0
info@redzet.eu

Limbaži

Lielezera dabas taka LimbažosVītoli Limbažos
Lasīt aprakstu
Vītolu aleja Limbažos (Jūras iela), Vītoli (Salix), Limbaži, Aleja

Vītolu aleja Limbažos (Jūras iela)

Kods: A-004-18-LM
Autors: Līga Matsone
Bildēts 2018. gada 21. jūnijā
S 2000 x 1333 px
3.6 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
11.7 MB
XL 5184 x 3456 px
43.89 x 29.26 cm / 300 dpi
17.9 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Limbaži ir pilsēta Vidzemē, Limbažu novada centrs. Sena Hanzas savienības pilsēta, bijušais Rīgas arhibīskapijas tā sauktā Līvu gala administratīvais centrs un Rīgas arhibīskapa rezidences pilsēta 14.—16. gadsimtā.

Nosaukuma izcelsme
10.—12. gadsimtā mūsdienu Limbažu vietā atradusies līvu pils Lembsele vai Lemesele, kas nozīmējis "plaša sala mežainā purvā." Šajā laikā Ziemeļvidzeme tiešām bija klāta ar bieziem mežiem un purviem. Izskaņa "-aži" (kā Pabaži, Allaži, Ainaži, Ropaži u.c.) ir raksturīga pārlatviskoto līvu apvidiem Vidzemē.

Toties pēc tautas nostāstiem 17. gadsimtā kāds zviedru mācītājs nejauši izdzirdētos vārdus "Limba" un "āži", salicis kopā, domādams ar to vietas nosaukumu, un tā esot cēlies pilsētas pašreizējais nosaukums Limbaži.

Ģeogrāfiskais novietojums
Limbažu apkārtne ir samērā līdzena un auglīga platforma ar lēzeniem reljefa viļņiem, uz kuru mugurām mālaina zeme. Lēzenās ieplakas starp reljefa viļņiem un dziļās glaciālās renes, kur tagad ezeri, atvieglina ūdeņu noteku no reljefa viļņu mugurām.

Uz rietumiem no Limbažiem atrodas Metsepoles līdzenums, bet uz austrumiem Idumejas augstienes Limbažu viļņotais līdzenums.
lv.wikipedia.org

Iedzīvotāju skaits: 7498
Teritorija: 8.994 km2
Nacionālais sastāvs: latvieši 87%, cittautieši- 13 %
Attālums līdz Rīgai: 87 km

Limbaži ir viena no vecākajām Latvijas pilsētām. Limbažu novads bijis apdzīvots jau sen pirms mūsu ēras. 9. km no Limbažiem pie Dravnieku mājām ir t.s. akmens krāvuma senkapi, ko arheologi datējuši ar neolīta beigām, un bronzas laikmeta sākumu. Senkapos apbedīti somu-ugru cilšu iedzīvotāji-lībieši.

Limbažu pilsēta izveidojusies pacēlumā, ielejveida padziļinājumā atrodas Limbažu Lielezers. Limbažu Lielezers veidojies ledus laikmetā ledus strēlēm virzoties un izgraužot iežus. Ezers stiepjas tādā virzienā, kādā virzījies ledājs. Ezeru ieleja - Limbažu Lielezers un Dūņezers, netālais jūras tuvums- te atrodami tādi topogrāfiskie apstākļi, kādi bija vajadzīgi seno primitīvo un viduslaiku apcietinājuma vietām. Jūras tuvums ir svarīgs ģeogrāfiskais fakts, kas sekmējis Limbažu rašanos un pastāvēšanu. Svētupe, kas iztek no Dūņezera, tagad ir neliela upīte ar līkumainu gaitu un lielu kritumu, senatnē Limbaži uzturējuši sakarus ar jūras krastu un piedalījušies jūras tirdzniecībā.

Pirmās vēsturiskās ziņas par novadu atrodamas 13.gs. sakarā ar vācu krustnešu iebrukumu. Limbaži tiek pieskaitīti kā viens no iespējamajiem Metsepoles novada centriem, jo šeit bija pilskalns castr.Lemeselle un viduslaikos tieši Limbaži kļūst par Rīgas arhibīskapijas „lībiešu gala" centru. Pastāv versija, ka Limbažu pili cēlis jau bīskaps Alberts 1223.gadā (kas varētu būt arī par pamatu pilsētas sākotnes datēšanai). Limbaži piederēja pie mazajām Livonijas pilsētām, tomēr ar noteiktu lomu Livonijas vēstures norisēs. Te atradās viena no Rīgas arhibīskapa rezidencēm, un, kaut arī neliela, pilsēta bija Hanzas savienības locekle. Limbažu vārds ir viens no nedaudzajiem Latvijas vietvārdiem, kas rakstos fiksēti sen.

Pilsētas vēsturiskajā centrā mūsdienās saglabājies plānojums, kas izveidojies 1385.gadā pēc aizsargmūru izbūvēšanas. Vecpilsētas apbūve tapusi 18. gs. un 19. gs. beigās, pilsētas vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis.

Limbaži ir Latvijas himnas autora Baumaņu Kārļa dzimtā vieta (apbedīts Jūras ielas kapos, 1998.g. Cēsu un Dailes ielas stūrī uzstādīts piemineklis himnas autoram).

Limbažu pilsētas galvenās tautsaimniecības nozares ir tirdzniecība, pārtikas ražošana un pārstrāde, kokapstrāde un amatniecība, Latvijā atpazīstami pēc maizes un piena izstrādājumiem, kokapstrādes uzņēmumiem, vilnas un lina tekstilizstrādājumu ražotnes, tautas lietišķās mākslas studijas „Dzilnas", sasniegumiem smaiļošanā un kanoe airēšanā, aktīviem kultūras kolektīviem, Ausekļa Limbažu teātra.

Limbažu pilsēta un Limbažu pagasts ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, kas ir lielākā Latvijas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.
www.limbazi.lv

Vītolu aleja Limbažos (Jūras iela)

Kods: A-004-18-LM
Autors: Līga Matsone
Bildēts 2018. gada 21. jūnijā
S 2000 x 1333 px
3.6 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
11.7 MB
XL 5184 x 3456 px
43.89 x 29.26 cm / 300 dpi
17.9 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866