Sibīrijas haskijs jeb eskimosu suns salīdzinājumā ar citiem kamanu suņiem ir mazāks un smalkāk veidots. Tā augums nepārsniedz 50-60 cm, svars 16-27 cm, kuces ir nedaudz mazākas un vieglākas par suņiem.

 Sibīrijas haskijs ir viena no populārākajām braucamo suņu šķirnēm. Šie suņi sāka izplatīties, kopš 20. gadsimta sākumā ASV kāds krievu zvērādu tirgotājs ar saviem

 Sibīrijas suņiem piedalījās kamanu vilcēju suņu sacīkstēs un ieņēma godalgotu vietu. 20. gadsimta 50.-tajos un 60.-tajos gados nelielie, slaidie un ātrie suņi tika daudzviet audzēti. Nartu vilcēju sacensībām gūstot atzinību arī Eiropā, Sibīrijas haskijs atrada savus piekritējus arī citās valstīs ārpus ASV.

 Suņu pievilcīgā āriene - kuplais kažoks, skaisto acu ieinteresētais skatiens - reti kuru atstāj vienaldzīgu. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka suņos ir iedzimts sacensību gars un vienīgā nodarbošanās, kurai tie ar visu sirdi nododas, ir kamanu vilkšana. Vienmēr gatavi darbam, ātrie, izturīgie un veiklie haskiji ir lieliski pajūga suņi un uzticami biedri saimniekam. Haskiji ir apveltīti ar izteiktiem mednieka instinktiem un patstāvīgu raksturu.

 Enerģiskie un dzīvespriecīgie, sabiedriskie suņi ir laipni un atsaucīgi ar visiem svešiniekiem, rej reti, tādēļ nav piemēroti apsargāšanai. Turēšanai dzīvoklī šie suņi pilnīgi nav piemēroti. To kažoks sastāv no gariem akotmatiem un blīvu, biezu pavilnu, kas pasargā visbargākajā salā un vējā. Vislabprātāk haskiji, kā jau visi Ziemeļu suņi, dzīvo ārā, arī ziemas salā. Ja šie suņi netiek nodarbināti iejūgā, tiem nepieciešams atrast citu aktīvu nodarbošanos. Vientuļš un fiziski nenoslogots suns var sākt uzvesties neciešami. To vienīgais īstais prieks ir darboties komandā. Kinoindustrijā haskiji nereti tiek nodarbināti, lai atveidotu vilkus.