Vītolu vējmietiņš (Lythrum salicaria)

vītolu vējmietiņš - angliski: Purple-loosestrife; vāciski: Gemeiner Blutweiderich; krievu: дербенник иволистный

Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 30-120 cm) vējmietiņu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, šķautņains, vienkāršs vai zaro. Apmatojuma intensitāte mainīga. Lapas uz stublāja pretējas, sēdošas, lancetiskas (ga 4-10 cm, pl 1-2.5 cm). Plātnes mala gluda, nereti īsi skarbmataina, gals smails, pamats nedaudz sirdsveidīgs. Ziedi pušķos pa 2-3 katras seglapas žāklē stublāja un zaru galā diezgan garā skarveida ziedkopā. Seglapas neatšķiras no stublāja lapām, tikai ir sīkākas. Kauss ar 12 zobiņiem, no kuriem puse ir strupi, bet pārējie - īlenveida. Vainaglapas violeti sarkanas (ga 0.8-1.5 cm), iegarenas, ar ķīļveida pamatu. Putekšņlapas 12, no tām puse garākas nekā pārējās. Auglis - divvāršņu pogaļa. Zied no jūnija līdz septembrim.

Izplatība:
Mainīga izskata, plaši izplatīta suga Eiropā, ZR Āfrikā un Āzijā. Sugas ietvaros nodala vairākus zemākus taksonus. Plaši ieviesies ārpus pamatareāla.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas purvos un purvainās pļavās, upju un ezeru palienēs, pārmitros mežos un krūmājos. Kaut gan suga ir plaši izplatīta, tā lielas vienlaidu audzes parasti neveido. Raksturīga suga eitrofās augsta zelmeņa lakstaugu sabiedrībās mēreni mitrās pļavās un piekrastēs: Cl. Artemisietea, O. Convolvuletalia sepium.

Īpašas norādes:
Nav.
www.latvijasdaba.lv

Dabā purpurkrāsas vītolu vējmietiņš (Lythrum salicaria) aug ūdeņu malās, bet vasarā arī līdz 30 cm dziļi ūdenī. Tas ir izskatīgs, daudzgadīgs, vairāk nekā 1 m garš augs, kas zied no jūlija līdz septembrim.
Lasīt rakstu par Vītolu vējmietiņu un tā šķirnēm: www.la.lv