0
info@redzet.eu
Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Jāņa Zariņa skulptūra "Rīts" (Bastejkalns)
Jāņa Zariņa skulptūra "Rīts"
Bastejkalns
Bastejkalns
Jaunlaulāto tiltiņš kanālmalas apstādījumos pie Bastejkalna
Jaunlaulāto tiltiņš kanālmalas apstādījumos pie Bastejkalna
Bastejkalns un ziedošas kļavas
Kanālmalas apstādījumi pie Bastejkalna pavasarī
Skulptūra Mana zeme Bastejkalnā
Ūdens kaskāde Bastejkalnā
Ūdens kaskāde Bastejkalnā
Dekoratīvs čuguna stabs
Gulbju mājiņa Bastejkalnā, Rīga
Skulptūra Pretī saulei Bastejkalnā
Jaunlaulāto tiltiņš pār ūdens kaskādi Bastejkalnā
Bastejkalna panorāma
Jaunlaulāto tiltiņš pār ūdens kaskādi Bastejkalnā
Līvija Rezevska. Pavasaris, Bastejkalns
Skulptūra Bastejkalnā, Rīgas Kanālmalas apstādījumos
Tilts pār pilsētas kanālu Brīvības bulvārī Rīgā
Bastejkalna ainava
Ūdens kaskāde Bastejkalnā
Ūdens kaskāde Bastejkalnā
Skulptūra Pretī saulei Bastejkalnā
Āra kafejnīca Bastejkalnā
Piemiņas zīme Gvido Zvaigznem Bastejkalnā
Tiltiņš pār Bastejkalna ūdens kaskādi
Skulptūra Pretī saulei Bastejkalnā
Apsnigusī Rīga
Rīgas pilsētas kanāls
Bastejkalns
Brīvības piemineklis naktī
Rīgas pilsētas kanāls
[191-] www.zudusilatvija.lv

Šauras taciņas, koku alejas, akmensdārzs, ūdens kaskāde… Bastejkalns ir viena no skaistākajām un romantiskākajām pastaigu vietām Rīgā. Tieši blakus Brīvības piemineklim iekārtotais parks sniedz baudījumu acīm un atpūtu dvēselei jau vairāk nekā simts gadus. Vienalga, vasara vai ziema, Bastejkalnā valda īpaša noskaņa.

Bastejkalna takas vijas vairākos līmeņos – var uzkāpt kalna galā, kur uz soliņiem pavērot vakara saulrietu vai pilsētas rosību, vai arī mest tam apkārt līkumus, izbaudot krāšņo ainavu.

No kalna lejup burbuļo ūdenskritumi un kaskādes, uzstādītas vairākas skulptūras, ik pēc dažiem metriem soliņš, kur atpūtināt kājas. Akmensdārzā krāšņus rakstus veido ziedu stādījumi.

Vērts pievērst uzmanību tiltiņiem – pie tiem atslēgas sakāruši jaunlaulātie, cerot uz ilgu un laimīgu dzīvi. Rosība valda arī kanālmalā – neatkarīgi no gadalaika, tur pulcējas pīļu bari, bieži var sastapt arī gulbjus, šiem cēlajiem putniem pat izbūvēta mājiņa!

Ja paveiksies, var ieraudzīt Rīgas kanāla interesantākos iemītniekus – bebrus! Vasarā pie Bastejkalna iespējams pa kanālu izbraukt ar upes tramvaju vai arī pašiem ķerties pie airiem – piestātne iekārtota tieši blakus parkam.
www.liveriga.com


Līdz ar Rīgas zemes vaļņu nojaukšanu pilsētas attīstībā sākās jauns posms, radās lielas iespējas tās izdaiļošanā. Rīgas cietokšņa vaļņus nojauca laikā no 1857. līdz 1863. gadam un to vietā izveidoja reprezentatīvu ēku, bulvāru un apstādījumu zonu, kas puslokā ietvēra Vecrīgu. Šā rajona kompozīcijā galvenā loma bija kanālmalas apstādījumu ansamblim. Nolīdzinātie ravelīni un bastioni saplūda ar krastmalu, un bijušais nocietinājumu grāvis pārvērtās līkumotā pilsētas kanālā. Kanāla abās pusēs pakāpeniski, sākot jau ar 1859. gadu, veidoja apstādījumus. Pirmos apstādījumus posmā no tag. K. Valdemāra ielas līdz K. Barona ielai ierīkoja pēc Lībekas inženiera A. Vendta uzmetuma. Apstādījumu ierīkošanu laikā no 1863. līdz 1879. gada rudenim turpināja dārznieks Reims. No 1880. gada, kad pie pilsētas valdes nodibināja Dārzu pārvaldi ar G. Kufaltu vadībā, apstādījumus būtiski pārveidoja, ņemot vērā straujo satiksmes attīstību. Augstākas prasības tika izvirzītas arī dārzu mākslai.

