0
info@redzet.eu

Ūdens » Jūra » Jūras ainava

Kāpas pie PapesSteķi pie Papes
Lasīt aprakstu
Steķi pie Papes, Baltijas jūra, Pape, Steķi

Steķi pie Papes

Kods: U-093-20
Fotogrāfijas autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2020. gada 9. maijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
162 KB
L 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
18.9 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Steķi pie Papes

Kods: U-093-20
Fotogrāfijas autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2020. gada 9. maijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
162 KB
L 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
18.9 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Baltijas jūra 
 Okeāns     Atlantijas okeāns
 Platība 377 000 km2
 Garums 1610 km
 Platums 193 km
 Vid. dziļums 55 m
 Maks. dziļums 459 m
 Tilpums  21 700 km3
 Baseins 1 641 650 km2
 Valstis un teritorijas  Dānija
Igaunija
Krievija
Latvija
Lietuva
Polija
Somija
Vācija
Zviedrija
 Lielākās pilsētas  Gdaņska
Helsinki
Kaļiņingrada
Kopenhāgena
Malme
Rīga
Sanktpēterburga
Stokholma
Tallina

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra. To ierobežo Skandināvijas pussala, Eiropas kontinenta austrumu un centrālā daļa un Dānijas salas. Vienīgā Pasaules okeāna daļa, ar kuru savienota Baltijas jūra, ir Ziemeļjūra, taču arī ar Ziemeļjūru savieno tikai salīdzinoši šauri šaurumi — Ēresunds, Lielais Belts un Mazais Belts. Izveidoti arī kanāli — Baltās jūras kanāls cauri Krievijai savieno ar Ziemeļu Ledus okeānam piederīgo Balto jūru, bet Ķīles kanāls cauri Ziemeļvācijai — ar Ziemeļjūru.

Vispārējs raksturojums
Baltijas jūra ir lielākais iesāļūdens baseins pasaulē, tā ir gandrīz pilnībā noslēgta. Jūra atrodas virs kontinentālās Zemes garozas, tā nav veidojusies plātņu tektonikas procesu rezultātā. Tāpēc jūra ir salīdzinoši sekla.

Izmēri (Zemāk minētie skaitļi dažādos avotos var atšķirties):
Garums - 1 610 km;
Vidējais platums - 193 km;
Vidējais dziļums - 55 m;
Maksimālais dziļums - 459 m (Landsortas ieplaka starp Stokholmu un Gotlandi). Otra dziļākā dzelme jau ir ievērojami seklāka - Gotlandes ieplaka - 259 metrus dziļa;
Platība - ap 377 000 km²;
Krasta līnijas garums - ap 8 000 km

Baltijas jūras sāļums ir daudz mazāks kā vidēji okeānā, jo Baltijas jūra ir gandrīz pilnībā noslēgta un tajā ir liela saldūdens pieplūde no upēm un nokrišņiem. Jūras sāļums variē no 1‰ ziemeļu daļā līdz 6 - 8‰ centrālajā daļā. Vissāļākajā zonā - 40 - 70 metru dziļumā sāļums ir 15 - 20‰. Salīdzinājumam Pasaules okeāna vidējais sāļums ir 35%.
Pateicoties tam, ka jūras ūdens ir vēss un iesāļš, tajā nevar dzīvot citur izplatītie organismi, kas ātri sadala jūras gultnē nogrimušos kuģus. Tāpēc Baltijas jūras gultnē ļoti ilgi saglabājas sen nogrimušu kuģu detaļas. Kad šādas detaļas tiek izmestas krastā, nezinātājs tās pat var noturēt par mūsdienās veidotām koka detaļām, kaut patiesībā tās var būt vairāk kā 1 000 gadu senu kuģu atliekas.

Ar Pasaules okeānu - Ziemeļjūru - savieno trīs šaurumi - Ēresuns, Lielais Belts un Mazais Belts.

