0
info@redzet.eu

Valmiera

Valmieras tilts pār GaujuTilts pār Gauju Valmierā
Lasīt aprakstu
Tilts pār Gauju Valmierā, Valmieras tilts pār Gauju, Valmiera, Tilts

Tilts pār Gauju Valmierā

Kods: V-475-21
Fotogrāfijas autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2021. gada 6. jūnijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
163 KB
L 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
17.0 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām. Ar 24 865 iedzīvotājiem Valmiera ir lielākā pilsēta Vidzemes plānošanas reģionā un 8. lielākā Latvijā. Valmierā no citām pašvaldībām katru dienu ierodas aptuveni 7000 cilvēku, kuri šeit strādā, mācās vai izmanto pakalpojumus, bet ir deklarēti citur. Valmiera ir viena no senākajām pilsētām Latvijā, bijusi Hanzas savienības locekle.

Valmiera
Valstspilsēta
 Valsts  Latvija
 Novads  Valmieras novads
 Pilsētas tiesības  kopš 1323. gada
 Citi nosaukumi  krievu: Вольмар
   igauņu: Volmari
   vācu: Wolmar
 Platība 
  • Kopējā  19,4 km2
  • sauszeme  18,7 km2
  • ūdens  0,7 km2
 Iedzīvotāji (2021) 
  • kopā  22 971
  • blīvums  1 229,7 iedz./km2
 Pasta indeksi  LV-4201 LV-4202 LV-4204
 Mājaslapa  www.valmiera.lv

Ģeogrāfija
Platība 19,35 km2. Valmiera atrodas 107 km no Rīgas un 50 km no Igaunijas robežas. Ziemeļos un ziemeļaustrumos robežojas ar Burtnieku novadu, rietumos – ar Kocēnu novadu, bet dienvidos un austrumos ar Beverīnas novadu. Valmieras pilsētai ir septiņi vēsturiskie mikrorajoni: Zvirgzdukalns, Burkānciems, Jāņparks, Kārliena, Pārgauja, Putriņas, Krāču kakts.

Valmierai cauri plūst viena no lielākajām Latvijas upēm – Gauja.

Vēsture
Apmetne tagadējās Valmieras vietā pastāvējusi jau 11. gadsimtā un ietilpa seno latgaļu apdzīvotās Tālavas teritorijā. Pilsēta atradās pie lielā tirdzniecības ceļa, kas latīņu tekstos saukts par via Ruthenorum un gāja gar Gauju uz rūsu pārvaldīto Pleskavu un Novgorodu. Aiz Valmieras tas sadalījās divos virzienos – uz Pleskavu un Tērbatu.

1224. gadā Tālavas dalīšanas līguma rezultātā Gaujas tirdzniecības ceļš (t.s. "Gaujas koridors") nonāca Zobenbrāļu ordeņa kontrolē, kas šeit lika pamatus ordeņa pilij. 1283. gadā Livonijas ordeņa mestrs Villekens fon Endorps vadīja Valmieras pils (Wolmar) un Sv. Sīmaņa baznīcas celtniecību Gaujas krastos. 1323. gadā Valmiera pirmo reizi pieminēta kā "Valdemāra pilsēta", drīz vien tā kļuva par Hanzas savienības locekli. 1413. gadā Žilbērs de Lanuā Valmieru aprakstīja kā nocietinātu pilsētu. Līdz 16. gadsimtam te sanāca vairākas landtāgu un pilsētu pārstāvju sapulces. 1622. gadā pēc Poļu-zviedru kara Valmiera nonāca Zviedrijas valsts kanclera Aksels Oksenšernas pārvaldījumā, viņa dzimtas ģerboņa vērša piere joprojām rotā pilsētas ģerboni.

1738. gadā Magdalēna Elizabete fon Hallarte Valmierā atvēra brāļu draudžu skolotāju semināru, kas kļuva par jaunās atmodas kustības viduspunktu. 1785. gadā Valmiera ieguva apriņķa pilsētas tiesības. 19. gadsimtā Valmierā izveidojās pirmās rūpnīcas, abos Gaujas krastos attīstījās jaunas pilsētas daļas, darbojās Valkas-Valmieras skolotāju seminārs, sieviešu ģimnāzija (tagadējā Valmieras pamatskola) un tirdzniecības skola, kas Valmieru padarīja par Vidzemes izglītības centru.

1906. gadā notikušajās pilsētas domes vēlēšanās pārsvaru guva latvieši (no 24 domniekiem 18 bija latvieši, 5 vācieši un viens krievs), kas par Valmieras pilsētas galvu ievēlēja Valmieras pilsētas ārstu Georgu Apini.

Pirms Otrā pasaules kara lielākais uzņēmums pilsētā bija "Bekona eksporta" fabrika. Otrā pasaules kara 1944. gada septembra Sarkanās armijas uzbrukuma ("Rīgas operācijas") laikā trešdaļa pilsētas tika pilnībā nopostīta, pilsētas centrs izdega un pēckara gados to uzbūvēja no jauna. Līdz 1949. gada administratīvi teritoriālajai reformai Valmiera bija Valmieras apriņķa centrs, bet līdz 2009. gada administratīvi teritoriālajai reformai Valmieras rajona centrs, tagad republikas nozīmes pilsēta.

