0
info@redzet.eu

Dzīvnieki » Dzīvā radība » Abinieki

Zaļā vardeVarde
Lasīt aprakstu
Zaļā varde, Zaļā varde (Rana esculenta), Vardes, Abinieki (Amphibia)

Zaļā varde

Kods: D-0062-07
Fotogrāfijas autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2006. gada 21. augustā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
65 KB
L 3543 x 2362 px
30 x 20 cm / 300 dpi
2.62 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Zaļā varde

Kods: D-0062-07
Fotogrāfijas autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2006. gada 21. augustā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
65 KB
L 3543 x 2362 px
30 x 20 cm / 300 dpi
2.62 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Zaļās vardes (Rana esculenta) ķermeņa garums ap 6 - 8 cm, retāk līdz 10 cm. Āda gluda. Mugura zaļa vai brūngana, ar melniem plankumiem vai punktiņiem, bieži - arī ar garenisku dzeltenu svītru pār muguras vidu. Vēderpuse balta vai pelēka, parasti ar melniem plankumiem. Tēviņam ārējie rezonatori pelēkā krāsā.

Zaļā varde nav patstāvīga suga, bet gan hibrīds starp ezera vardi un dīķa vardi, kas radies dabiskās krustošanās rezultātā. Šī suga vienmēr ir sastopama jauktajās populācijās ar vismaz vienu no izejas sugām. Latvijā parasti sastopamas jauktas dīķa vardes un zaļās vardes populācijas, kas turpina savstarpēji krustoties. Izceļas ar lielu ekoloģisku plastiskumu, jo spēj apdzīvot abām izejas sugām raksturīgos biotopus. Piemēram, atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem, ūdenstilpes lieluma un skābekļa satura ūdenī var ziemot vai nu ūdenstilpes dibenā kā ezera varde, vai krastā kā dīķa varde. Kopumā zaļā varde atšķiras ar lielāku pielāgotiesspēju nekā pārējās zaļo varžu sugas, tādēļ bieži vien izrādās izturīgāka par izejas sugām.

Ekoloģija: Visu aktivitātes sezonu pavada ūdenī vai ūdenstilpes krastā. Nārsta periods ~5.05. - 30.05. Nārsto mazos un lielos dīķos, karjeros, vecupēs vai upju līčos. Visi ar vairošanos saistītie raksturlielumi ir vidēji starp ezera un dīķa vardi. Dzimumgatavība iestājas dzīves trešajā gadā.

Pārtiek no bezmugurkaulniekiem. Aktīva dienā, taču nārsta dziedāšanas intensitāte pieaug pievakarē. Ziemo ūdenstilpes dibenā vai sauszemē, līdzīgi dīķa vardei.

Izplatība: Nav pilnībā izpētīta, jo līdzība ar izejas sugām vieš neskaidrības, taču pierādīts, ka ir sastopama visur, kur vienlaicīgi mīt gan ezera, gan dīķa vardes, t.i., Viduseiropā.
Latvijā sastopama bieži, bet nevienmērīgi. Parasti konstatēta kopā ar dīķa vardi, atsevišķos gadījumos - ar ezera vardi.
(Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs)

Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām! (Par mums)

Turpināt lejuplādēt

Portāla darbību varat atbalstīt, nopērkot kādu no fotogrāfijām augstākā kvalitātē vai ar brīvprātīgo ziedojumu:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aivars Gulbis
Konts: LT503250065545151024
REVOLT21