Ūdens apmaiņas process ar Ziemeļjūru ir sarežģīts. Baltijas jūras virsējais iesāļūdens slānis plūst ārā no Baltijas jūras - ik gadus Ziemeļjūrā ieplūst 940 km³ iesāļūdens. Savukārt dziļāk esošais, sāļākais ūdens plūst pretējā virzienā - no Ziemeļjūras uz Baltijas jūru, vidēji gadā Baltijas jūrā ieplūst 475 km³ ar skābekli bagātināts sāļūdens. Šis ūdens ar virsējo ūdens slāni sajaucas ļoti lēni, rezultātā Baltijas jūrā sāļākais ūdens atrodas 40 - 70 metrus dziļi.
Baltijas jūrā nav ļoti izteikta straumju režīma, taču pārsvarā ūdens plūst pretēji pulksteņa rādītāja virzienam - ziemeļu virzienā gar austrumu krastu un dienvidu virzienā gar rietumu krastu.
Ūdens apmaiņas radīto starpību sedz upju pieplūde. Baltijas jūrā upes gadā ienes vidēji 660 km³ saldūdens. Lielākās jūrā ietekošās upes ir Daugava, Nemuna, Ņeva, Odera un Visla. Bez tam Baltijas jūrā ir arī pozitīva nokrišņu bilance - vairāk saldūdens jūrā nolīst nekā iztvaiko.

Krastu formas:
Šēru krasti
Zviedrijas un Somijas piekraste (nedaudz arī Krievijas piekraste pie Somijas robežas) gandrīz pilnībā sastāv no šēru krastiem - spēcīgi saposmotiem klinšu krastiem ar ļoti daudzām klinšu saliņām. Krasti veidojušies, ledājam erodējot nogulumiežus līdz kristāliskajam pamatklintājam. Jūras viļņu darbība cietos klinšu krastus nevar izskalot un tie ilgstoši saglabājas nemainīgi.
Klinšu krasti
Atsevišķos posmos Baltijas jūras krasts sastāv no augstām klintīm. Šādi krasti raksturīgi Zviedrijai piederošajai Gotlandes salai un Dānijai piederošajai Bornholmai, kā arī Igaunijas ziemeļu piekrastei un vietām - arī Igaunijas salu piekrastei. Krāšņas, augstas klintis vietām atrodas arī Dānijas un Vācijas piekrastē.
Smilšu pludmales
Baltijas jūrai raksturīgas garas, nemainīgas smilšu pludmales. Šādas pludmales dominē Latvijas, Lietuvas, Kaļiņingradas apgabala un Polijas piekrastē, Igaunijas dienvidu piekrastē un vietām Ļeņingradas apgabalā. Šādām pludmalēm raksturīgi, ka sedimentu (nogulumu) plūsma ir līdzsvarā - cik jūra krastu izskalo, tik nogulumu tā atgriež atpakaļ. Diemžēl klimata un jūras līmeņa izmaiņu dēļ līdzsvars daudzviet tiek izjaukts un notiek aizvien aktīvāka šāda tipa krastu izskalošana
Lagūnu krasti
Baltijas jūras dienvidaustrumu daļā atrodas vairākas lielas lagūnas - Kuršu joma, Vislas līcis un Gdaņskas līcis, līdzīgi veidots ir arī Šcecinas līcis. Lagūnas ir gandrīz pilnībā atdalītas no pārējās jūras ar saurām smilšu joslām - bāriem. Lagūnas ir seklas, to ārējie krasti ir stāvi, nestabili - tos veido smilšu kāpu ārējā, stāvākā, nestabilā daļa. Savukārt iekšējie krasti bieži ir zemi, purvaini. Lagūnās ūdens ir gandrīz bez sāls, tajās dzīvo saldūdens sugas.

Ģeogrāfiskais iedalījums
Baltijas jūras ziemeļu daļu veido Botnijas līcis, kura plašāko dienvidu daļu nereti dēvē arī par Botnijas jūru. Dienvidaustrumos no tās, Somijas piekrastē atrodas Arhipelāga jūra - Baltijas jūras daļa, kurā atrodas liels skaits salu. Vistālāk austrumu daļā atrodas Somu līcis, kura krastos atrodas Sanktpēterburga, Helsinki un Tallina. Austrumu daļā atrodas arī Rīgas jūras līcis, kura krastos atrodas Rīga. Pārējie Baltijas jūras līči ir mazāki.

Baltijas jūra ir viena no visvairāk apdraudētajām jūras ekosistēmām.

