Laukakmens ir ledāja atrauta un pārvietota iežu atlūza, kurās diametrs lielāks par 10 cm. Dažkārt uz laukakmeņu virsmas vērojamas ledāja skrambas vai glaciālais slīpējums. Laukakmeņus, kuru tilpums pārsniedz 10 m³ (7 m³), sauc par dižakmeņiem un daļa to ir aizsargājami dabas pieminekļu.

Latvijā laukakmeņi plaši sastopami Zemes virspusē, izņemot apvidus, kur virskārtā ir limnoglaciālie nogulumi vai holocēna akumulatīvie veidojumi. Lielākie laukakmeņu sakopojumi Latvijā konstatēti Kaltenes apkaimē, kur tie veido līdz 6 m augstus akmeņu vaļņus (kalvas) un akmens bruģa laukus.