0
info@redzet.eu

Vītoli (Salix)

Dubna LīvānosVītoli Limbažos
Lasīt aprakstu
Vītolu aleja Limbažos (Jūras iela), Vītoli (Salix), Limbaži, Aleja

Vītolu aleja Limbažos (Jūras iela)

Kods: A-004-18-LM
Autors: Līga Matsone
Bildēts 2018. gada 21. jūnijā
S 2000 x 1333 px
3.6 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
11.7 MB
XL 5184 x 3456 px
43.89 x 29.26 cm / 300 dpi
17.9 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Vītoli (Salix) ir vītolu dzimtas ģints. Šajā ģintī ietilpst ne tikai vītolu sugas, bet arī kārkli. Vairums sugu aug ziemeļu puslodes mērenajā joslā. Tikai neliels sugu skaits aug tropu un arktiskajā joslā. Vītolu ģints sugas bieži aug upju vai ezeru krastos.


Iedalījums
Vītolu ģintī ir aptuveni 400 sugas. No tām 18 sugas aug Latvijā. Tās ir šādas:

  • ausainais kārkls (Salix aurita)
  • baltais vītols jeb sudraba vītols (Salix alba)
  • blīgzna jeb pūpolvītols (Salix caprea)
  • klūdziņu kārkls (Salix viminalis)
  • Lapzemes kārkls jeb baltais kārkls (Salix lapponum)
  • ložņu kārkls (Salix repens)
  • mellenāju kārkls (Salix myrtilloides)
  • melnējošais kārkls jeb mirsīnlapu kārkls (Salix myrsinifolia)
  • pelēkais kārkls (Salix cinerea)
  • sarkanais kārkls (Salix purpurea)
  • smiltāja vītols (Salix daphnoides)
  • šķetra (Salix pentandra)
  • Štarkes kārkls (Salix starkeana)
  • trauslais vītols (Salix fragilis)
  • vicu kārkls (Salix triandra)
  • vilku kārkls (Salix rosmarinifolia)
  • villainzaru kārkls (Salix dasyclados)
  • zilganais kārkls jeb divkrāsu kārkls (Salix phylicifolia)

lv.wikipedia.org


Vītoli un kārkli ietilpst vītolu (Salix) ģintī
. Latīniskais ģints nosaukums „Salix”, pēc zinātnieku domām, cēlies no vārda „salire”, kas nozīmē „lēkt”, ar to izteicot raksturīgu vītolu ģints īpašību – ātraudzību. Sugu izskats un izmēri ir ļoti dažādi – no liela auguma kokiem līdz miniatūriem sīkkrūmiem. Sugas, kas veido kokveida augumu, pieņemts dēvēt par vītoliem, bet krūmveida sugas – par kārkliem, taču sugu kopumu ģints līmenī saucam par vītoliem. Vītoli ir nozīmīgs pavasara nektāra un putekšņu augs biškopībā, vītolu medum piemīt maiga garša. Kārklu dzinumus – klūgas izmanto pinumiem amatniecībā. Vītolu mizas ir daudzpusīga ražošanas izejviela, no dažām sugām iegūst miecvielas un melnu krāsvielu, agrāk ieguva arī salicilskābi, kuru izmanto dažādu pretsāpju līdzekļu sastāvā un kosmētikas ražošanā.

 Vītoli ļoti labi jūtas mūsu klimata apstākļos, visbiežāk aug kā pioniersuga – pirmie, kas ieviešas aizaugošās teritorijās, vai arī no kokaugiem attīrītās vietās, izcirtumos. Kad mūsu laukos un mežmalās ieraugām saplaukušus pūpolus, tad redzam kādu no 20 Latvijā savvaļā augošajām sugām. Kārklu sugas veido lielas audzes, noklāj teritorijas, to nolīkušie zari, nolauzti un pat ledū iesaluši, ūdens pārnesti zari ļoti veicīgi apsakņojas. Tāpēc tie labi izmantojami reljefa nostiprināšanā – piemēram kāpu joslā piekrastes zonā. Vītoli un kārkli pacieš mitras vietas, labi aug smilšainās un skābās augsnēs. Būtiska ir vītolu šķirņu salcietība, noturība pret gaisa piesārņojumu, slimībām un pieticība augsnes prasību ziņā, tādēļ vītolu šķirnes ir laba izvēle apstādījumu veidošanā. Dārzu un parku stādījumos tiek kultivētas dekoratīvas vītolu sugas un šķirnes - ar krāsainiem dzinumiem – sarkani, dzelteni, saudrabaini, kā arī dažādām lapojuma krāsām un auguma formām – nokarena vainaga un izlocītu zarojumu.
www.galantus.lv

Vītolu un kārklu ģintij pieder gan koki, gan arī krūmi. Kokus dēvē par vītoliem, bet krūmus par kārkliem. Tie ir mežos, krūmājos, purvos, pļavās, ūdeņu kratsmalās u.c. plaši izplatīti augi. Vītolu un kārklu pavasarī ziedošās vīrišķo ziedu spurdzes sauc par pūpoliem. Dažādās vītolu un kārklu sugas savstarpēji krustojas, veidojot tikai speciālistiem nosakāmus taksonus.

Ļoti bieži stādīts gar ceļiem, ielām, parkos, kā arī ļoti bieži aug upju ielejās, mežos un krūmājos trauslais vītols (Salix fragilis). Tas ir 15 - 20 m augsts koks ar stumbra caurmēru 0,75 - 1 m, platu vainagu un, vecākiem kokiem, dziļi saplaisājušu mizu. Zari ļoti trausli. Galvenokārt Kurzemē bieži stādīta trauslā vītola forma ar saspiestu, lodveidīgu, it kā apcirptu vainagu (Salix fragilis ‘Bullata’).