- Baltijas jūras krastos atrodas 9 valstis – Somija, Zviedrija, Vācija, Dānija, Polija, Latvija, Lietuva, Igaunija un Krievija, no kurām astoņas ir Eiropas Savienības dalībvalstis.
- Rūpnieciski zvejotas: mencas, siļķes, brētliņas, laši, līdakas un asari.
- Rūpnieciskie draudi: viens no pasaulē aktīvākajiem kuģu transporta ceļiem, pa kuru tiek pārvadāti ap 15% visas pasaules jūras kravu.

Klimats
Baltijas jūra atrodas mērenajā klimata joslā, ziemeļu daļa — netālu no polārā loka. Pateicoties tam, ka klimatu ietekmē netālā siltā Ziemeļatlantijas straume, Baltijas jūras klimats ir salīdzinoši maigāks kā citās pasaules daļās līdzīgos platuma grādos.
Salīdzinoši siltākais klimats Baltijas jūrā ir Bornholmā.

Gaisa temperatūra
Gada visaukstākie mēneši ir janvāris un februāris, kad mēneša gaisa vidējā temperatūra ir no 0 līdz -2 °C atklātā jūrā un no +1 līdz -5 °C piekrastē. Somu un Botnijas līča galos temperatūra sasniedz -8, -11 °C. Atsevišķās dienās gaisa temperatūra piekrastē var pazemināties līdz -25, -30 °C, atsevišķos gadījumos ziemeļu rajonos pat līdz -40 °C. Ir iespējama arī gaisa temperatūras paaugstināšanās, kad gaisa temperatūra paceļas līdz 5-10 °C. Sals var būt jau no septembra līdz pat maijam. Jūras dienviddaļā gaisa temperatūra zem nulles nolaižas tikai no decembra līdz martam.
Gaisa temperatūras absolūtais minimums ir -42 °C. Siltākie mēneši ir jūlijs un augusts. Šajā laikā gaisa temperatūra atklātā jūrā ir 16-18 °C, bet piekrastē 14-20 °C. Temperatūras absolūtais maksimums ir +38 °C (Tallina).

