0
info@redzet.eu
Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Piemineklis rakstniekam Andrejam Upītim (1877-1970)
Dekoratīvie bāka pie Rīgas brīvostas pārvaldes
Strūklaka Kronvalda parkā
Strūklaka Kronvalda parkā
Strūklaka Kronvalda parkā
„Latviešu teātra sākums. Turnhalle, 1868”.
Berlīnes mūra fragments Rīgā
Rīgas kanālmalas apstādījumi
Ķīnas arka Kronvalda parkā
Ķīnas lapene Rīgas kanālmalas apstādījumos
Ķīniešu lapene Rīgas kanālmalas apstādījumos
Gājēju tilts Kronvalda parkā
Aleksandra Puškina piemineklis Rīgā
Aleksandra Puškina piemineklis Rīgā
Aleja Kronvalda parkā
Andreja Upīša piemineklis
Ķergalvja paviljons
Ernesta Brastiņa piemineklis
Piemineklis Sudrabu Edžum
Tilts pār pilsētas kanālu Kronvalda parkā
Strūklaka pie Rīgas brīvostas pārvaldes
Strūklaka pie Rīgas brīvostas pārvaldes
Strūklaka Kronvalda parkā Rīgā
Strūklaka Kronvalda parkā Rīgā
Kronvalda parka strūklaka
Kronvalda parka strūklaka

Kronvalda parks atrodas starp Krišjāņa Valdemāra ielu, Ata Kronvalda un Oskara Kalpaka bulvāriem. Tam cauri vijas Rīgas pilsētas kanāls. Parku sāka ierīkot pēc Rīgas vaļņu nojaukšanas ap 1860. gadu, un šobrīd tas ir otrs bagātākais Rīgas sabiedriskais parks, kurā aug vairāk nekā 100 svešzemju koku un krūmu sugas un formas.

 

Kronvalda parks ir viens no tiem parkiem, kas pirmsākumos bija slēgta tipa parks un parastajiem Rīgas iedzīvotājiem tur nebija ļauts iekļūt. Parks atrodas pie kanālmalas, un to norobežo Elizabetes un Kr. Valdemāra ielas, kā arī Kronvalda un Kalpaka bulvāri. Pilsētas kanāls parku sadala divās daļās.


Parka pirmsākumi saistāmi ar pilsētas vaļņu nojaukšanu, kad Krievijas imperators Aleksandrs II 1862. gadā uzdāvināja Rīgas Vācu strēlnieku apvienībai 13 ha zemes kanāla labajā malā, ko tolaik sauca par Strēlnieku dārzu.

Pie parka labiekārtošanas darbiem 1863. gadā ķērās jau pazīstamais pilsētas dārznieks un ainavu arhitekts G. F. F. Kūfalts, iekārtojot ainavisku parku ar regulāriem stila elementiem. Izveidojot apstādījumus, atstāja platu, neiekārtotu joslu gar kanālmalu praktisku apsvērumu dēļ, jo 19. gs. 2. pusē un 20. gs. sākumā pa kanālu liellaivās tika piegādāti būvmateriāli, malka un dažādas preces. Īpašu uzmanību Kūfalts pievērsa puķu dobēm un rozāriju veidošanai. Šajā gadā dārzā tika uzcelts biedrības nams, kā arī šautuve un dārzs, kas bija pieejami tikai biedrības biedriem.

Gatavojoties Rīgas 700 gadu svinībām, parkā izveidoja projektu „Vecrīga”, kurā samazinātā veidā varēja aplūkot 17. gs. 1. puses ievērojamākās celtnes – Rātsnamu, Kaļķu vārtus, Rīgas torņus, vīna pagrabu u.c.

1921. gadā biedrība noslēdza līgumu ar Latvijas Apsardzības ministriju par strēlnieku nama un dārza daļēju iznomāšanu Armijas virsnieku klubam. 1927. gadā tika uzsākti jauni parka pārkārtošanas darbi pēc A. Zeidaka projekta, iekārtojot jaunas puķu dobes, rozāriju, strūklaku ar skulptūru, kā arī iestādot daudz introducēto koku un krūmu. Tikai ap šo laiku parks tika atvērts visiem apmeklētājiem.

Pēc 8 gadiem Rīgas pilsētas valde atsavināja 9 hektārus no Strēlnieku dārza teritorijas, bet 3,3 hektārus zemes kopā ar pašu Strēlnieku namu iegādājās Latvijas valsts un nodeva zemi Kara ministrijai.