Upju krastos, retāk mežos, bieži arī stādīts kā dekoratīvs ir baltais vītols (Salix alba), saukts arī par sudrabvītolu. Tas ir 20 - 25 m augsts koks ar 1 - 2 m stumbra caurmēru. Lapas zīdaini spilvainas kādēļ ir ļoti dekoratīvs ar sudrabaini balto vainagu. Baltais vītols raksturīgs Gaujas ielejai.

Agri pavasaros ar saviem smaržīgajiem pūpoliem izceļas blīgzna jeb pūpolvītols (Salix caprea). Tas ir 6 - 15 m augsts koks ar līdz 0,75 cm stumbra caurmēru vai arī paliels krūms. Lapas līdz 15 cm garas un 5 - 7 cm platas, virspusē kailas, apakšpusē pelēki tūbainas. Pirmā pavasarī ziedošā ģints suga. Labs nektāraugs.

Smaillapu kārkls (Salix acutifolia) ir augsts krūms vai pat līdz 10 m augsts koks. Lapas ar līdz 1,5 cm gariem kātiem. To kā izcilu pūpolu koku bieži kultivē un izmanto arī smiltāju nostiprināšanai. Tam līdzīgs ir smilšu kārkls (Salix daphnoides). Tas ir 5 - 10 m augsts koks vai krūms; lapas ar līdz 0,5 cm gariem kātiem. Tas sastopams ne bieži upmalu un kāpu smiltājos.

Bieži purvos, grāvjos, mitrās pļavās u.c. aug pelēkais kārkls (Salix cinerea) – līdz 5 m augsts krūms ar resniem zariem un lancetiskām, otrādi olveidīgām līdz plati ovālām, līdz 12 cm garām un 4 cm platām lapām.

Purvainās pļavās, sūnu purvu apmalēs aug Lapzemes kārkls (Salix lapponum) – 1 - 2 m augsts krūms ar otrādi olveidīgām vai lancetiskām, 5 - 9 cm garām un 2 - 4 cm platām lapām, kuras sākumā abās pusēs klātas ar pelēkiem matiņiem, vēlāk virspusē nespodri zaļās, bet apakšpusē balti tūbainas.

Zāļu purvos, jūrmalas kāpu smiltājos bieži sastopams rozmarīnlapu kārkls (Salix rosmarinifolia). Tas ir 0,3 - 1, retāk līdz 2 m augsts krūms ar tieviem zariem un lineāri lancetiskām, lancetiskām līdz plati ovālām, 2 - 8 cm garām un līdz 2,2 cm platām lapām ar zīdainiem matiņiem.

Valsts aizsardzībā ir mellenāju kārkls (Salix myrtilloides), kas ir 30 - 80 cm augsts krūms (reti augstāks). Lapas 1 - 3,5 cm garas un 0,7 - 1,5 cm platas, plati eliptiskas vai iegareni eliptiskas. Augs sastopams sūnu un zāļu purvos, arī mitros smiltājos.
latvijas.daba.lv


Apstādījumos iecienītas kārklu un neliela izmēra vītolu šķirnes:

Gludmalu kārkls ‘Hakuro Nishiki’ (Salix integra) – dekoratīvs, balti – rozā lāsumains lapojums, apaļu vainagu ap 1,5 m diametrā. Šķirne ‘Pendula’- ar nokarenu vainagu potcelma augstumā, smalku zarojumu, atgādina ūdenskritumu.

Matsudanas vītols ‘Tortuosa’ (Salix matsudana) - vidēji liels krūms ar spirālē savītiem dzinumiem. Latvijas Austrumu un Viduszonā zema salcietība un diemžēl cieš no sēnīšu slimībām. Ieteicamāks ir ‘Tortuosa x Sverdlovskaja izvilistaja’, līdzīgs vizuālais efekts, bet labāka izturība un ziemcietība.

Ložņu kārkls ‘Nitida’ (Salix repens) – miniatūrs, ložņājošs krūms (0,8 m augsts, līdz 2 m platumā) ar pelēcīgi zaļu lapojumu un sarkaniem dzinumiem, labi izmantojams reljefa noklāšanai, nogāžu nostiprināšanai. Šai šķirnei ar laiku veidojas tukšs vidus, tādēļ ik pa laikam atjauno izgriežot vecos zarus. Šķirne ‘Green Carpet’ – 0,3 m zema, ložņājoša ar spilgtām spurdzēm.

Purpura kārkls (Salix purpurea) – paliels (3-4 m) stāvs krūms ar tieviem, lokaniem dzinumiem, kas labi izmantojami klūdziņām. Izmantojams smiltāju nostiprināšanai. Šķirnei ‘Gracilis’ (sinonīms ‘Nana’) 1 m augsts, kompakts, apaļš vainags, jaunie dzinumi purpura krāsā. Izteiksmīga šķirne ‘Uralensis’ – krūms 2 m diametrā, tumši karmīnsarkaniem dzinumiem, zilganpelēku lapojumu.
www.galantus.lv

Vītolu aleja Limbažos (Jūras iela)

Kods: A-004-18-LM
Autors: Līga Matsone
Bildēts 2018. gada 21. jūnijā
S 2000 x 1333 px
3.6 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
11.7 MB
XL 5184 x 3456 px
43.89 x 29.26 cm / 300 dpi
17.9 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866