Skrunda ir pilsēta Kurzemes centrālajā daļā, Ventas upes krastos, vienlaikus šī pilsēta ir arī Skrundas novada centrs. Atrodas 151 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas. Pilsēta aizņem 7,9 km2 lielu teritoriju, to šķērso autoceļi A9, P116, P117 un Rīgas - Liepājas dzelzceļš.

Skrundā atrodas novada administratīvās iestādes, vidusskola, arodvidusskola, mūzikas skola, bērnudārzs, kultūras nams, 2 bibliotēkas, aptieka, ģimenes ārsta prakse, 2 viesu nami, luterāņu baznīca.

Ievērojami cilvēki
  - Arturs Heniņš (1932—2014), prozaiķis
  - Edgars Račevskis (1936), diriģents
  - Alberts Kauls (1938—2008), lauksaimnieks un politiķis, Latvijas Republikas zemkopības ministrs (1995—1996)
  - Maija Amoliņa (1939), TV žurnāliste, diriģente
  - Raimonds Gerkens (1952), uzņēmējs
  - Normunds Naumanis (1962—2014), teātra kritiķis un žurnālists
  - Gints Grāvelis (1980), aktieris
  - Jānis Buķelis (1980), mūzikas izpildītājs

lv.wikipedia.org

Vēsture
Vēstures avotos Skrunda pirmo reizi minēta 1253. gadā, bet 1368. gadā pašā Ventas kreisajā krastā celta vācu feodāļu pils. Mūsu dienās nekas no pils nav saglabājies, tikai pils vieta pilskalnā, kur atrodas skaists parks un estrāde. Dažādos vēstures posmos Skrundas pilsēta ar lauku teritoriju ietilpusi Livonijas ordeņa valstī, Kurzemes un Zemgales hercogistē, cariskās Krievijas Kurzemes guberņā. 17. gs. Skrundā darbojās manufaktūras (stikla ceplis, pulvera dzirnavas, naglu, lielgabalu un šauteņu darbnīcas). Ziemeļu karā (1700.-1721.g.) Livonijas ordeņa pils Skrundā tika nopostīta. Pēc tam Skrundā tika izveidota muiža. Līdz mūsdienām saglabājusies bijušās muižas dzīvojamā māja.

1. pasaules kara laikā Skrundu, tāpat kā visu Kurzemi, ieņēma ķeizariskās Vācijas karaspēks. Latvijas Brīvības cīņu laikā 1919. gada 22. janvārī lielinieku 2. Padomju Latvijas strēlnieku pulks ieņēma Skrundu. Pēc nedēļas, 29. janvārī, notika Skrundas kauja, kurā īpaši varonīgi cīnījās Latviešu atsevišķais bataljons komandiera pulkveža O. Kalpaka vadībā. Pēc smagas kaujas, kurā piedalījās Kalpaka bataljona Cēsu rota un Virsnieku rota, Skrunda tika ieņemta. Šai kaujai bija liela nozīme, jo bataljons nostiprinājās stratēģiski izdevīgajā līnijā gar Ventas krastu. Bataljona galvenie spēki izvietojās Rudbāržos, galvenokārt muižas pilī, un tam bija uzticēta Ventas aizsardzība, sākot no Lēnām līdz Skrundai. 1919. gada 3. martā sākās plašs uzbrukums Sarkanajai Armijai un Latvijas atbrīvošana Pulkveža Kalpaka vadībā.

Skrundas ciemats sācis veidoties 20. gs. 20. gados, kad 1926. gadā bijušās muižas zemes tika sadalītas apbūves gabalos. Pēc dzelzceļa līnijas Glūda-Liepāja izbūves 1929. gadā Skrundas saimnieciskā attīstība paātrinājās. 1935. gadā Skrundā bija ~ 50 sīktirdzniecības uzņēmumi, kā arī vairāki rūpniecības uzņēmumi - ūdensdzirnavas, linu apstrādāšanas darbnīca, divas kokzāģētavas, divas mehāniskās darbnīcas.

2. pasaules kara beigās 1945. gada maijā Skrundā ienāca padomju okupācijas karaspēks. PSRS varas iestāžu rīkotajās deportācijas un arestos cieta daudzi iedzīvotāji. 1998. gadā, atceroties gan 1941. gada jūnija, gan 1949. gada marta traģiskos notikumus, pie Skrundas dzelzceļa stacijas vietā, no kuras deportēja 2916 nevainīgus iedzīvotājus, tika uzstādīts piemiņas akmens un četrasu vagons – deportāciju atceres muzejs.

1950. gadā Skrundai piešķirtas pilsētciemata tiesības. Laika posmā no 1950. līdz 1959. gadam Skrunda bija rajona centrs. 1969. gadā Skrundā tika uzcelts rūpnīcas VEF cehs. Padomju laikā darbojās Aizputes kūdras fabrikas iecirknis, ģeoloģiskā un hidroģeoloģiskā ekspedīcija, PMK iecirknis, sadzīves pakalpojumu kombināta darbnīcas, zivsaimniecība "Skrunda", kokapstrādes kombināta "Vulkāns" pārkraušanas bāze.
www.skrundasnovads.lv