pils vienmēr ir bijusi saimnieciska struktūra, kuras uzdevums bija nodrošināt pilskunga pārticību. Mārcienas muižu ap 1860. gadu barons fon... Lasīt vairāk
  • Mežotnes Mazā pils atrodas pašā Lielupes krastā. Tā ir viena no Mežotnes pils kompleksa ēkām. Pils ir pilnībā atjaunota un izremontēta, restaurējot... Lasīt vairāk
  • Mazmežotnes muiža – atpūta pie dabas, piedāvājot viesiem nakšņošanu muižas vēsturisko ēku viesnīcā, kā arī plašas telpas muižas staļļa, šķūņa vai... Lasīt vairāk
  • 19. gs. vidū muižkunga Brimmera laikā celtā Odzienas muižas pils savulaik bijusi viena no izteiksmīgākajām Latvijas neogotikas stila celtnēm, kam līdzīgi... Lasīt vairāk
  • Oleru (Ohlershof) muižas komplekss atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā blakus Oleru purvam. Muiža veidojusies 18. gadsimtā un sākotnēji tajā... Lasīt vairāk
  • "Piena muiža – Berghof" ir Kurzemes neorokoko pērle, kas atrodas līdz pat horizontam melnējošu Kurzemes mežu ieskautā pakalnā. Izsmalcināti un... Lasīt vairāk
  • Pilkalnes muižas kungu māja gāja bojā 20. gs. 60. gados. Muižas apbūves centru veido kalpu dzīvojamā ēka, saimniecības ēkas un klēts – kalte, kurā... Lasīt vairāk
  • Rāmavas jeb Depkina muiža atrodas Ķekavas novada Ķekavas pagasta Rāmavā. Netālu atrodas kapsēta, kurā apglabāts agrākais muižas īpašnieks Garlībs... Lasīt vairāk
  • Rankas muižas teritorijā atrodas 12 ha plašs parks ar skulptūrām un 3 dīķi (Romantiskais, Ainavu un Panorāmas dīķis), kurus visas vasaras garumā izdaiļo... Lasīt vairāk
  • Rūmenes muiža ir Rīgas 5-zvaigžņu viesnīcas Hotel Bergs lauku rezidence atpūtai un saviesīgiem pasākumiem ar pilna servisa apkalpošanu atbilstošu darījumu un... Lasīt vairāk
  • Skangaļu muižas (vācu: Skangalshof) vai Skangales muižas kungu māja atrodas Cēsu novada Liepas pagasta Skangaļos apmēram 110 km no Rīgas. Muižas ēkas un zeme... Lasīt vairāk
  • Muižas ēka celta klasicisma stilā 19. gadsimta sākumā, un arhitektūras un vizuālo aprišu dēļ tā tiek dēvēta par Mežotnes pils miniatūru kopiju. Skrundas... Lasīt vairāk
  • Precīzs Smuku muižas izveidošanas gads nav zināms, bet tā rakstos pirmo reizi minēta 1576. gadā kā Jaunpils muižas pusmuiža, kuru savā īpašumā pēc Dobeles... Lasīt vairāk
  • Sventes muižas jeb Jaunsventes muižas kungu māja (vācu: Swenten) atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagasta Sventē. Līdz 1920. gada agrārajai reformai muiža... Lasīt vairāk
  • Zalgauskas (Selgowsky) muiža ir neliela Vidzemes augstienes muiža. Tās pirmsākumi datējami ap 1780. gadu un savus ziedu laikus piedzīvojusi laikā, kad šeit... Lasīt vairāk
  • Apdzīvotas muižas

  • 1897. gadā darbu uzsāka jaunā Annahites stiklu fabrika - tā arī šī Latvijas apdzīvotā vieta ieguvusi savu nosaukumu Stikli. Jaunā Stiklu fabrika celta pēc... Lasīt vairāk
  • Annas muiža (vācu: Gut Annenhof) bija Zemgales muiža, kas atradās mūsdienu Dobeles novada Annenieku ciemā. Mūsdienās muižas apbūve ir vietējas nozīmes... Lasīt vairāk
  • Arakstes (Arras) muižas kungu māja celta 19. gadsimta pirmajā pusē. Pēdējais muižas īpašnieks fon Striku ģimene. Pašreiz kungu māja un muiža pussagrauta.... Lasīt vairāk
