0
info@redzet.eu

Daba » Augi » Ogas

Balkona ķirštomāti 'Sprīdītis'Sarkanās jāņogas
Lasīt aprakstu
Upenes, Melnā upene (ribes nigrum), Ogas

Upenes

Kods: A-047-18-AP
Autors: Aija Pastare
Bildēts 2018. gada 22. jūlijā
S 2000 x 1333 px
1.92 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
7.9 MB
XL 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
18.6 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
 Melnā upene
ribes nigrum 
 Valsts     Augi (Plantae)
 Nodalījums  Segsēkļi (Magnoliophyta)
 Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
 Rinda Akmeņlauzīšu rinda (Saxifragales)
 Dzimta  Ērkšķogu dzimta (Grossulariaceae)
 Ģints  Jāņogas (Ribes)
 Suga  Melnā upene (R. nigrum)

Melnā upene (Latīņu: ribes nigrum; angliski: black Currant; vāciski: Schwarze Johannisbeere; krievu: смородина черная)


Apraksts:
Vasarzaļš, neliels (ga līdz 1.7 m) ērkšķogu dzimtas krūms. Miza pelēkbrūna. Zari stāvi vai pacili. Lapas trīsstaraini līdz piecstaraini daivainas (ga, pl 5-10 cm), bez pielapēm, virspuse kaila, apakšpuse dziedzermataina. Lapas kāts aptuveni plātnes garumā vai īsāks, plātnes mala divkārtzobaina, daivas gals smails. Lapām (saberzējot) īpatnēja upeņu smarža. Ziedi 3-6 cm garos ķekaros lapu žāklēs. Pie ziedkāta pamata ir pieziedlapas. Ziedi zaļgansārti (ga 0.7-1 cm), kauslapas galā atliekušās, apmēram divreiz garākas nekā vainaglapas. Auglis - melna (Ø ap 1 cm) oga. Zied maijā. Ogas nogatavojas jūlijā.

Izplatība:
Eirāzijā sastopama suga, kas kultivējot plaši izplatījusies visā pasaulē.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā. Ļoti bieži kultivē.

Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas mēreni mitros līdz pārmitros mežos, krūmājos, krūmainās palieņu pļavās. Raksturīga suga augu sabiedrībās melnalksnājos: Cl. Alnetea glutinosae, All. Alnion glutinosae.

Īpašas norādes:
Nozīmīgs pārtikas augs. Kultivē daudz dažādu šķirņu.
Arī neziedoši vai bez augļiem krūmi viegli atšķirami no sarkanās (R. rubrum) vai pūkainās (R. spicatum) jāņogas, saberzējot lapas (jūtama raksturīga upeņu smarža).
www.latvijasdaba.lv


Melnā upene (latīņu: ribes nigrum) - daudzgadīgs, līdz 1,5 m augsts ērkšķogu dzimtas krūms. Diezgan bieži sastopams savvaļā mitros mežos, krūmājos, upju krastmalās. Bieži audzē dārzos. Dzinumi ar matiņiem, sākumā bāli, bet uz vasaras beigām jau brūngani. Lapas pamīšus, vienkāršas, 5 - 10 cm garas un platas, trīsdaivainas vai retāk piecdaivainas, blāvas, virspusē kailas, tumši zaļas, apakšpusē gaišākas, gar dzīslām ar matiņiem un ar dzelteniem punktveida dziedzerīšiem, lapas mala divkārt rupji zobaina. Zied maijā un jūnijā. Ziedi sakopoti līdz 8 cm garos ķekaros, katrā ķekarā 5 - 10 ziedi, pie zieda kāta pamata viena vai divas mazākas ovālas vai lancetiskas pieziedlapas. Ziedi 0,7 - 0,9 cm gari, violeti vai sārti pelēki. Kauss zvanveida, klāts ar sveķu dziedzerīšiem, spilvains. Kauslapas 5, garenas, strupas, atliekušās, divreiz garākas par vainaglapām. Vainaglapas 5, saaugušas. Putekšņlapas 5, apmēram tikpat garas, kā kauslapas. Sēklotne vidēja, kaila vai spilvaina. Irbulis ar 2 drīksnām. Auglis - melna, retāk brūngana vai zaļgana oga. Tā ir pamatsuga gandrīz visām upeņu kultūras šķirnēm.

Ogas satur C vitamīnu, A provitamīnu (karotīnu), B1 vitamīnu, P vitamīnu. Upenēs C vitamīna ir 5 reizes vairāk nekā zemenēs un apmēram 5 - 8 reizes vairāk nekā citrusaugu augļos. Pumpuri un ziedi satur 0,75% ēteriskās eļļas. Lapas izmanto dārzeņu konservēšanai. Tautas medicīnā lapu novārījumu lieto reimatisma ārstēšanai un arī kā diurētisku un sviedrējošu līdzekli.


100 g upeņu satur:

  • enerģētiskā vērtība 60 kcal (264 kJ)
  • 1,4g proteīna
  • 0,4g tauku
  • 1,5mg dzelzs
  • 55mg kalcija
  • 24mg magnēzija
  • 59mg fosfora
  • 0,27mg cinka
  • 181mg C vitamīna (dienas norma 60 mg)
  • 0,398mg pantotēnskābju
  • 0,066mg B6 vitamīna (piridoksīna)
  • 0,05mg B1 vitamīna (tiamīna)
  • 0,05mg B2 vitamīna (riboflavīna)

lv.wikipedia.org


Ogām un lapām piemīt pretiekaisuma, sviedrējošas, urīndzenošas un pretcaurejas īpašības. Ogas satur ļoti daudz C vitamīna un ir bagātas ar antioksidantiem, kas uzlabo asinsriti, novērš trombu veidošanos un samazina holesterīna daudzumu asinīs. Tās ieteicams lietot tūliņ pēc novākšanas, jo jau pēc dažām stundām tās zaudē daļu vitamīnu. Bez C vitamīna, ogas satur arī B1 un P vitamīnu, karotīnus, organiskās skābes, dzelzi un mikroelementus – mangānu, varu hromu u.c. Lai ārstētu kuņģa čūlu un gastrītu, trīs reizes dienā dzer pa ¼ vai ½ glāzei upeņu sulas.

Upeņu lapu uzlējumu lieto klepus, aizsmakuma, saaukstēšanās, hipertonijas, nierakmeņu un urīnpūšļa akmeņu un iekaisumu ārstēšanai. Svaigas upeņu lapas lieto augoņu dziedēšanai.
dabasspeks.com

Upenes

Kods: A-047-18-AP
Autors: Aija Pastare
Bildēts 2018. gada 22. jūlijā
S 2000 x 1333 px
1.92 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
7.9 MB
XL 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
18.6 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866