Kultūras un vēstures pieminekļi

  • Valmieras senpilsēta un Livonijas ordeņa Valmieras pils drupas. Pils celta militāros nolūkos stratēģiski izdevīgā vietā uz paugura, ko veido Gaujas krasts un Rātsupītes grava. Pils sagrauta Lielā Ziemeļu kara laikā 1702. gadā, kad krievu karaspēks uzbruka pilsētai un aizdedzināja pili.
  • Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca. Draudze baznīcā atgriezās 1990. gadā, 1996. gadā dievnamu juridiski atdeva draudzei.
  • Elku saliņa, senā kulta vieta. Atrodas tieši blakus viduslaiku pils kompleksam un Lucas pilskalnam. Viduslaikos tā bijusi apņemta ar ūdeni no visām pusēm un apaugusi ar ozoliem, saliņas vidū reiz zaļojis svētozols ar dievu tēliem.
  • Valmieras skolotāju semināra ēka (arhitekts Aleksejs Kīzelbašs).

Tūrisms
Valmierā un tuvākajā apkaimē atrodas gan dabas, gan vēsturiski, kultūras un arhitektūras pieminekļi, tiek organizēti daudzveidīgi pasākumi. Pilsētā nav viena izteikta tūristu piesaistes veida, taču tas netraucē pilsētā attīstīties darījumu, gardēžu, kultūras pasākumu un sporta tūrismam. Populārākie tūrisma objekti Valmierā ir:

  • Valmieras vecpilsēta;
  • Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca – pilsētas centrā esošā vērienīgā izmēra būve ir Valmieras vēsturiskais simbols, kas celta 1283. vai 1284. gadā;
  • Livonijas ordeņa pilsdrupas un Valmieras muzejs – liecība par Valmieras kā viduslaiku pilsētas nozīmību. Valmieras pilsdrupu teritorijas vidū atrodas Valmieras muzeja ēkas, kurās apskatāmas pastāvīgās ekspozīcijas par Valmieru un tās novada vēsturi, kā arī mainīgas tematiskās izstādes;
  • Valmieras Drāmas teātris un mākslas "Galerija Laipa";
  • Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parks – gada siltākajos mēnešos iespējams doties pa 2 kilometrus garo Baskāju taku, kas veidota no dažādiem dabas un veiklības elementiem, vai pa kokos izveidotu taku un laisties pāri Gaujai trošu pārbraucienos;
  • Gaujas tramvajs – vasarā kursē noteiktos laikos, gida pavadībā ļaujot iepazīt ievērojamākos Valmieras apskates objektus skatā no upes. Viena brauciena ilgums ir 45 minūtes;
  • Ģīmes dabas taka – vides izglītības objekts Valmierā. Ģīmes upes un dzirnavu dīķa krastos ir izvietoti informācijas stendi ar interaktīviem elementiem un uzskates materiāliem par takas trīs pamatelementiem — ūdeni, zemi un gaisu;
  • Dzelzs tilts – šaursliežu dzelzceļa līnijas Ainaži–Valmiera–Smiltene tilts, kas būvēts 1912. gadā. Brauciens no Valmieras līdz Ainažiem ar "bānīti" ilga 4 stundas. Pasažieru līnija tika slēgta agrāk, bet kravas pārvadājumus izbeidza 1979. gadā. Dzelzs tiltu mūsdienās izmanto kājāmgājēji un velosipēdisti;
  • ziemā – slēpošanas centrs "Baiļi" Beverīnas novada teritorijā;
  • Vidzemes Olimpiskais centrs.

Galvenās valstis, no kurām ārvalstu tūristi ieceļo Valmierā, ir Igaunija, Vācija, Somija un Krievija. Liela daļa apmeklētāju pilsētā ierodas arī biznesa darīšanās.

Valmiera tiek saukta par Gaujas Nacionālā parka ziemeļu vārtiem, un izveidoti dažādi maršruti aktīvās atpūtas cienītājiem pa Valmieru un apkārtni, kurus iespējams veikt gan ar velosipēdu, gan kājām. Ziemā tiek atklāti slēpošanas maršruti. Pa Gauju notiek laivošana, kurai Valmiera bieži ir sākumpunkts. Gaujas Kazu krācēs Valmierā ir labiekārtotākā airēšanas slaloma trase Baltijā.

Vasaras tūrisma sezonā pilsēta un apkārtējie novadi organizē kopīgu velo–kino festivālu "Kino pedālis", kurš pulcē velobraukšanas entuziastus, kuri festivāla laikā veic velo maršrutus un brīvdabā skatās ar velosipēdiem saistītas dokumentālās filmas.
lv.wikipedia.org

Tilts pār Gauju Valmierā

Kods: V-475-21
Fotogrāfijas autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2021. gada 6. jūnijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
163 KB
L 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
17.0 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866