  • Balgales muiža (vācu: Gut Ballgaln) bija Kurzemes muiža, kas atradās mūsdienu Talsu novada Balgales ciemā. Mūsdienās muižas ēka sadalīta vairākos... Lasīt vairāk
  • Bruknas muižas kungu māja celta 18. gadsimta 3. ceturksnī un pārbūvēta 19. gadsimta 2. ceturksnī. Pēc Latvijas agrārās reformas muižas kungu mājā izvietoja... Lasīt vairāk
  • Mācītājmuiža celta 18. gadsimta otrajā pusē un 19. gadsimta sākumā. Apbūve ieskaitīta valsts aizsargājamo arhitektūras pieminekļu skaitā. Apbūvē ietilpst:... Lasīt vairāk
  • Degoles muiža (19. gs. vidus) – saglabājusies muižas dzīvojamā ēka un saimniecības ēka. Blakus muižai parks (1.5 ha) ar svešzemju koku un krūmu... Lasīt vairāk
  • Drieliņu muižas koka kungu mājas pirmais stāvs celts 19. gadsimta sākumā. Celte atspoguļo ampīra un bīdermeijera sintēzi elegantās koka arhitektūras formās.... Lasīt vairāk
  • Muižas pārvaldnieka māju 1870. gadā projektējis Kurzemes arhitekts T. Zeilers. Tā ir vienkārša vienstāva ēka, kuru atbilstoši laikmeta modes prasībām grezno... Lasīt vairāk
  • Jaunauces mācītājmuiža „Oši” atrodas gleznainā vietā Ezeres upes krastā, rekonstruēta 19. gs. sākumā. Koka celtne, stalta un skaista no upītes puses,... Lasīt vairāk
  • Jaunsātu muiža celta klasisko muižu apbūves stilā, ēkām veidojot gandrīz taisnstūrveida iekšējo pagalmu. Celta 18./19. gadsimtu mijā. Lasīt vairāk
  • 1442. gadā apkārtnes zemes bija izlēņotas kādam Tilekem Kaivem. 1547. gadā muižu saņēma Jirgens Volfs. Volfi šajā muižā saimniekoja 113 gadus. 1660. gadā... Lasīt vairāk
  • Kandavas mācītājmuižu 1730. gadā cēlis būvmeistars Šlups. 19. gadsimtā veiktas pārbūves. Ēkai ir iespaidīgs četru kolonnu portiks. Tā kore sakrīt ar jumta... Lasīt vairāk
  • Muiža atjanota 1907. gadā un darbus vadījis arhitekts L. Reinīrs. Tas bija viņa pirmais patstāvīgais darbs līdztekus Kazdangas atjaunošanai. Muiža piederēja... Lasīt vairāk
  • Krimuldas muiža (vācu: Schloß Cremon) atrodas Gaujas senlejas malā, Siguldas pilsētas labā krasta daļā (Krimuldā). Netālu no muižas pils atrodas Krimuldas... Lasīt vairāk
  • Kurmenes (Kurmen) muiža veidojusies 19. gadsimta pirmajā pusē. Kompleksā ietilpst – Mācītāja muiža, Klēts un parks ar ainavu dārzu. Līdz šim ilgstoši viss... Lasīt vairāk
  • Laidzes muiža celta 19. gadsimta vidū. Muižas pārvaldnieka ģimenē dzimis viens no eksperimentālās farmakoloģijas pamatlicējiem pasaules zinātnē Osvalds... Lasīt vairāk
  • Lēpicu pusmuižas ēka atrodas Kuldīgas novada, Ēdoles pagasta Lēpicēs. Lasīt vairāk
  • Muižas kungu māja celta ap 1655. gadu. Tagadējo izskatu tā ieguva jau pēc hercoga laikiem – 1802. gadā. 1912. gadā par muižas nomnieku minēts A. fon Heikings. Lasīt vairāk
  • Lielzalves muiža (vācu: Groß-Salwen) bija muiža Zalvē, tagadējā Aizkraukles novada, Zalves pagastā. Pēc 1920. gada agrārās reformas Lielzalves muižas zemes... Lasīt vairāk
  • 1561. gadā Ēdolē sāka valdīt baronu Bēru dzimta. Ulrihs Bērs Ēdoles pili un citas muižas ieguva savā īpašumā, atteikdamies no Piltenes bīskapijas... Lasīt vairāk
  • Pamūšas muiža atrodas Bauskas novada Gailīšu pagasta Pamūšas ciemā. Muiža atrodas Mūsas upes kreisajā krastā augšpus Bauskas. Līdz Bauskai ir 5 km, bet... Lasīt vairāk
