0
info@redzet.eu

Gulbji

Saulriets un gulbjiZiemeļu gulbji
Lasīt aprakstu
Ziemeļu gulbji, Ziemeļu gulbis (Cygnus cygnus), Ziemeļu gulbis, Gulbji, Apgredzenoti gulbji, Putni

Ziemeļu gulbji

Kods: D-118-12
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2012. gada 03. maijā, Ogresgala pagastā
S 2000 x 1333 px
2.65 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3006 x 2004 px
25.45 x 16.97 cm / 300 dpi
5.44 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Gulbji 
 Cygnus (Bechstein, 1803)
 Valsts     Dzīvnieki (Animalia)
 Tips  Hordaiņi (Chordata)
 Klase  Putni (Aves)
 Kārta  Zosveidīgie (Anseriformes)
 Dzimta  Pīļu dzimta (Anatidae)
 Apakšdzimta  Zosu apakšdzimta (Anserinae)
 Ģints  Gulbji (Cygnus)

Gulbji - Cygnus (Bechstein, 1803)


Gulbji
, gulbju ģints (Cygnus) ir viena no zosveidīgo (Anseriformes) ģintīm, kas pieder pīļu dzimtai (Anatidae).

Gulbju tuvākie radinieki ir zosis, ar kurām kopā gulbji ir sistematizēti zosu apakšdzimtā (Anserinae). Daži sistemātiķi gulbjus izdala atsevišķā gulbju apakšdzimtā (Cygninae). Gulbju ģintī ir 6 "īsto gulbju" sugas. Par gulbi sauc vēl vienas sugas putnu - pundurgulbi (Coscoroba coscoroba), kas nepieder pie "īsto gulbju" ģints, bet ir izdalīts atsevišķā pundurgulbju ģintī (Coscoroba).

Gulbji pamatā dzīvo mērenā klimata joslā, ļoti reti tie sastopami tropos. Četras sugas sastopamas ziemeļu puslodē. Viena suga dzīvo Austrālijā un Jaunzēlandē, bet vēl viena Dienvidamerikā.

Gulbji Latvijā:
Latvijā ir sastopamas 3 gulbju sugas: paugurknābja gulbis, ziemeļu gulbis un mazais gulbis. Paugurknābja gulbis Latvijā ir sastopams visu gadu. Tas ligzdo dažādās ūdenstilpēs, gan lielās, gan mazās, bet lielākās koncentrācijas novērotas lielajos piejūras ezeros. Latvijā kopš 1988. gada reti tiek novērots tā dēvētais "poļu gulbis", kas patiesībā ir paugurknābja gulbis ar atšķirīgām ģenētiskām iezīmēm: jau pirmajā dzīves gadā tam ir balts apspalvojums, un atšķirībā no citu sugas brāļu melnajām kājām tam ir rozā kājas.

Latvijā ligzdo arī ziemeļu gulbis, apmēram 150 pāru. Tie ligzdo galvenokārt dīķos un dažādos seklos uzplūdinājumos, vairāk Latvijas rietumu daļā. Migrācijas laikā vairāki desmiti tūkstoši šo gulbju migrē pāri Latvijai. Mazais gulbis Latvijā neligzdo, bet ik gadu vairāki desmiti tūkstoši migrācijas laikā šķērso Baltijas jūras austrumu krasta valstis.

Izskats:
Gulbji ir lielākie zosveidīgie putni, un ir vieni no lielākajiem lidojošiem putniem pasaulē. Lielākie indivīdi paugurknābja gulbjiem, Ziemeļamerikas ziemeļu gulbjiem un ziemeļu gulbjiem ir garāki par 1,5 metriem un sver vairāk kā 15 kg. Spārnu izplētums var sasniegt 3 m. Salīdzinot ar radiniecēm zosīm, tie ir daudz lielāki, to pēdas ir lielākas un kakli garāki. Gulbjiem starp acīm ir neliels laukums, kuru neklāj spalvas. Abi dzimumi izskatās vienādi, tomēr tēviņi ir lielāki un smagāki nekā mātītes.