Viena no skaistākajām vietām kanālmalas apstādījumu lokā bija kādreizējā Smilšu bastiona vietā uzbērtais paugurs - Bastejkalns. Pēc G. Kūfalta projekta 1898. gadā te ierīkoja akmens krāvumus ar nelielām kaskādēm un ūdenskritumiem rotātu strautiņu, kas atgādināja kalnu upīti. To apstādīja ar Alpu augiem. Jau 1883. gadā pie Bastejkalna pēc apkārtējo iedzīvotāju lūguma izbūvēja koka tiltiņu gājējiem, 1892. gadā to nomainīja pilsētas galvenā inženiera Ā. Agtes projektētais mūra tilts. Nākošajā gadā tilta apkārtni labiekārtoja, iestādīja kokus, bet Rīgas Putnu audzēšanas biedrība uzdāvināja pilsētas Dārzu pārvaldei divus gulbju pārus, kuriem pēc arhitekta H. Šēla projekta izbūvēja gulbju mājiņu.
www.riga.lv

[192-] www.zudusilatvija.lv

Pēc Krimas kara Rīgas rāte nolēma nojaukt aizsargvaļņus ap Rīgas pilsētu, jo 19. gs pilsētas aizsargvaļņiem vairs nebija nekādas militāras nozīmes. Pilsētas aizsargvaļņus nojauca 1857.gadā. No aizsargvaļņu zemes uzbēra 15 m augstu mākslīgu kalnu, ko nosauca par Bastejkalnu. 1860. gadā kalna galā uzbūvēja paviljonu, kas jau vairākas reizes ir nomainīts ar jaunu. No 1880. gada pēc G. Kūfalta projekta Bastejkalnu pārveidoja, izveidoja celiņus, kas tagad terases veidā veda augšā uz Bastejkalna virsotni. Kalns ieguva Gliemežnīcas nosaukumu, kas gan sarunvalodā netika lietots. 19. gs pašās beigās pēc G. Kūfalta projekta Bastejkalnā iekārtoja akmens krāvumus, strautiņus ar kaskādēm, ūdenskritumiem un alpināriju. 1883. gadā pie Bastejkalna pēc apkārtējo iedzīvotāju lūguma izbūvēja koka tiltiņu gājējiem, 1892. gadā to nomainīja pilsētas galvenā inženiera Ā. Agtes projektētais mūra tilts. Nākošajā gadā tilta apkārtni labiekārtoja, iestādīja kokus, bet Rīgas Putnu audzēšanas biedrība uzdāvināja pilsētas Dārzu pārvaldei divus gulbju pārus, kuriem pēc arhitekta H. Šēla projekta izbūvēja gulbju mājiņu.
www.citariga.lv


1857. gadā imperators Aleksandrs II atļāva nojaukt Rīgas nocietinājumu vaļņus. 1858. gadā pēc pisētas galvenā arhitekta Johana Daniela Felsko un arhitekta Oto Dīces izstrādātā projekta tika apstiprināts plāns nocietinājumu grāvja vietā izveidot pilsētas kanālu, ko varētu izmantot par ūdens rezervuāru ugusgrēka gadījumā, par nelielu kuģu ceļu preču piegādei un par pilsētnieku atpūtas vietu.

1859. gadā starp Basteja bulvāri un Pilsētas kanālu nocietinājumu Smilšu bastiona vietā no norakto pilsētas aizsargvaļņu zemes uzbēra Bastejkalnu. Pirmos apstādījumus kanāla abās pusēs no tagadējās Krišjāņa Valdemāra ielas līdz tagadējai Krišjāņa Barona ielai ierīkoja pēc Lībekas inženiera A.Vendta uzmetuma.

1860. gadā Bastejkalna galā uzcēla koka paviljonu, kura vietā 1887. gadā uzcēla mūra kafejnīcas ēku kuru nojauca 20. gs.40. gados.

Sākot no 1880. gada bastejkalnu un Pilsētas kanālmalas apstādījumus pārveidoja pēc pilsētas galvenā dārznieka, ainavu arhitekta Georga Fridriha Kufalta projekta. 1898. gadā Bastejkalna nogāzē ierīkoja strautiņu ar nelielu, mākslīgu ūdenskritumu kaskādi.

20. gs.20. un 30. gados Bastejkalna apstādījumus rekonstruēja pēc pilsētas galvenā dārznieka, ainavu arhitekta Andreja Zeidaka projekta.

1951. gadā — sakarā ar gatavošanos Rīgas dibināšanas 750. gadadienai, pēc arhitekta Jāņa Gintera projekta Bastejkalnā ierīkotas atbalsta sienas no Saulkalnes gliemeždolomīta, kurās iekļāva karā sagrauto Vecrīgas vēsturisko celtņu portālu detaļas un citus nelielus dekoratīvos fragmentus, kas veiksmīgi papildina Bastejkalna ainavas senatnīgo noskaņu.

Bastejkalna dienvidaustrumu nogāzē 1963. gadā ierīkoja akmensdārzu (ainavu arhitekts Kārlis Barons), bet kalna galā no jauna uzcēla paviljonu (arhitekts O.Ostenbergs) un izveidoja nelielu ūdensbaseinu. Tomēr tas izrādījās nelietderīgi un pēc desmit gadiem paviljonu nojauca, bet baseinu aizbēra.

1974. gadā Bastejkalna nogāzēs pabeidza atbalsta mūru izbūvi, lai novērstu zemes nobrukumus. Dažus celiņus paplašināja, to stūrus pagriezienos noapaļoja, lai varētu mehanizēt ceļu kopšanu. Lai izaugušie koki neaizklātu skatu uz pilsētu, atsevišķi zari tika izzāģēti.

2001. gadā Pilsētas kanāla apstādījumu restaurācijas laikā pāri strautiņam uzbūvēja greznu tiltiņu. Bastejkalna strauts līdz šai dienai iepriecina rīdziniekus.
wikimapia.org

Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu