0
info@redzet.eu

Dzīvnieki » Dzīvā radība » Rāpuļi

ZalktisGlodene
Lasīt aprakstu
Zalktis, Parastais zalktis (Natrix natrix), Čūskas, Rāpuļi

Zalktis

Kods: D-127-15
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2015. gada 26. jūnijā
S 2000 x 1333 px
3.09 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3147 x 2098 px
26.64 x 17.76 cm / 300 dpi
6.59 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Parastais zalktis 
 Natrix natrix (L.)
 Valsts     Dzīvnieki (Animalia)
 Tips  Hordaiņi (Chordata)
 Klase  Rāpuļi (Reptilia)
 Kārta  Zvīņrāpuļi (Squamata)
 Dzimta  Zalkšu dzimta (Colubridae)
 Apakšdzimta  Ūdenszalkšu apakšdzimta (Natricinae)
 Ģints  Ūdenszalkši (Natrix)
 Suga  Parastais zalktis (N. natrix)

Parastais zalktis - Natrix natrix (L.)

Parastais zalktis -  angliski: grass snake (ringed snake); vāciski: Ringelnatter, Wassernatter, Gemeine Natter, Schwimmnatter; zviedru: snok vattensnok; igauņu: harilik nastik; lietuviešu: paprastasis žaltys, geltonskruostis žaltys; krievu: обыкновенный уж


Parastais zalktis (Natrix natrix) ir zalkšu dzimtas (Colubridae) Latvijā dzīvojoša čūsku suga, kas pieder pie ūdenszalkšu ģints (Natrix). No trijām sastopamajām sugām tā ir Latvijas lielākā čūska, cilvēkam nekaitīga, apdzīvo visbiežāk mitras vietas, kur ir daudz zalkšu barības — vardes.

Senie nosaukumi:
Zaltis, misiņausis (Rucava)

Apraksts:
Parastais zalktis Latvijā ir lielākā sastopamā čūska. Tā garums var sasniegt 1,5 metrus, ļoti retos gadījumos 2 m, tomēr jau 1 metru gari īpatņi ir sastopami visai reti. Mātītes ir ievērojami lielākas nekā tēviņi, toties astes garākas ir tēviņiem. Pieaugušas mātītes vidējais garums ir 75—80 cm, tēviņam apmēram 65 cm. Parastā zalkša vidējais svars ir 96,25 g. Galva šai sugai ir ovāla, acu zīlītes apaļas.
Mugurpuse atkarībā no pasugas var būt pelēka, pelēkzaļa, pelēkbrūna vai zilgani melna. Gaišākas krāsas īpatņiem uz ķermeņa ir retinātu, tumšāku raibumu joslas vai arī sīks, gaišs punktojums, arī melnajiem zalkšiem reizēm var būt mazi, gaiši punktiņi. Latvijā dzīvojošajiem zalkšiem raksturīga pelēkā un melnā krāsa. Vēderpuse un rīkle balta, plankumaina. Galvas katrā pusē pie pakauša dzeltena, retāk oranža vai balta pusmēness veida zīme. Šie raibumi ir zalkša raksturīgākā pazīme, kas ļauj to atšķirt no citām Latvijā dzīvojošām čūskām, tai skaitā no odzes melnās formas. Gaišajām morfām uzreiz aiz gaišajām pusmēness zīmēm ir melnas pusmēness veida zīmes, kas arī ir svarīga sugas atpazīšanas pazīme. Gaišajām morfām gaišais pusmēness var būt vāji saskatāms līdzīgi kā melnajiem zalkšiem nav saskatāms melnais pusmēness.

Ekoloģija:
Uzturas pārsvarā mitrās vietās. Labi peld, daudz laika pavada pie ūdens vai ūdenī. Izteikta dienas aktivitāte. Pēc ziemošanas parādās aprīlī. Pārojas aprīļa beigās - maija sākumā. Pārošanās laikā zalkši pulcējas kopā lielākās grupās: 1 - 2 mātītes un 5 - 10 tēviņi vienkopus. Jūlija beigās - augustā mātīte sameklē pietiekami mitru slēptuvi, kas spēj labi saglabāt siltumu - grauzēju alas, lapu kaudzes, iepuvušos celmus, u.tml., kur izdēj 6 līdz 35 olas. Gadās, ka vairākas mātītes izmanto vienu un to pašu ligzdu. Olas iegarenas, ar mīkstu čaulu, līdz 2,5 cm garas. Inkubācijas periods - ap 60 dienu. Mazuļi, ap 110 - 135 mm gari, izšķiļas augustā - septembra sākumā. Ziemo dziļās alās, zem koku saknēm vai ēku pamatiem; ziemošanas periods sākas septembra beigās - oktobra sākumā. Dzimumgatavība iestājas trešajā - ceturtajā gadā. Ādu met 3 - 4 reizes gadā.

Ienaidnieki
Zalkšus medī āpši, lapsas, kaķi, eži un dažādi plēsīgie putni. Lai aizsargātos, zalktis mēdz tēlot mirušu dzīvnieku, nokrītot uz muguras, paverot muti un izkarinot mēli, tādējādi tas sevi pasargā no atsevišķiem plēsējiem. Izbiedēts izslejas stāvus un šņāc, bet nekož. Ja zalkti paņem rokās, tas no anālajiem dziedzeriem izdala smirdīgu, ķiploku smaku atgādinošu šķidrumu. Sekrētu grūti nomazgāt no rokām. Īpatņi, kas garāki par 1 metru to dara biežāk, nekā jaunie zalkši.

Barošanās
Zalktis barību aprij dzīvu, tas nekad nebarojas ar mirušu barību. Pats barības rīšana ilgums var norisināties vairāku desmitu minūšu garumā, atkarībā no upura izmēriem. Zalktis var arī ilgi badoties, taču pēc tam, tiekot pie barības, ir īpaši ēdelīgs. Pārtiek galvenokārt no abiniekiem, ķer arī lēni peldošas zivis, lielākus bezmugurkaulniekus, retāk sīkus grauzējus un putnus. Zalkšu mazuļi labprāt ķer kurkuļus un tritonu mazuļus. Nav pamata tautas ticējumiem, ka zalkši dzerot pienu, un vēl jo mazāk tam, ka mēdzot slaukt govis.

Izplatība:
Parastais zalktis ir Eirāzijā dzīvojoša čūsku suga, kas sastopama plašā areālā: visā Eiropā, izņemot Skandināvijas un Lielbritānijas ziemeļus, un Āzijas rietumu un centrālajā daļā, līdz pat Baikālam un Mongolijas, un Ķīnas ziemeļrietumiem. Tas sastopams arī Ziemeļāfrikā: Marokā, Alžīrijā un Tunisijā.

Piezīmes:
Nav indīgs!
www.latvijasdaba.lv
lv.wikipedia.org

Zalktis

Kods: D-127-15
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2015. gada 26. jūnijā
S 2000 x 1333 px
3.09 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3147 x 2098 px
26.64 x 17.76 cm / 300 dpi
6.59 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866