Ziemeļu puslodes gulbjiem ir koši balts apspalvojums, bet dienvidu puslodes gulbju apspalvojums ir melni-balts. Austrālijā dzīvojošais melnais gulbis (Cygnus atratus) ir gandrīz melns, izņemot tā spārnu lidspalvas ir baltas.

Gulbju kājas parasti ir tumši pelēkas, gandrīz melnas, izņemot Dienvidamerikā dzīvojošajam melnkakla gulbim (Cygnus melancoryphus) ir sārtas kājas. Knābji atkarībā no sugas var būt dažādās krāsās. Trijām subarktiskajām sugām knābji ir melni vai dzelteni ar melnu, bet pārējām sugām knābji ir sārti ar melnu. Lai arī putniem parasti nav zobu, gulbji ir izņēmums. Tiem ir nelieli, robaini "zobi" kā daļa no knābja, kurus tie lieto zivju satveršanai. Patiesībā gulbja knābis ir veidots kā visiem zosveidīgajiem. Tā apakšējā daļa ir plakana, augšējā nedaudz vēlvēta, kurā atrodas ūdens filtra plāksnītes, kas vizuāli no sāniem atgādina zobus. Gulbji filtrē caur knābi ūdeni, un sīkās barības daļiņas uzķeras filtra plāksnītēs, kuras pēc tam gulbis ar mēli aplaiza. Paugurknābju gulbim un melnkakla gulbim uz knābja pamatnes ir paliels paugurs.

Uzvedība:
Dažas sugas ir migrējošas. Paugurknābja gulbis (Cygnus olor) ir daļēji migrējošs, tas Rietumeiropā uzturas visu gadu un ir nometnieks, bet Austrumeiropā un Āzijā ziemas sezonā migrē uz dienvidiem. Ziemeļu gulbis (Cygnus cygnus) un mazais gulbis (Cygnus columbianus) ir pilnībā migrējoši, un Ziemeļamerikas ziemeļu gulbis (Cygnus buccinator) pamatā ir migrējošs.

Barība:
Gulbji barojas gan ūdenī, gan uz sauszemes. Tie pamatā barojas ar augu izcelsmes barību, lai gan nelielos daudzumos tiek apēsti arī dažādi, nelieli ūdens dzīvnieki. Ūdenī gulbji barību meklē, pabāžot zem ūdens savu garo kaklu un paceļot dibengalu uz augšu, lai būtu vieglāk manipulēt ar kaklu. Zem ūdens gulbji meklē ūdensaugu saknes, gumus, augu stiebrus un lapas.

Reprodukcija:
Gulbji veido monogāmus pārus, kas saglabā attiecības uz daudziem gadiem vai uz mūžu. Jauns pāris tiek izveidots, ja viens no pāra aiziet bojā. Ģenētiskie pētījumi liecina, ka gulbji nav tik izticīgi viens otram, kā tas ilgstoši tika pieņemts. Riesta laikā mātīte sapārojas arī ar citiem tēviņiem, nepārtraucot esošās pāra attiecības. Dējumā ir dažādu tēviņu apaugļotas olas. Pāra sociālās attiecības gulbjiem ir ļoti noturīgas. Pāris uzturas kopā pat, atrodoties lielā barā, migrācijas laikā.

Gulbji ligzdu būvē uz zemes ūdens tuvumā. Tā ir apmēram 1 metru plata. Atšķirībā no citiem zosveidīgajiem (pīlēm un zosīm) gulbju tēviņš palīdz mātītei būvēt ligzdu. Dējumā ir 4 - 7 olas, kas apmēram sver 340 g, un to izmērs ir 113 x 74 mm. Inkubācijas periods ilgst 34 - 45 dienas. Gulbji un svilpojošās pīles (Dendrocygna) ir vienīgie zosveidīgie, kuru tēviņi mātītēm palīdz perēt olas.