  • Raiskuma muižas pils celta laikā no 1894. līdz 1897. gadam pēc arhitekta Oto Reinholda fon Zīversa projekta bagātīgās eklektiskās formās ar terasēm pret... Lasīt vairāk
  • Smiltenes muižas kungu māja celta no koka 1730. gadā. 18. gadsimta 60. gados Smiltene tika uzdāvināta Vidzemes ģenerālgubernatoram Džordžam fon Braunam. Brauna... Lasīt vairāk
  • Tāšu muiža apskatāma iepriekš piesakoties. Apmeklējums par ziedojumu. 1–2 stundu gara pastaiga muižā, dārzā un parkā ar saimnieka stāstījumu par Tāšu... Lasīt vairāk
  • Atšķirībā no daudzām citām muižām Latvijā, Vaidavas muiža jeb Vaidavmuiža nav ne cietusi kara laikā, ne nodedzināta revolūcijā. Vairākas muižas ēkas gan... Lasīt vairāk
  • Par šo muižu informācija ļoti skopa. Saglabājusies dzīvojamā māja, kurā ir apvalkdūmenis. Blakus esošās mājas saimnieks pastāstīja, ka turpat ir arī... Lasīt vairāk
  • Vilzēnu muiža (vācu: Wilsenhof) bija muiža tagadējā Alojas novada Braslavas pagastā. No 1757. gada līdz 1920. gada agrārajai reformai muiža piederēja fon... Lasīt vairāk
  • Pamestas muižas, drupas

  • Aisteres muižas kungu nams celts 19. gadsimtā. Aisteres muižas īpašnieks bija Oto Frīdrihs fon Bērs. Pēc viņa nāves 1734. gada 18. jūnijā par muižas... Lasīt vairāk
  • Piederēja baroniem Hāniem. Kungu māju savulaik arhitekts H. Pīrangs atzinis par spožu vietējās celtniecības paraugu. Šī 1840. gadā Vilhelma fon Hāna laikā... Lasīt vairāk
  • Laikā no 19. gs. sākuma līdz 60. gadiem Preiļu muižā notika lieli celtniecības un labiekārtošanas darbi. Tos uzsāka grāfs Jozefs Heinrihs Borhs, bet pabeidza... Lasīt vairāk
  • Asares muižas pils celta 1749. gadā neogotikas stilā. Ap 1840. gadu muižai piebūvēja divus sānu rizalītus ar kāpienveida zelmiņiem. Ēkas dienvidu gals bijis... Lasīt vairāk
  • 2002. gadā atklāts, ka tā ir Latvijā un, iespējams, arī visā Baltijā vecākā koka konstrukcijas muižas kungu dzīvojamo māja. Dzīvojamā ēka, pēc pētnieku... Lasīt vairāk
  • Bērzmuiža (Bershof) ir 18. gadsimta 1. puses celtne. No sākotnējām konstrukcijām saglabājušās velves un manteļskursteņa vieta cokolstāvā, fasādi rotā... Lasīt vairāk
  • Pēc grāfa Mēdema pavēles no 1829. līdz 1830. gadam celta jaunā Blīdenes (Mazblīdenes) (Klein-Blieden) muižas dzīvojamā ēka. Muižas kungu mājas projekta... Lasīt vairāk
  • Bornsmindes muižas dzīvojamā ēka jeb pils celta 18. gadsimtā. Ap 1880. gadu pils tika pārbūvēta tā laika gaumei atbilstošās neogotikas formās. Pārbūves... Lasīt vairāk
  • Briņķpedvāles muižas centrs bija ar plašu saimniecību, jo muiža atradās svarīga ceļa (tagad Lācplēša iela) malā (Kandava-Sabile-Kuldīga-Liepāja), ... Lasīt vairāk
  • Burtnieku muižas pils celta 17. gadsimtā uz nopostītās ordeņa pils pamatiem Burtnieku ezera stāvkrastā. Tā bijusi 3 stāvus augsta ēka. 1930–os gados... Lasīt vairāk
  • Cīravas muižas pils celta 1752. g., 19. gs. 60. gados pārbūvēta. Pseidogotiskās formās būvēta divstāvu apmesta mūra celtne savu pašreizējo izskatu ieguvusi... Lasīt vairāk
  • Elejas muižas kungu mājas (vācu: Herrenhaus Elley) jeb Elejas pils drupas atrodas Jelgavas novada Elejas pagastā. Muiža no 1753. gada līdz Latvijas agrārajai... Lasīt vairāk
  • Galtenes muiža (vācu: Gut Galten) bija Kurzemes muiža, kas atradās mūsdienu Talsu novada Galtenes ciemā. Mūsdienās muižas kungu mājas divu durvju komplekti un... Lasīt vairāk
  • Muižas centra ēkas celtas 18. gadsimta otrajā pusē un 19. gadsimtā. Visas, izņemot pašu kungu māju, bija mūra celtnes, būvētas no laukakmeņiem, javā... Lasīt vairāk
  • Gulbenes Baltā pils ir neorenesanses stilā celta Vecgulbenes muižas pils Brīvības ielā 12 Gulbenē. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Vecgulbenes muižas... Lasīt vairāk
  • Muižas kompleksa apbūve ir ļoti plaša. Saglabājušās ļoti daudzas un dažādas saimniecības ēkas (lielākā daļa ēku celtas 19. gadsimta 70.—80. gados:... Lasīt vairāk
  • Īles muižas pils celta laikā no 1854. līdz 1856. gadam O. fon Hērnera uzdevumā kā simetriska villas tipa ēka ar diviem torņiem. Gotisku stilu ēkai piedod... Lasīt vairāk
  • Par Jāteles muižu ziņu maz. Jāteles muiža ir vienīgā līdz mūsdienām saglabājusies muižas ēka Kurmāles pagastā. Muiža celta 19. gs. otrajā pusē.... Lasīt vairāk
  • Kungu māja uzcelta 19. gs. 1. ceturksnī, Sergeja Trubeckoja laikā. Tā ir proporcijās simetriska vienstāva klasicisma formās celta ēka ar 11 ailu asīm, plašu... Lasīt vairāk
  • Pili ap 1765. gadu cēlis barona slepenpadomnieks fon Fītinhofs (Vietinghoff), 1870. gadā to pārbūvēja Itālijas villu stilā barons Kazimirs Volfs. 1905. gadā pils... Lasīt vairāk
  • Kameņecas muižas komplekss kopā ar zirgu staļļiem, kapellu un muižu ietverošo mūra sētu ir 18. gadsimta arhitektūras piemineklis neogotikas stilā, kas tika... Lasīt vairāk
  • Pils kopā ar stalli un klēti būvēta ap 1780. gadu agrīnā klasicisma stilā, domājams, pēc arhitekta S. Jensena projekta. Laidars un kalpotāju ēkas uzbūvētas... Lasīt vairāk
  • Ķimales (Kimahlen) muižas kungu māja celta 18. gadsimtā. 1891. gadā pēc arhitekta E. Zeilera projekta pili pārbūvē. 1814. gada dokumentos kā pils īpašnieks... Lasīt vairāk
  • Pils celta 18. gadsimta otrajā pusē. Cietusi pirmajā Pasaules karā. Pēc zemes reformas 1924. gadā muižas kompleksā izveidota pienotava. 1939. gadā pienotavas... Lasīt vairāk
  • Madlienas Lielās muižas kungu māja 18. gs. celta no koka, 19. gs. tā tika pārbūvēta par mūra ēku. Muiža tika nopostīta 1905. g., vēlāk atjaunota 1912. gadā.... Lasīt vairāk
  • Lubezeres muižas ēka ir pamesta, bez logiem un durvīm, līdz šij dienai saglabājušās atsevišķas bijušā Lubezeres muižas kompleksa ēkas un parks ar svežzemju... Lasīt vairāk
  • Mazjumpravas muiža atrodas Rīgā, Rumbulā blakus Daugavas krastam. Netālu no muižas ir izbūvēta Daugavas promenāde ar ietvi un veloceliņu. Mazjumpravas muiža ir... Lasīt vairāk
  • Kungu māja ir neapdzīvota, ir arī kalpu māja un parks. Te bijusi Ozolu stikla fabrika. Vēlāk Aizputes kūdras rūpnīcas Ozolu iecirknis. Adrese: Kuldīgas novads,... Lasīt vairāk
  • Līdz Agrārreformai piederējusi grāfam P. fon der Pālenam. Izmanota kā medību pils. No 1920. g. Ceraukstes-Pāces pamatskola. Iznomāts Īslīces SOS... Lasīt vairāk
  • Pantenes muiža sākotnēji piederēja Viganta Šerenberga atraitnei. Karalis Stefans to 1585. g. dāvināja Vidzemes fiskalam Baltazāram Šnelam. Zviedru karalis... Lasīt vairāk
  • Muižas kungu dzīvojamā ēka, klasicisma stila pils, celta 19. gadsimta 20. gados. Pilsblīdenes muižas centra galvenās saimniecības ēkas bija simetriski... Lasīt vairāk
