0
info@redzet.eu

Velnalas klintis

Velnalas klintis un ala SiguldāVelnalas klintis un Velna ala
Lasīt aprakstu
Velnalas klintis un ala, Velnalas klintis, Gaujas senieleja, Gaujas nacionālais parks, Gauja, Smilšakmens atsegumi

Velnalas klintis un ala

Kods: U-258-20
Fotogrāfijas autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2020. gada 21. augustā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
229 KB
S 1748 x 1165 px
14.8 x 9.87 cm / 300 dpi
MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
21.8 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Gaujas labajā krastā 3,8 kilometrus no Siguldas tilta atrodas valsts nozīmes ģeoloģiskais dabas piemineklis – Velnalas klintis.  Tās ir 15 metrus augstas un 250 metrus garas. Klinšu izskats mainās – te bieži ir nobrukumi un noslīdeņi. Vēl 20. gs. sākumā klinšu pakājē pie alas varēja pieiet, bet tagad te mutuļo atvars. Smilšakmeņos redzams seno straumju raksts –- muldveida slīpslāņojumi. Tieši šejienes iežos ir visbagātīgāk saglabājušās devona zivju fosilijas un floras atliekas. Reizēm lietus izskalotus bruņuzivju gabaliņus var atrast arī uz takām.

Velnala, jeb Krimuldas Velnala ir grūti pieejama, jo sākas klinšu vidū astoņus metrus virs Gaujas, apskatāma tikai no pretējā krasta. Ala veidojusies vairāk kā pirms 10 000 gadu upes sānu erozijas un izzuduša avota darbības rezultātā. Apmēram pirms 5000 gadiem intensīva alas veidošanās beigusies. Velnalas griestos saglabājušies seši, līdz divus metrus dziļi, 10 – 15 cm diametra caurumi – tā saucamie „Velna skursteņi”. Līdz šis populārais dabas veidojums samērā neliels, dabiskās erozijas procesā piebiris ar smiltīm, garums tikai 10,7 metri, griestu augstums 2,5 metri. 1992. gadā alu pagarināja „Baltā brālība”, meklējot tur savu aprakto „templi”. Pēc Anša Opmaņa mērījumiem tagad Velnala kļuvusi 40 metrus gara, 9 metrus plata, 4,8 metrus augsta. Blakus atrodas Velnalas niša ar četriem „Velna skursteņiem” griestos, kuru dziļums sasniedz pat 3,5 metrus.
www.daba.gov.lv


Gaujas senielejas tālākā, varenākā klinšu siena – 250m gara un 15m augsta. 8m virs ūdens līmeņa klintī izveidojusies Velnala – sena kulta vieta. Aizsargājams ģeoloģisks objekts.

Velnalas klintis ir lielākais iežu atsegums Piķenes kraujā, kas ir gandrīz divus kilometrus garš Gaujas senielejas pamatkrasta posms. Velnalas klinšu atsegums ir 250 metrus garš un ap 15 metrus augsts. Tas sācis veidoties pirms aptuveni 10 tūkstošiem gadu devona laikmetā, taču zināmā mērā veidošanās notiek vēl joprojām – šeit vērojama aktīva sāniska erozija, no klintīm bieži nobrūk lieli smilšakmens bluķi, kas krīt Gaujas dziļajā atvarā. Rūpīgi ieskatoties, klints sienā saskatāmi seno straumju raksti – dažādi slīpslāņojuma veidi. Velnalas apkārtnes iežos sastopams Siguldas apkārtnē visbagātākais devona zivju fosiliju, piemēram, bruņuzivju, un floras atlieku komplekss.

Klintī astoņus metrus virs Gaujas līmeņa atrodas pati Velnala. Tā sākusi veidoties vairāk nekā pirms 10 tūkstošiem gadu upes sāniskās erozijas un tagad izzuduša pazemes avota kopdarbības rezultātā. Intensīva alas veidošanās beigusies pirms pieciem gadu tūkstošiem, kad Gauja jau tecēja pirmās terases līmenī. Alas dziļums sasniedz 35 metrus.

Velnala ir sena pagāniska kulta ala. Tās griestos ir seši caurumi, kurus sauc par velna skursteņiem. Teika stāsta, ka velns, laizdamies no Jūdažiem uz Pabažiem, virs Gaujas sadzirdējis gaili dziedam un, meklēdams glābiņu, iebēdzis šinī alā, kur nogulējis līdz nākamajam vakaram. Ar savu dvašu velns apkvēpinājis alas sienas gluži melnas un vakarā pa augšu izmucis ārā, ieskrējis Gaujas atvarā, kur rūkdams un šņākdams reižu reizēm raujot iekšā neuzmanīgos alas apmeklētājus. Stāsta, ka Velnalā mitinājies ne tikai pats nelabais, bet arī Turaidas Rozes – Maijas slepkava Jakubovskis ar savu rokaspuisi Skudrīti, kuri slēpušies no taisnas tiesas.

Jau no 19. gadsimta ala ir populārs tūrisma objekts, tā pirmo reizi ar nosaukumu „Taufelshöle” pieminēta 1857. gadā žurnālā „Das Inland”. To, ka Velnala jau vairāk kā pusotru gadsimtu ir populārs tūrisma objekts, apliecina tūrisma ceļveži, ceļojumu apraksti, 20. gadsimta pirmās puses pastkartes un fotogrāfijas.

Kopš uzcelts gājēju tilts pār Gauju, alu var aplūkot tikai no upes pretējā krasta, bet līdz pat 1980. gadam uz alu veda šaura taciņa gar pašu krauju, kāpnes un mākslīgā platforma astoņus metrus virs Gaujas ūdeņiem.

Velnala atrodas valsts aizsardzībā gan kā dabas, gan vēstures piemineklis. Aicinām atcerēties, ka alas atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā un lūdzam izturēties ar izpratni un cieņu pret senajiem ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem, nebojājot tos.
tourism.sigulda.lv

Velnalas klintis un ala

Kods: U-258-20
Fotogrāfijas autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2020. gada 21. augustā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
229 KB
S 1748 x 1165 px
14.8 x 9.87 cm / 300 dpi
MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
21.8 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866