0
info@redzet.eu

Daba » Augi » Krūmi

Parastā bārbeleZelta jāņoga
Lasīt aprakstu
Zelta jāņoga, Zelta jāņoga (Ribes aureum), Zelta jāņoga, Rasa, Krūmi, Ziedi

Zelta jāņoga

Kods: A-264-12
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2012. gada 09. maijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
119 KB
S 1748 x 1165 px
14.8 x 9.87 cm / 300 dpi
MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3354 x 2236 px
28.4 x 18.93 cm / 300 dpi
5.24 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Zelta jāņogu (Ribes aureum) dzimtene ir Ziemeļamerika. Latvijā to audzē kā dekoratīvu krūmu apstādījumos, dzīvžogos, izmanto kā potcelmu ērkšķogu, jāņogu un upeņu vainagkociņu veidošanā. Zelta jāņogas var izaugt 2.5 un 3 m augstumā, tās veido sakņu atvases un arī kakleņu dzinumus. Galvenā raža veidojas uz trīs līdz piecus gadus veciem sīkajiem atzarojumiem. Sakņu sistēma augsnē līdz pat diviem metriem, tāpēc augi var saņemt mitrumu no augsnes dziļākajiem slāņiem un ir sausumizturīgi. Lapām ir gluda virsma un ieapaļa, nierēm līdzīga forma, tās atgādina ērkšķogu lapas. Rudenī lapas iekrāsojas dzeltenīgā vai sarkanīgā krāsā un ir ļoti dekoratīvas.

Ziedķekari ir 3-7 cm gari ar 5-15 spilgti dzelteniem, smaržīgiem ziediem. Pašneauglīgas. Ogas parasti ir lodveida vai ovālas formas melnā, brūnganā, sarkanīgā vai oranži dzeltenā krāsā, ar garu, tievu kausiņu ogas galā, ķekaros ienākas nevienmērīgi. Mīkstums blīvs, gaļīgs.

Zelta jāņogām piemērota saulaina vieta, pacieš arī daļēju noēnojumu. Labi aug arī smilšainās, ar organiskām vielām nabadzīgās augsnēs. Augsne pirms stādīšanas dziļi jāuzirdina un jāsamēslo. Ja tie paredzēti kā dekoratīvi augi vai ogu ieguvei, starp augiem atstāj lielākus attālumus 2-3 m, dzīvžogam krūmus stāda daudz blīvāk.

Pavairo ar sēklām, noliektņiem, sakņu dzinumiem, koksnainiem spraudeņiem vai dalot krūmu. Ar sēklām pavairo savvaļas formas, bet šķirnes pavairo veģetatīvi. Sēklas sēj vākšanas gada rudenī vai pavasarī, iepriekš trīs mēnešus stratificējot.

Kultūrā tiek audzētas no 19. gs. Zelta jāņogas ir vērtīgs vitamīnu avots. C vitamīns tajās ir mazāk nekā upenēs, bet vairāk nekā sarkanajās jāņogās un ērkšķogās. Arī cukuru ir vairāk nekā citās jāņogās. Zelta jāņogās ir daudz fosfora, kālija, nātrija, magnija un kalcija.

No tām var pagatavot garšīgu ievārījumu, džemu, sulu, kompotu, želeju, uzlēmumus un vīnu. Ogas var arī saldēt un žāvēt.

Tautas dziedniecībā zelta jāņogas iesaka lietot hipovitaminozes, cingas, sirds asinsvadu slimību gadījumos. Sulu ieteicams lietot kuņģa slimniekiem.

Latvijā izveidota viena zelta jāņogu šķirne „Laila”.

Zelta jāņoga

Kods: A-264-12
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2012. gada 09. maijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
119 KB
S 1748 x 1165 px
14.8 x 9.87 cm / 300 dpi
MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3354 x 2236 px
28.4 x 18.93 cm / 300 dpi
5.24 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866