  • Patreizējā muižas ēkas pils celta 1808. gadā kā divstāvu garenbūve ar pagraba stāvu, gala un centrālajiem rizalītiem ēkas augstumā. Dārza pusē, ēkas... Lasīt vairāk
  • Muižas apbūves ansamblis veidojies 19. gadsimta sākumā. Ēkas organizētas ap parādes pagalmu - vienā pusē klēts ar arkādi un izcili skaists stallis, pretī -... Lasīt vairāk
  • Puzes mācītājmuiža (Pussische Pastorat) atradās Piltenes apgabala Puzes muižas novadā. Mācītajmuižas dibināšanas gads nav zināms, bet tā pastāvējusi jau... Lasīt vairāk
  • Eklektiskas villas tipa ēka būvēta 1890. gadā, par ko liecina uzraksts uz ķieģeļēkas frontona, kas, domājams, būvēta pēc Liepājas arhitekta Berči projekta,... Lasīt vairāk
  • Tā uzcelta 18. un 19. gadsimta mijā vecās mācītājmājas vietā. Saglabājušās senās klasicisma stila ārdurvis ar rokkoko metālkalumiem. Aiz muižas ir lapu... Lasīt vairāk
  • Ar atļauju viņš uzcēla māju arī pats sev, kuru sauca par „Balto muižiņu”, un kur dzīvoja ar savu ģimeni. Pēc Otrā pasaules ēkā kara darbojās Ainažu... Lasīt vairāk
  • Riebiņu muiža, arī Rībenes muiža, agrāk Ribenišku muiža (poļu: Rybiniszki), bija muiža, kuras vēlīnā klasicisma stilā būvētā kungu māja atrodas Riebiņu... Lasīt vairāk
  • Muiža vēstures avotos pirmoreiz minēta 1582. gadā Piltenes bīskapijas nodevu sarakstos. Bijusī Sasmakas muižas pils celta 1886. gadā, ir vietējās nozīmes... Lasīt vairāk
  • Sējas muižas kungu māja ir 18., 19. gadsimta mijas celtne. 19. gadsimta beigās nams tika pārbūvēts, tā pieticīgajiem baroka laika savrupmājas vaibstiem... Lasīt vairāk
  • Škēdes muižas apbūve veidojusies 18. gadsimtā. Parādes pagalma abās malās būvētas klēts un kūts, galā vienstāvu mūra kungu māja. Aiz ceļa saimniecības... Lasīt vairāk
  • Trīs gadsimtus no 1508. gada muiža atradusies Heinriha Klopmaņa (kas novadu saņēmis kā dāvanu par piedalīšanos karā pret Krievijas caru Ivanu III) dzimtas... Lasīt vairāk
  • Stirnu pils ir V.L.N.Bokslafa viens no agrīnajiem darbiem. Vēlāk gan tā ir pārbūvēta. Ap 1893. gadu te saimniekoja Auguste Ucke, bet no 1903. gada - Dr. Phil.... Lasīt vairāk
  • Tērandes muižas apbūve – kungu māja (1856. gads), klēts (19. gadsimta vidus), kalpu māja Brūveri (1889. gads). Muižas ēkā savā laikā bija iekārtota skola.... Lasīt vairāk
  • Upes muiža (vācu: Gut Bächhof) bija Zemgales muiža, kas atradās mūsdienu Dobeles novada Bikstu pagasta Upeniekos, Bērzes upes krastos. Muižas apbūve ir 19.... Lasīt vairāk
  • Valmiermuižas kungu māja jeb Valmiermuižas pils, jeb Valmieras muiža (vācu: Wolmarshof) bija muižas ēka mūsdienu Valmieras novada Valmiermuižā Dzirnavu ielā 2.... Lasīt vairāk
  • No 1834. līdz 1921. gadam Vatrānes muiža bija vācu baronu Tranzē dzimtas īpašums. Muižas centra apbūve sākās pēc 1834. gada un pilnīgi izveidojās 1875.... Lasīt vairāk
  • Vecmoku muiža vēstures avotos pieminēta 1544. gadā. Tiek uzskatīts, ka kungu māju 18.gadsimta vidū projektējis arhitekts Severins Jensens. Savukārt muižas... Lasīt vairāk
  • No kādreizējā greznā 19. gadsimtā veidotā Vecsalacas muižas centra Salacas krastā saglabājušies tikai atsevišķi apbūves elementi – saimniecības ēkas,... Lasīt vairāk