 
Klasifikācija:

  • ģints Gulbji (Cygnus)
    • Mazais gulbis (Cygnus columbianus)
    • Melnais gulbis (Cygnus atratus)
    • Melnkakla gulbis (Cygnus melancoryphus)
    • Paugurknābja gulbis (Cygnus olor)
    • Ziemeļamerikas gulbis (Cygnus buccinator)
    • Ziemeļu gulbis (Cygnus cygnus)

Pie gulbjiem pieder arī vairākas sugas, kuras ir izmirušas, piemēram, Cygnus csakvarensisCygnus mariaeCygnus veraeCygnus liskunaeCygnus hibbardi un citas.
lv.wikipedia.org

 

Latvijā ir sastopamas trīs gulbju sugas - paugurknābja gulbis, ziemeļu gulbis un mazais gulbis. Tie ir lielākie Latvijas savvaļas putni. Pieaugušu putnu apspalvojums ir baltā krāsā, savukārt jaunie putni ir brūnganpelēcīgi un pēc viena gada (nākamajā vasarā) kļūst balti. Izņēmums – paugurknābja gulbja jaunie putni, kuri var būt balti jau pirmajā dzīves gadā. Gulbjiem abi dzimumi pēc izskata ir līdzīgi, mātīte ir nedaudz mazāka. Spārnos tie ceļas ar ieskrējienu pa ūdeni. Gulbji galvenokārt pārtiek no ūdensaugiem, migrēšanas laikā barojas arī sējumos. Ligzdojoši pāri savā teritorijā turas savrupus. Neligzdojošie putni un migrējot gulbji uzturas lielākos vai mazākos baros. Gulbji pārziemo Rietumeiropā, taču nereti paliek ziemot arī tepat, īpaši paugurknābja gulbji. Ceļo tie gan dienā, gan naktī, lidojot ierindā vai kāsī. Paugurknābja gulbis ir drošākais no trim gulbju sugām. Mazais un ziemeļu gulbis reti kad pielaiž cilvēkus sev tuvu, tāpēc parasti, lai tās atšķirtu, nepieciešama optika – binoklis vai teleskops. Rudeņos abu sugu gulbji bieži tiek novēroti lauksaimniecības zemēs, kur barojas ar augu daļām, kas paliek pēc lauku apstrādes, vai ar svaigi izaugušajām kultūrām, piemēram, ziemājiem. Pavasaros šie gulbji vairāk uzturas palieņu pļavās un applūdinātās lauku teritorijās. Jāatzīmē, ka paugurknābja gulbji šādos biotopos uzturas visai reti, jo tiem vairāk patīk baroties ar ūdenī augošām zālēm, tāpēc gulbji cenšas uzturēties ūdenstilpēs – dīķos, ezeros, upēs un nereti arī jūras piekrastē. Sugas noteikšanai izmanto knābja krāsu, gulbja izmēru un balsi.


Paugurknābja gulbis Cygnus olor
Latvijā parasts ligzdotājs.
IZSKATS
Paugurknābja gulbis ir lielākais Eiropas ūdensputns. Pieaugušiem putniem apspalvojums balts. Knābis oranžsarkans ar melnu pamatni un pauguru, kas sevišķi izteikts tēviņiem pavasarī. Kājas tumši pelēkas. Peldot kaklu tur S veidā saliektu un knābis vērsts lejup. Jaunie putni pelēcīgi brūngani, bet knābis un kājas pelēkas.

UZVEDĪBA
Tēviņš nereti ieņem raksturīgu draudu pozu – paceļot spārnus. Dažkārt aizstāvot ligzdu vai perējumu var pat uzbrukt cilvēkiem – knābjot un sitot ar spārniem. Vienīgā gulbju suga, kas riesta laikā saliek galvas kopā un izveido “sirsniņas”. BALSS Nemelodiska, samērā klusa, aizsmakusi. Ligzdošanas iecirknī tēviņš izdod dažādas enerģiskas, krekšķošas skaņas. Ligzdu aizstāvot šņāc. Mazuļi pīkst. Lidojumā spārnu vēzienus pavada īpatnēja švīkstoņa.