Vēji
Atklātā jūrā visa gada laikā dominē rietumu, dienvidrietumu un dienvidu vēji. Dažreiz pūš arī ziemeļu un austrumu vēji.
Piekrastē pārsvarā pūš dienvidrietumu vēji (15-35% gadījumu), rietumu (15-30%) un dienvidu vēji (15-30%).
No citu virzienu vējiem Somu līča krastos no maija līdz jūlijam bieži ir ziemeļrietumu vēji (20-30%), bet no septembra līdz aprīlim — dienvidaustrumu (15-25%). Dažviet jūras dienvidu piekrastē no marta līdz maijam ir austrumu vēji (15-25%). Botnijas līča piekrastē diezgan bieži pūš ziemeļaustrumu vēji (25-30%) un ziemeļrietumu vēji (15-25%), bet no septembra līdz martam — ziemeļu vēji (15-20%).
Vidējais vēja ātrums visās piekrastēs ir ap 3—7 m/s, bet ziemā tas ir lielāks, nekā pavasarī un vasarā. Botnijas līča ziemeļos un Skageraka šaurumā pie Oslo vēja ātrums ir tikai 2 m/s.
Vasarā piekrastē ir diezgan izteikts vēja ātruma diennakts ritms. Parasti vismazākais vēja ātrums ir naktī un no rīta, bet vislielākais tas ir pēcpusdienā.
Pilnīgs bezvējš ir retums. Tas notiek tikai 1—8% gadījumu, bet Botnijas līča ziemeļos un Somu līča austrumos 10-25% gadījumu. Lielākajā daļā piekrastes punktu bezvējš ir 1—7% gadījumu, tomēr līču galējos punktos, piemēram, Karlshamnā, Mariehamnā, Gēteborgā un Oslo bezvējš var būt 15—25% gadījumu.
Vējš ar ātrumu virs 15 m/s atklātā jūrā visbiežāk novērojams no oktobra līdz februārim, kad to biežums sasniedz 5—10%. Pārējos mēnešos tas ir mazāks par 5%. Piekrastē dienu skaits mēnesī ar vēja ātrumu 15 m/s ir mazāks par 6 dienām. Oslo tādi vēji var pat nebūt nemaz visa gada garumā. Somu līča piekrastē pie Hanko (59°49' Z, 22°58' A), kā arī Botnijas līča piekrastē (60°18' Z, 19°08' A; 62°20' Z, 21°12' A un 60°25' Z, 19°35' A) no septembra līdz martam dienu skaits mēnesī ar vēja ātrumu virs 15 m/s var būt arī 8—16 dienas. Vēja atkārtošanās gadījumi ar ātrumu 17 m/s oktobrī—martā ir 3—5%, bet pārējos mēnešos mazāk par 2%. Piekrastē tādi vēji novērojami galvenokārt no oktobra līdz martam 1—2 dienas mēnesī.
Aprakstītajā rajonā iespējamas arī stipras vētras. Pati nežēlīgākā no tām visu Baltijas jūras novērojumu vēsturē bijusi 1981. gada 24.—25. novembrī. Vēja ātrums dienvidos no 58° paralēles tad sasniedza 33 m/s, ziemeļos no tās vējš bija vājāks, bet arī Botnijas līča ziemeļos tas pārsniedza 20 m/s.
1982. gada decembrī Botnijas līča austrumdaļā arī bijusi stipra vētra ar vēja ātrumu 24—28 m/s.
Vētras laikā vēja virziens Baltijas jūras austrumdaļā ir atkarīgs no attiecīgā ciklona trajektorijas. Ja ciklons virzās austrumu virzienā ziemeļos no Somu līča, tad vējš pūš no dienvidiem un dienvidrietumiem, vēlāk tas pūš jau no rietumiem un ziemeļrietumiem. Ja ciklons virzās austrumu virzienā dienvidos no Somu līča, tad novērojami ziemeļaustrumu un austrumu vēji. Parasti vētras ilgst vienu diennakti, bet retos gadījumos rudenī — pat 3 diennaktis.
Jūras dienviddaļā vētras laikā ziemā ir dienvidrietumu un rietumu vēji, bet vasarā — ziemeļrietumu vēji. Visbiežāk vētras tur ilgst 6—11 stundas, bet no oktobra līdz martam tās var ilgt divas diennaktis, turklāt visilgākās vētras parasti ir tās, kuras nāk no dienvidrietumiem.
Botnijas līcī vētras laikā vēji pūš no dienvidiem un dienvidrietumiem, bet vēlāk jau no rietumiem un ziemeļrietumiem.
Kopumā jūras dienvidu un austrumu piekrastē vētras laikā dominē dienvidu un dienvidrietumu vēji. Tomēr Lielā Belta, Mazā Belta un Kategata rajonā rudenī un ziemā vēju virziens var būt dažāds, bet vasarā — ziemeļrietumu un rietumu.
Dienvidaustrumu vēji Skagerakā parasti ir brāzmaini, bieži vien tos pavada lietus un tie izraisa šaurumā lielu ūdens viļņošanos. Vētras laikā rietumu un ziemeļrietumu vēji var sasniegt lielu spēku; dažreiz tos pavada sniegs vai krusa. Ziemeļu vēji dažos gadījumos ilgst dažas dienas pēc kārtas, izraisot šaurumā stipru ūdens viļņošanos.
Vasarā šajā rajonā var būt brāzmaini vēji ar pērkona negaisiem.
Brīzes Baltijas jūrā novērojamas siltajā gadalaikā pārsvarā no maija līdz septembrim. Īpaši izteiktas brīzes ir jūras līčos. Tā, piemēram, Somu, Rīgas un Botnijas līcī vasarā mēneša laikā vidēji ir 10 dienas ar brīzi.
Jūras brīze rodas neilgi pirms pusdienlaika; pēcpusdienā tās ātrums sasniedz 8 m/s, bet pirms saulrieta vējš norimst. Krasta brīze ir vājāka par jūras brīzi. Tā sākas pēc saulrieta, bet beidzas no rīta. Zviedrijā jūras brīze izplatās 70 km tālu sauszemē, bet sauszemes (krasta) brīze — tikai ap 15 km tālu jūrā. Skageraka šauruma ziemeļrietumu piekrastē novērojama īpatnēja brīze ar vietējo nosaukumu solgangsver. Tā sākas drīz pēc saullēkta, pūš vispirms no austrumiem, tad dienas laikā maina savu virzienu pulksteņrādītāja kustības virzienā un dienas beigās jau pūš no dienvidrietumiem.