1935. gadā Latvijas piensaimnieku centrālā savienība parkā atvērta Piena paviljonu, kur piedāvāja nacionālo virtuvi. Strēlnieku dārzs ieguva jaunu nosaukumu – 15. maija dārzs, bet vēl pēc diviem gadiem ieguva mūsdienās zināmo nosaukumu – Kronvalda dārzs, par godu latviešu tautas atmodas idejiskajam vadītājam un literātam Atim Kronvaldam.

Padomju Latvijas laikā parkā Piena paviljona vietā uzcēla jaunu „Piena restorānu”, ko vēlāk nosauca par kafejnīcu „Ainava”; mūsdienās šajā ēkā atrodas Rīgas Brīvostas pārvalde. Blakus kafejnīcai 1974. gadā tika uzcelta Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā ēka. (tag. Pasaules t/c „Rīga”). Virsnieku nams tika nojaukts, bet tā vietā 1982. gadā uzcēla mūsdienu Kongresu namu.

2001. gadā Pilsētas kanāla kreisajā malā, pretim Rīgas Brīvostas pārvaldes ēkai uzcēla Ķīnas Tautas Republikas dāvināto Ķīnas paviljonu un blakus tam novietoja divas akmeņu grupas, kurās sakārtoti Ķīnai raksturīgi augi.
www.citariga.lv

 

 

Dendroloģiskais materiāls
Parks šobrīd ir otrs bagātākais Rīgas sabiedriskais parks, kurā ir aptuveni 104 svešzemju koku un krūmu sugas un formas, piemēram: Japānas katsura (Cercidiphyllum japonicum), gurķu magnolija (Magnolia acuminata), Amūras korķkoks (Phellodendron amurense), melnā priede (Pinus nigra), divirbuļu krustābele (Crataegus laevigata), sarkanlapu parastā kļava (Acer platanoides), parastā īve (Taxus baccata), piramidālais parastais ozols (Quercus robur), Trauslais vītols (Salix fragilis), šķeltlapu sudraba kļava (Acer saccharinum), divdaivu ginks (Ginkgo biloba), parastā zirgkastaņa (Aesculus hippocastanum) u.c.

Arhitektūras būves:

  • 1863. gadā Rīgas Vācu strēlnieku apvienība uzcēla biedrības namu - kurā starpkaru periodā bija Virsnieku klubs, - un šautuvi.
  • 1883. gadā pie Bastejkalna uzbūvēja koka tiltu (1892.gadā to nomainīja pret mūra tiltu).
  • 1935. gada 21. jūnijā Latvijas piensaimnieku centrālā savienība parkā atvēra Piena paviljonu, kur piedāvāja nacionālo virtuvi: uz oglēm ceptas siļķes ar krāsnī ceptiem kartupeļiem, skābputru un rūgušpienu u.c.
  • 1971.gadā pie paša kanāla uzbūvēja jaunu “Piena restorānu”, vēlāko kafejnīcu “Ainava” (šobrīd ēkā atrodas Rīgas brīvostas pārvalde).
  • 1974. gadā parka stūrī pie Elizabetes ielas tika uzbūvēta LKP CK ēka.
  • 1982. gadā vietā, kur atradās Vācu strēlnieku biedrības ēka, uzcelts LKP CK Politiskās izglītības nams (kurā 1988. gada 8.-9. oktobrī notika Latvijas Tautas Frontes dibināšanas kongress, kā arī Interfrontes dibināšanas kongress 1989. gada sākumā). Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas to pārdēvēja par Rīgas Kongresu namu.
  • 2000. gadā parkā izbūvēja pazemes autostāvvietu ar strūklaku virs tās.
  • 2001. gadā Pilsētas kanāla kreisajā krastā pretī Rīgas brīvostas pārvaldes ēkai uzcēla Ķīnas Tautas Republikas dāvināto Ķīnas paviljonu. Blakus paviljonam novietotas divas akmeņu grupas kompozīcijā ar Ķīnas dārziem raksturīgiem augiem un kanāla nogāzēm iepretim lapenei ar akmens pakāpieniem veidota pieeja ūdensmalai.


Pieminekļi:

  • 1957. gadā parkā atklāja rakstnieka Sudrabu Edžus krūšutēlu.
  • 1974. gadā tika uzstādīts kompartijas un valsts darbinieka Arvīda Pelšes krūšutēls (iznīcināts 90. gadu sākumā).
  • 1982. gadā Kongresu namam līdzās tika nostādīts rakstnieka Andreja Upīša piemineklis.

lv.wikipedia.org

Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu