Smiltene ir pilsēta Vidzemē, Smiltenes novada centrs. Pilsētai cauri tek Abuls, uz kura izveidotas trīs ūdenskrātuves: Tiltlejas ezers, Vidus ezers un Teperis.

a

Vēsture
Smiltenes pils pirmo reizi minēta 1359. gadā Rīgas arhibīskapa Fromholda valdīšanas laikā. Pili uzbūvēja 1370. gadā. 1427. gadā pie pils bijusi tirgotāju un amatnieku apmetne, kas 1523. gadā dēvēta par miestu. 1481. gada februārī Livonijas-Maskavijas kara laikā krievu karaspēks četras nedēļas ar ārkārtīgu nežēlību siroja Vidzemē un uzbruka Smiltenes, Piebalgas, Cesvaines un Kokneses pilīm. 1556. gadā Livonijas ordeņa mestrs Heinrihs fon Gālens apcietināja arhibīskapu Brandenburgas Vilhelmu un veselu gadu turēja Smiltenes cietoksnī par apvainojumiem mēģinājumā nodot protestantisko Livoniju katoliskās Polijas karaļa protektorātā.

Livonijas kara laikā Smiltenes pili un pilsētiņu 1559. un 1560. gadā nopostīja Krievijas caristes un tās tatāru vasaļu karaspēks. Pārdaugavas Livonijas hercogistes laikā Smiltene un tās apkārtne nokļuva stārasta Kaspara Mlodecka valdījumā. Zviedru Vidzemes laikā te darbojās draudzes skola, kā arī ķieģeļu un kaļķu ceplis. Lielā Ziemeļu kara laikā 1702. gada 9. augustā krievu karaspēks nodedzināja Smiltenes baznīcu, pilsmuižu, 19 miesta mājas, deviņas apkārtējās muižas un 204 zemnieku mājas. 1708. gadā tagadējās baznīcas vietā uzcēla jaunu baznīcu. Pēc Lielā mēra Smiltenes draudzes novadā izdzīvoja tikai apmēram puse iedzīvotāju.

Krievijas impērijas ķeizariene Katrīna II Smiltenes pilsmuižu uzdāvināja Vidzemes ģenerālgubernatoram G. Braunam, kas no 1763. līdz 1771. gadam lika uzcelt līdz mūsdienām saglabājušās muižas ēkas. Viņa mantinieki muižu pārdeva Rīgas tirgotājam J.S. Bandavam, kura dzimta to pārvaldīja gandrīz 100 gadus. 1893. gadā Smiltenes muižu nopirka firsts Pauls Līvens, kurš zemi sadalīja gruntsgabalos un iznomāja tos miesta iedzīvotājiem. 1901. gadā Līvens uzcēla spēkstaciju Vidus dzirnavezera krastā, 1903. gadā uzcēla slimnīcu, kokzāģētavu, ar tvaiku darbināmu elektrocentrāli pie Tiltlejas ezera. 1911. gadā ar P. Līvena finansiālu atbalstu izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju uz Valmieru, 1913. gadā hidroelektrostaciju ar derivācijas kanālu (tagad te atrodas Abula HES).

1920. gadā Smiltenei piešķīra pilsētas tiesības. 1935. gadā Smiltenē bija vairāk nekā 400 dzīvojamo māju, daudzi tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumi, no kuriem lielākie bija linu un vilnas apstrādes uzņēmumi, vairākas kokzāģētavas, galdniecības un dzirnavas. Otrā pasaules kara kauju laikā 1944. gada 22. septembrī Smiltenē tika nopostītas vismaz 297 ēkas, to vidū Biedrības nams, divas pamatskolas, ģimnāzija, stacija, pienotava, dzirnavas u.c. No 1950. līdz 1959. gadam Smiltene bija rajona centrs.
lv.wikipedia.org