Ledus režīms
Ledus tā maksimālās izplatības periodā (februāris—marts) klāj vidēji 45% Baltijas jūras platības. Parasti aizsalst Botnijas līcis, Somu līcis, Rīgas jūras līcis un Veinameri starp Igaunijas salām.
Baltijas jūras centrālā daļa aizsalst reti — tā ir noticis, piemēram, 1942. gadā. 1987. gadā aizsala ap 96% Baltijas jūras; vaļēja palika tikai neliela jūras daļa rietumos no Bornholmas. Savukārt maigās ziemās aizsalst tikai daļa no Botnijas līča un Somu līča.
Botnijas līča ziemeļu daļā ledus biezums sasniedz 70 cm, taču virzoties uz dienvidiem, tas samazinās. Ledus Botnijas līcī var saglabāties līdz maija beigām — jūnija sākumam.
Regulāra ledus segas izveidošanās ir ļoti svarīga vairākām Baltijas jūrā dzīvojošām dzīvnieku sugām, jo sevišķi roņiem, tāpēc globālā sasilšana apdraud arī Baltijas roņu populācijas.
Ledus izveidošanās process notiek virzienā no austrumiem uz rietumiem. Pirmais ledus rodas līčos, kuri atrodas ziemeļos un kuri tālu ieiet sauszemē. Somu un Rīgas līcī ledus sāk veidoties novembra vidū, bet maigākās ziemās — decembra beigās vai janvāra sākumā. Rietumu piekrastē ledus bargās ziemās parādās jau decembra beigās, bet vidēji bargās ziemās februārī un janvāra otrajā pusē. Dažreiz bargās ziemās ledus var veidoties arī jūras šaurumos pie Dānijas — tas notiek janvāra beigās.
Ledus segas maksimālā attīstība vērojama februārī un martā.
Ledus segas kušana notiek virzienā no rietumiem uz austrumiem. Rīgas un Somu līcī ledus izkūst marta beigās un aprīļa sākumā. Loti bargās ziemās Somu līcis no ledus pilnībā var atbrīvoties arī tikai maija otrajā pusē, bet mērenās — maija sākumā, bet maigās ziemās ledus izkūst jau aprīļa sākumā.
Rīgas līcis bargās ziemās no ledus atbrīvojas tikai maija vidū, bet mērenās — aprīļa trešajā dekādē. Ledus segas sarukšana sākas no Irbes šauruma. Vidējais ledus kušanas ilgums ir ap 30 dienām.
Gdaņskas līcī ledus izkūst jau februāra otrajā pusē. Baltijas jūras dienvidos ļoti bargās un bargās ziemās ledus kūst tikai marta sākumā, bet mērenās ziemās — jau februāra sākumā.
Baltijas jūras rietumdaļā bargās un ļoti bargās ziemās ledus sega izkūst aprīlī, bet mērenās ziemās tas notiek jau marta otrajā pusē, pilnībā šis rajons atbrīvojas no ledus segas aprīļa sākumā.
Botnijas līcī ledus sāk kust marta beigās un aprīļa sākumā, ledus segas sarukšana notiek dienvidu—ziemeļu virzienā. Līča dienvidu piekraste pilnībā no ledus atbrīvojas maija sākumā, bet ziemeļu piekraste tikai maija beigās. Botnijas līča galējos ziemeļos (65°00' Z, 24°43' A) pie Pīteo ledus var būt vēl pat jūlija sākumā.
Dānijas šaurumos ledus sega izkūst marta vidū.
Ledus segas biezums jūrā pārsvarā ir no 10 līdz 30 cm, bet bargās un ļoti bargās ziemās tā var būt 80 cm un pat veselu metru bieza.
Nekustīgs ledus izveidojas jūras austrumu daļā jau decembra beigās un janvāra sākumā. Botnijas līča ziemeļdaļā tas notiek novembra beigās, bet jūras dienviddaļā janvārī un februārī. Jūras šaurumos ledus izveidojas februāra sākumā.
Ledus saspiešanās rezultātā vietām rodas slāņu ledus un torosi. Lieli torosi veidojas Somu līcī ledus lūšanas laikā.
Arī Rīgas līcī veidojas torosi. Botnijas līcī torosi veidojas janvārī un februārī galvenokārt ziemeļu un austrumu rajonos. Šeit var vērot torosu grēdas, kuru augstums dažās ziemās var sasniegt pat 20 metrus. Torosi veidojas arī Dānijas šaurumos kā arī seklās vietās un pie salām.
Atklātā jūrā un lielos līčos vērojams arī dreifējošais ledus, kurš pārvietojas vēja pūšanas virzienā.
Ledus segas stāvēšanas ilgums Somu līcī ir 105—165 dienas, Rīgas līcī — 95—150 dienas, bet jūras austrumu krastā — 45—95 dienas. Jūras dienvidos ledus stāv tikai 20—25 dienas ilgi, turpretī ziemeļu daļā — 160—210 dienas. Vislielākais šis periods ir pašos līča ziemeļos mazo līču piekrastēs, kur tas var ilgt 220—245 dienas.

