0
info@redzet.eu

Pilsēta » Arhitektūra » Dzirnavas, vējdzirnavas

Vējdzirnavas brīvdabas muzeja filiālē "Vēveri"Vējdzirnavas pie Lejas Ģibuļiem
Lasīt aprakstu
Vējdzirnavas brīvdabas muzeja filiālē "Vēveri", Brīvdabas muzeja Vecpiebalgas filiāle "Vēveri", Vējdzirnavas brīvdabas muzeja filiālē "Vēveri", Vēveri (Vecpiebalgas pagasts), Vējdzirnavas, Ainava

Vējdzirnavas brīvdabas muzeja filiālē "Vēveri"

Kods: V-755-23
Fotogrāfijas autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2023. gada 17. jūnijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
183 KB
L 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
22.5 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Vējdzirnavas brīvdabas muzeja filiālē "Vēveri"

Kods: V-755-23
Fotogrāfijas autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2023. gada 17. jūnijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
183 KB
L 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
22.5 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

19. gadsimta nogalē Vēveros bija 8 sētas, kuras ir pamats 20.gadsimta 70. gados veidotajam muzejam. Muzeja mērķis ir saglabāt tautas celtniecības paraugus raksturīgajā ainavā. Ekspozīcijā parādīti audēju darbarīki, pašaustas segas, arī linu audumu paraugi. Lielajā saimes istabā ir apskatāmi tā laika tērpi, kā arī kolhozu laiku vēstures ekspozīcija. Vāgūzī izvietoti piebaldzēnu rati, zirglietas, arkli, ecēšas.
zudusilatvija.lv


Piebalgas Vēveriem ir vismaz 400 gadu sena vēsture. Pirmoreiz Vēveri minēti 1601. gada zviedru revidentu dokumentos kā viena saimniecība. 18. gadsimta beigās iezīmēti kartē. Ilgajā miera posmā pēc Ziemeļu kara iedzīvotāju skaits auga. “Mērnieku laikos” – 1878. gadā, kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas dzimtsīpašumā, Vēveros jau astoņas sētas. Veidojās tagad dabā redzamais sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. 1928. gada lauksaimniecības skaitīšanā 8 saimniecībās kopā ap 40 dažāda rakstura ēkas.

Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, kā arī lai saglabātu ēkas – Piebalgas zemnieku darba un dzīves pieminekļus – in situ – vidē un vietā, kur tie radušies, kopš 20. gadsimta 80. gadiem Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet Lejasvēveri un Jaunvēveri – mantinieku privātīpašums. Vēveru etnogrāfiskās apbūves kompleksam piešķirts Valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss.

Piebalgā un arī Vēveros zeme nespēja lielās ģimenes pabarot. Iztikšanai ļaudis tradicionāli apguva vietējos amatus – linaudeklu aušanu un vērpjamo ratiņu izgatavošanu (dreijāšanu) tuviem un tāliem tirgiem. Ekspozīcijā aplūkojami audēju darba rīki no spoļu rāmja līdz stellēm, dažādi audumi, ratiņdreimaņa un zemkopja darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas.

Vēveru kalna augstākajā vietā (226m virs jūras līmeņa) 1880. gadā Kalna Vēveru saimnieks Ansis Vientiesis uzcēla dzirnavas. 2008. gadā, piedaloties vietējam būvuzņēmumam Balga, tās atjaunotas iepriekšējā cēlumā. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Var pamanīt tuvējo Slieķa ezeru ar milzīgu bebru mītni un vienkoča laivu.

Vai ziema vai vasara – būsiet gaidīti Vēveros! Kontakttālrunis: 29181219 (Edgars Žīgurs, vēsturnieks).

Apmeklētājiem muzejs atvērts katru dienu 10.00-17.00. Piesakoties dienu iepriekš, apmeklējums iespejams arī ārpus darba laika. Ieeja muzejā ir bez maksas.
brivdabasmuzejs.lv

Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām! (Par mums)

Turpināt lejuplādēt

Portāla darbību varat atbalstīt, nopērkot kādu no fotogrāfijām augstākā kvalitātē vai ar brīvprātīgo ziedojumu:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aivars Gulbis
Konts: LT503250065545151024
REVOLT21