LIGZDOŠANA
Ligzdo virsūdens augājā ūdenstilpes piekrastes vai slīkšņu joslā. Ligzda ir masīvs krāvums no niedrēm, vilkvālītēm un meldriem, parasti labi ieslēpta augājā. Maijā- jūlijā izdēj 5-7 olas. Ģimenes turas kopā līdz nākamā gada pavasarim. BIOTOPS Dažādas ūdenstilpes (g.k. dīķos un ezeros) un lēni tekoši ūdeņi ar bagātīgu virsūdens augāju, arī jūras piekraste. BARĪBA Dažādi ūdensaugi, arī bezmugurkaulnieki.

Garums 140-160 cm, Spārnu izpletums 200-240 cm, Svars 9-15 kg, Ligzdo 500-600 pāri


Mazais gulbis Cygnus columbianus bewickii
Latvijā ir diezgan parasts caurceļotājs visā teritorijā. Līdz 30 000 putnu šķērso Latviju migrāciju laikā martā–maijā, septembrī–novembrī (decembrī). Ziemo atsevišķi putni.
IZSKATS
Vismazākais no gulbjiem. Pieauguša putna apspalvojums balts, knābis melns, tā pamatdaļa dzeltena. Dzeltenais laukums noapaļots, nesniedzas līdz nāss atveres pakaļējai malai. Kakls īsāks un izskatās resnāks nekā ziemeļu gulbim. Kājas melnas.

UZVEDĪBA
Ceļošanas laikā neveido tik regulārus kāšus kā ziemeļu gulbji.

BALSS
Nedaudz atgādina attālas suņa rejas vai pat zosu klaigāšanu. Klusāka nekā ziemeļu gulbim, tajā nav trompetējošu skaņu. Lidojumā nav dzirdama spārnu švīkstoņa.

LIGZDOŠANA
Latvijā neligzdo.

BIOTOPS
Caurceļošanas laikā uzturas gan jūras piekrastē, gan iekšzemē - dīķos, ezeros, upēs, palu ūdeņu pārpludinātās vietās, arī uz laukiem. Ligzdošanas rajonos tundras ezeriņos.

BARĪBA
Pārtiek no augu barības.

Garums 115-127 cm, Spārnu izpletums 170-195 cm, Svars 5-8 kg


Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus
Parasts caurceļotājs un vietām rietumu daļas dīķos arī samērā parasts ligzdotājs. Latvijā sācis ligzdot salīdzinoši nesen (1973.g.). Atkarībā no ziema barguma Latvijā paliek ziemot līdz 300 putniem.
IZSKATS
Aptuveni tikpat liels kā paugurknābja gulbis. Pieauguša putna apspalvojums balts, knābis melns ar citrondzeltenu pamatu, kas parasti sniedzas tālāk par nāsi. Peldošam putnam visbiežāk kakls taisni izsliets, spārni mugurai cieši piekļauti. Pieaugušam putnam kājas melnas. Jaunie putni brūnganpelēcīgi, kājas pelēcīgas, bet knābis sārts ar tumšu galu.

UZVEDĪBA
Visskaļākie no Eiropas gulbjiem un starpsugu attiecībās arī agresīvāks par citiem gulbjiem.

BALSS
Skaļa – nazāla trompetējoša “taurēšana”.

LIGZDOŠANA
Ligzdu būvē no ūdensaugiem un to sakneņiem. Parasti saliņā zem krūma vai koka, vai arī sēklī samērā atklāti. Marta beigās – jūnijā izdēj 5-6 olas.

BIOTOPS
Zivju dīķi, retāk arī sūnu purvi vai ezeri. Ceļošanas laikā arī jūras piekraste, ezeri, purvi un applūdušas palienes.

BARĪBA
Pārtiek no ūdensaugiem (elodejas, glīvenes u.c.) un ūdens bezmugurkaulniekiem. Apmeklē arī sējumus

Garums 140-160 cm, Spārnu izpletums 205-235 cm, Svars 8-15 kg
dabasdati.lv

Ziemeļu gulbji

Kods: D-118-12
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2012. gada 03. maijā, Ogresgala pagastā
S 2000 x 1333 px
2.65 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3006 x 2004 px
25.45 x 16.97 cm / 300 dpi
5.44 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866