Zvejnieks ir cilvēks, kas nodarbojas ar zveju; zvejas speciālists.

Ja ielūkojamies dziļāk vēsturē un mēģinām saprast, kāda ir atšķirība starp zvejnieku un makšķernieku, tad varam konstatēt, ka īstenībā atšķirības nemaz nav. Mūsu senči savu attīstību sāka kā pirmatnējie mednieki un zvejnieki un tikai pēc tam nonāca līdz pārtikas ieguvei zemkopības un lopkopības veidā.

Lielākajā daļā valstu, kurām ir pietiekoši sen veidota galvenā likumdošanas bāze, termins „zveja” parasti ietver jebkuru zivju ieguves veidu, tai skaitā makšķerēšanu. Arī Latvijas Civillikumā ir definētas tikai zvejas tiesības un ar to izmantošanu saistītie jautājumi. Tieši tāpēc Zvejniecības likumā ieviesa terminu „amatierzveja – makšķerēšana”, kas gan, atklāti sakot, ne visai patīk makšķerniekiem. Tomēr sasaiste ar vārdu „zveja” bija absolūti nepieciešama, jo citādi makšķerēšana un makšķernieku tiesības uz zivju ieguvi saskaņā ar Civillikumu vispār nebūtu paredzētas.

Citās valstīs situācija likumdošanas terminoloģijā ir diezgan līdzīga un makšķerēšana visbiežāk iekļaujas vienā terminā – „zveja”. Ja nepieciešams, tad katram atsevišķam makšķerēšanas veidam vai visai makšķerēšanai kopumā, protams, var atrast un izmantot arī savu specifisku apzīmējumu.

Tomēr valstu kopīgās oficiālās sanāksmēs, semināros un konferencēs visbiežāk tiek lietots angļu valodā pieņemtais apzīmējums „atpūtas zveja”. Šim apzīmējumam īstenībā ir ļoti liels trūkums, jo dažādās valstīs to uztver dažādi. Tā, piemēram, vienā konferencē zem šāda nosaukuma Latvija var runāt tikai par makšķerēšanu, bet Somija un Zviedrija gan par makšķerēšanu, gan par atpūtas zveju ar tīkliem un murdiem. Bez tam būs arī valstis, kuras runās tikai par pašpatēriņa zveju ar tīkliem un murdiem un makšķerēšanu pat nepieminēs.

Tas tikai pierāda, cik daudzslāņaini ir zivju ķeršanas veidi Eiropā un visā pasaulē. Tomēr varam pieņemt, ka vēsturiski visu šo aktivitāšu pamatā bija zveja. Raksturīgi, ka latviešu un īpaši krievu presē, rakstot par makšķerēšanu, ļoti bieži tiek lietoti vārdi zveja, zvejas rīki un zvejnieks. Ja vēl pieliekam klāt tā saucamos makšķerniekus, kuri drošības dēļ laivā ņem līdzi arī tīklus vai arī pārsniedz atļauto rīku skaitu, kā arī tos makšķerniekus, kuru noķerto un lomā paturēto zivju daudzums sasniedz vai ievērojami pārsniedz rūpniecisko nozveju apmērus, tad varam secināt, ka starp zveju un makšķerēšanu tiešām ir ļoti šaura robeža, kura balansē tikai uz cilvēku godaprāta.

Normunds Riekstiņš