  • Vērenes muižas komplekss ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kurā ietilpst kungu māja, klēts, vagara māja un parks. Līdz mūsdienām vislabāk... Lasīt vairāk
  • Atrodas Viļānu dienviddaļā, Maltas upītes krastos, kuras tecējumu pārtrauc Viļānu HES. Par muižu atrodamas ziņas jau no 15. gs. beigām, kad tā piederēja... Lasīt vairāk
  • Zlēku muižas ansamblis bija 17. līdz 19. gadsimta arhitektūras paraugs. No 1561. gada līdz 1920. gadam muiža piederējusi fon Bēru dzimtai. Muižas pils jeb kungu... Lasīt vairāk
  • Muižas Kungu māja būvēta 19. gadsimta piecdesmitajos gados. Tomēr nevar pateikt, vai tā būvēta visa vienlaicīga, iespējams, ka kāda tās daļa nav nobeigta.... Lasīt vairāk
  • Privātīpašums

  • Tagadējā muižas kungu māja celta 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā. 1845. gadā Aizdzires muižas īpašnieks Nikolajs fon Koskuls no tās atdalīja Valdeķu muižu... Lasīt vairāk
  • Aizupes muižas kungu māja celta 1823. gadā. Saglabājies viss saimniecības ēku komplekss: dzīvojamās mājas, lielās kūtis ar uzbrauktuvēm, spirta dedzinātava,... Lasīt vairāk
  • Ēkas celtas ap 1880. gadu. Muižas komplekss padomju okupācijas laikos tika izmantota mežniecības vajadzībām. Arī vēlāk Alsungas mežniecības kantoris. Lasīt vairāk
  • Bakūzes muižas kungu māja celta ap 1867. gadu vēlīnā klasicisma stilā Kārlim Dorothezenam. Muižas kungu mājā bijusi apaļa zāle ar divām nišām, kurā... Lasīt vairāk
  • Bauņu pils celta 1770. g. un bijusi viena no skaistākajām apkaimes pilīm, ar greznām podiņu krāsnīm. Ap 1930. g. pils vidusdaļu nojauca, vēl saglabājies Bauņu... Lasīt vairāk
  • Brizules muižas dzīvojamā ēka celta 19. gs. beigās, pārbūvēta 20. gs. 20. gados. Šeit apskatāma kalpu māja, šķūnis, stallis un graudu kalte jeb dāre. Lasīt vairāk
  • Buku muižas kungu māja tika dedzināta 1905. gadā un 1910. gadā pārbūvēta par neoklasicisma formās veidotu pili pēc arhitekta Oto Vildaua (Wildau) projekta.... Lasīt vairāk
  • Cirstu muižas kungu māju ķieģeļu neogotikas stilā cēlis M. fon Strandmans 1886. gadā vecās kungu mājas vietā. Virs galvenās ieejas atrodas dzimtas ģērboņa... Lasīt vairāk
  • Izteikts pieņēmums, ka kungu māja sākta būvēt 18. gs. 2. pusē, bet savu patreizējo izskatu ieguvusi 1840. gadā, kad tā piederēja fon Grotu dzimtai (cēlis... Lasīt vairāk
  • Muižas pils celta laikā no 1823. – 1824. g. un tās fasāde veidota klasicisma stilā. Tās īpašnieks bija vācbaltietis un pētnieks Ludvigs Kārlis Augusts fon... Lasīt vairāk
  • Jaunā pils celta pretī vecajai kungu mājai 19. gadsimta otrā pusē neoklasicisma stilā pēc arhitekta T. Zeilera projekta. Pils būvēta gravas malā, kurai pāri... Lasīt vairāk
  • Vecākā Lielīvandes muižas pils celta 18. gs. sākumā. Šajā ēkā saglabājušās 18. gs. beigu dzegas, koka kāpnes, kāpņu margas ar rotājumiem, iekšdurvju... Lasīt vairāk
  • Muiža celta 1880. gadā, līdz 1974. gadam bija Klosteres skola. Jāmaiķu muižas bijušais īpašnieks Ulrihs Gustavs fon Šlipenbahs (1774.18.V Lielvārmsātu... Lasīt vairāk
  • Jaunķempju (agrākais nosaukums Neu-Kempenhof) muiža atrodas starp Līgatni un Lejaslīgatni, Gaujas Nacionālā parka teritorijā, Līgatnes upītes krastā. Lasīt vairāk
  • Jaunlādes muižas pašreizējā ēka 1935. gadā sāka savu dzīvi kā Lādes pamatskola. Lasīt vairāk
  • Saules muižas kungu māja būvēta kā villas tipa ēka un piederēja baroniem Hāniem. Celta 1881.gadā un izmaksājusi 60 tūkstošus rubļu. Vēlāk šī muiža bija... Lasīt vairāk
  • Kabiles (Kabillen) muižas ansamblis veidojies no 17. līdz 19. gadsimtam. Vecākās kompleksa ēkas ir vecā dzīvojamā māja tā saucamais “stirnūzis”, celta 17.... Lasīt vairāk
  • 1842. gada 10. jūnijā Kapsēdes muiža pāriet Liepājas notāra fon Šāka (fon Schak) rokās. Šinī pat gadā notārs dod atļauju Fridriham fon Kruzem (Tērbatas... Lasīt vairāk
  • Padomju okupācijas gados gandrīz 300 gadus senā muiža bija kolhoznieku dzīvojamā māja, un tagadējie saimnieki neslēpj, ka ēka bijusi nodzīvota līdz kliņķim,... Lasīt vairāk
  • Katvaru muiža būvēta no 18. gs. – 20. gs. Tai pieguļ skaists, īpatnēji veidots regulāra stila parks ar divām terasēm un ezeru. 19. gadsimtā ēka tika... Lasīt vairāk
  • Ķipēnu muižas kungu māja celta 19. gs. beigās. Ievērības cienīgs ir pseidogotiskais sarkano ķieģeļu ēkas telpiskais risinājums ainavā, ēkas plānojums,... Lasīt vairāk
  • Ķirbižu muižas (vācu: Kürbis, Kirbisch) kungu māja atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Ķirbižos, 24 km no novada centra Limbažiem, 7,6 km no... Lasīt vairāk
  • Lāņos, agrāk sauktajā Štilfrīdā, 1872. gadā pabeigta Lāņu muižas kungu māja (Lāndhof) kuras īpašnieks līdz pat 1940. gadam bijis barons Reinhards fon... Lasīt vairāk
  • Muižas ēka celta 1817. gadā, bet vairāk par ar to saistīto sadzīvi minēts, sākot ar 1860. gadu, kad muižu vairāksolīšanā to ieguva latvietis Jānis Šīrons. Lasīt vairāk
  • Lēnu muiža celta 19. gadsimta sākumā. Ēku ansamblis cietis no pārbūvēm. Bojā gājis parks. Saglabājušās saimniecības ēkas. Lēnu muižas kungu māja celta... Lasīt vairāk
  • Lestenes muižas pils celta 19. gs. sākumā. Muižas mūra žoga kompleksa vārtos redzams dzelzs kaluma fragments. Parkā aug 16 svešzemju sugu koku un krūmu... Lasīt vairāk
  • Vaiņodes muiža, saukta arī par Lielbātas muižu, celta 17. gadsimtā, un tolaik tā bija vācu barona medību muiža. Tomēr jau 1923. gadā vācu barons... Lasīt vairāk
  • Ēka plānonota pakava veidā ar sānu korpusiem pret ezeru. Pirmās uzbūvēja rietumu sānu korpusa sienas. Virs pagraba ieejas iniciāļi un gada skaitlis 1821.... Lasīt vairāk
  • Nabes (agrākais nosaukums Nabben) muižas kungu māja celta 18. gadsimtā. 19. gadsimtā vidū ēka pārbūvēta neorenesanses villas formās. 19. gadsimtā Nabes muiža... Lasīt vairāk
  • Pils celta 1880. gadā kā barona Firksa medību pils. Nogales pili mēdz dēvēt arī par mazo Kurzemes Rundāli. Klasicisma stilā būvētās pils iekštelpu apdarē... Lasīt vairāk
  • Patreizējā kungu māja parādes pagalma malā pretī iebraucamam ceļam pēc 1837.g. vēlā klasicisma jeb ampīra stilā cēlis skotu muižnieks un tirgotājs Džonam... Lasīt vairāk
  • Plāņu muiža – bruņinieku muiža, no 1459. gada bijis fon Štrombergu dzimtas lēnis. No 16. gs. sākuma līdz 17. gs. vidum kopā ar Zemīti tas bijis fon Butlaru... Lasīt vairāk
  • Pūres muižas kungu māja celta 18. gadsimta 1. pusē. Proporciju un stila ziņā tā ir klasicismam atbilstoša tipiska Kurzemes muižas kungu māja. Ēka vēlāk... Lasīt vairāk