Hidrogrāfija
Ar Pasaules okeānu caur Ziemeļjūru Baltijas jūru savieno trīs šaurumi — Ēresuns, Lielais Belts un Mazais Belts.
Ūdens apmaiņas process ar Ziemeļjūru ir sarežģīts. Baltijas jūras virsējais iesāļūdens slānis plūst ārā no Baltijas jūras. Ik gadus Ziemeļjūrā ieplūst 940 km³ iesāļūdens. Savukārt dziļāk esošais, sāļākais ūdens plūst pretējā virzienā — no Ziemeļjūras uz Baltijas jūru, vidēji gadā Baltijas jūrā ieplūst 475 km³ ar skābekli bagātināts sāļūdens. Šis ūdens ar virsējo ūdens slāni sajaucas ļoti lēni, rezultātā Baltijas jūrā sāļākais ūdens atrodas 40—70 metrus dziļi.
Baltijas jūrā nav ļoti izteikta straumju režīma, taču pārsvarā ūdens plūst pretēji pulksteņa rādītāja virzienam: ziemeļu virzienā gar austrumu krastu un dienvidu virzienā gar rietumu krastu.
Ūdens apmaiņas radīto starpību sedz upju pieplūde. Baltijas jūrā upes gadā ienes vidēji 660 km³ saldūdens. Lielākās jūrā ietekošās upes ir Daugava, Nemuna, Ņeva, Odera un Visla. Bez tam Baltijas jūrā ir arī pozitīva nokrišņu bilance — vairāk saldūdens jūrā nolīst nekā iztvaiko.
Nozīmīgs sāļūdens avots ir arī lielas, neregulāras Ziemeļjūras ūdens ieplūdes Baltijas jūrā. Šāda sāļūdens ieplūde no Ziemeļjūras ir ļoti nozīmīga Baltijas jūras ekosistēmai, jo piegādā skābekli Baltijas jūras dziļākajiem rajoniem. Līdz 1980. gadiem liela sāļūdens pieplūde notika aptuveni reizi 4—5 gados. Pēdējā desmitgadē šādas ieplūdes kļūst retākas. Pēdējās sāļūdens ieplūdes notika 1983., 1993. un 2003. gados, kas liek domāt par jaunu, desmit gadu, ciklu.
Baltijas jūrā nav izteiktu plūdmaiņu (izņemot rietumu daļas šaurumus, kur plūdmaiņas ir jūtamas), taču vētras laikā jūras zemajos krastos var notikt plūdi. Tomēr ne viļņu augstums, ne plūdi nav tik lieli, kā kaimiņu Ziemeļjūrā.
lv.wikipedia.org



Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām! (Par mums)

Turpināt lejuplādēt

Portāla darbību varat atbalstīt, nopērkot kādu no fotogrāfijām augstākā kvalitātē vai ar brīvprātīgo ziedojumu:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aivars Gulbis
Konts: LT503250065545151024
REVOLT21