  • Līdz mūsdienām no Raudas muižas apbūves ansambļa saglabājušās četras dzīvojamās ēkas, to skaitā arī divstāvīgs muižas kungu nams ar verandu. Lasīt vairāk
  • Rindas mācītājmuižas dzīvojamā ēka ir privātīpašums. Lasīt vairāk
  • Viena no vislabāk saglabātajām lauku ampīra muižām Kurzemē. Rudes muižas vēsturiskais centrs ar vienkāršu, bet cēlu ampīra stila kungu namu, stalli, kūtīm... Lasīt vairāk
  • Štakeldangas muiža (Gut Stackeldangen) celta 19. gadsimta otrajā pusē. Muiža iekļauta valsts nozīmes pieminekļu sarakstā. Lasīt vairāk
  • Stendes muiža piederējusi baronu fon der Brigenu dzimtai, tās centrā atrodas dažādos laika posmos un stilos celtas ēkas, kas veido vienu no lielākajām Kurzemes... Lasīt vairāk
  • Struteles muižas ēku ansamblī atrodas kungu māja jeb pils, blakus tai muižas kalpu māja. Struteles muiža, vēstures avotos pirmo reizi pieminēta 1482. gadā.... Lasīt vairāk
  • Stukmaņu muiža (vācu: Stockmannshof) atrodas Pļaviņu novada Klintaines pagastā, šosejas Rīga-Daugavpils malā, tiešā Daugavas tuvumā (apm. 15 km uz austrumiem... Lasīt vairāk
  • Valdeķu muižu 1845. gadā, atdalot no Aizdzires muižas (Adsirn), izveidoja tās īpašnieks Nikolauss fon Koskuls un uzdāvināja savai sievai Luīzei. 20. gadsimta... Lasīt vairāk
  • Vārenbokas muižas kungu mājas sākotnējā koka celtne būvēta 18. gadsimta pirmajā pusē, bet vēlākajos gadsimtos ievērojami pārbūvēta. Lielākās pārbūves... Lasīt vairāk
  • Mūsdienās saglabājies Variebas muižas ēku komplekss – alus brūzis (veikals), saimniecības ēka, kas celta 1830. gadā, kalpu māja ("Malenieki). Variebas... Lasīt vairāk
  • Vecmēmeles muižas kungu māja celta 19. gs. otrajā ceturksnī, pārbūvēta 19. gs. 70. gados. Tās interjera apdarē dominēja vienkāršotas formas, piemēram,... Lasīt vairāk
  • Veides pils celta 1902. gadā. To cēlis uzņēmējs Mārtiņš Veide – vienas no tolaiku Ainažu pilsētas ietekmīgākās dzimtas pārstāvjiem. Ēka, mūsdienās ir... Lasīt vairāk
  • Veismaņu muiža (vācu: Weißenstein) ir historisma stilā celta muižas kungu māja, kas atrodas Cēsu novada Vaives pagastā. Muižas ēkas un apkārt esošais parks... Lasīt vairāk
  • Tagadējā muižas dzīvojamā ēka celta 19. gadsimta beigās kā vienkārša vienstāva laukakmens mūra māja ar caurbrauktuvi (tagad aizmūrēta). Zem viena jumta... Lasīt vairāk
  • Zentenes muižas kungu māja celta 1850. gadā un ir vēlā klasicisma stila paraugs. Tajā saimniekoja fon Līvenu dzimta. Uz pārējo klasicisma piļu fona tā izceļas... Lasīt vairāk
  • Ziemera muiža pirmo reizi rakstos minēta ap 1550. gadu, bet 18. gadsimta beigās tā nonākusi baronu Volfu ģimenes īpašumā. Pēc Pirmā pasaules kara muižas... Lasīt vairāk
  • Pansionāti

  • Aizvīķu muiža būvēta ap 1870. gadu, kad Aizvīķos valdīja barons Egons fon Korfs. Par Aizvīķu muižu līdz mūsu dienām nonākušas vairākas leģendas, kas... Lasīt vairāk
  • Lielmēmeles muiža (vācu: Groß-Memelhof) bija muiža Lielmēmelē, tagadējā Aizkraukles novada Mazzalves pagasta teritorijā. Līdz mūsdienām ir saglabājusies... Lasīt vairāk
  • Vīķu muižas pils celta baronam A. fon Mengdenam 1890. gadā. Tā būvēta neogotikas ķieģeļu stilā bez torņa, ar lēzenu jumtu, kas ēku padara tuvāku... Lasīt vairāk
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu