0
info@redzet.eu

Līgatnes novads

Skats uz Gauju no Līgatnes dabas takas skatu torņaPanorāmas skats no Līgatnes dabas takas skatu torņa
Lasīt aprakstu
Skats uz Gauju no Līgatnes dabas takas skatu torņa, Līgatnes dabas takas, Gaujas nacionālais parks, Līgatnes novads, Atsegumi

Skats uz Gauju no Līgatnes dabas takas skatu torņa

Kods: A-654-10
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2010. gada 02. oktobrī
S 2000 x 1334 px
2.95 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3679 x 2453 px
31.15 x 20.77 cm / 300 dpi
8.71 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
 Līgatnes novads
Līgatnes novada ģerbonis
Ģerbonis
 
 Centrs:     Līgatne
 Platība:  167,7 km2
 Iedzīvotāji (2010):  4045
 Blīvums:  24.1 iedz./km2
 Izveidots:  2009. gadā
 Teritoriālās vienības:  Līgatnes pilsēta
Līgatnes pagasts
 Pakalpojumu centri:  Augšlīgatne
 Mājaslapa:  www.ligatne.lv

Līgatnes novads ir pašvaldība Vidzemē, kurā apvienota Līgatnes pilsēta un Līgatnes pagasts.


Līgatnes pilsēta
Līgatne (arī Lejas Līgatne) ir pilsēta Vidzemē, Gaujas kreisajā krastā, Līgatnes novada centrs. Pilsētu mēdz saukt arī par "alu pilsētu". Tā atrodas pie Līgatnes upes ietekas Gaujā, no kuras arī cēlies pilsētas nosaukums.

Līgatne ir viens no vissenākajiem papīra ražošanas centriem Latvijā. Papīru šeit uzsāka ražot 1815. gadā papīra ražošanai pielāgotās Paltmales muižas miltu dzirnavās, bet papīrfabrika, kas darbojas arī mūsdienās, uzcelta nedaudz vēlāk. Pēc papīrfabrikas uzcelšanas Līgatne sāka veidoties par apdzīvotu vietu, kas pilsētas tiesības ieguva 1993. gadā.

Līgatne atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā. Pie Līgatnes atrodas Līgatnes dabas takas — meža masīvs ar vairāk kā 5 km garumā ierīkotām takām un celiņiem gājējiem un velosipēdistiem, kā arī jāšanai, kur voljeros var novērot Latvijas faunai raksturīgos savvaļas dzīvniekus un putnus. Līgatnē atrodas arī pārceltuve pār Gauju. Līgatnes apkārtnē Gaujas krasti ir klinšaini un neparastas formas.

Vēsture
Līgatnes vārds (Ligat) pirmo reizi sastopams Zviedru Vidzemes laika dokumentos 17. gadsimta pirmajā pusē. 1630. gadā vaku grāmatā redzams, ka tā saucās kādas mājas Siguldas pilsnovada latviešu vakā un tāds nosaukums bija arī krogam, kas atradās pie Rīgas — Cēsu ceļa, Līgates upītes krastā.
Izšķirošs Līgatnes attīstībā bija 1815. gads, kad Rīgas zīda tirgotājs Konrāds Justus Štorhs no Paltmales muižas nopirka zemesgabalu, lai uz tā celtu papīra dzirnavas.

Sākotnēji papīru ražoja pielāgotās Paltmales muižas miltu dzirnavās, bet jau 1816. gadā uzcēla jaunas papīra dzirnavas, jeb t.s. roku darba fabrika (Handfabrik, saukta arī par Anfabriku vai Ānfabriku). Handfabrikā papīru ar rokām ražoja līdz pat 1871. gadam. 1830. gadā tika pabeigta jaunas t.s. Galvenās vai Vidusfabrikas ēkas celtniecība. Šajā ēkā Līgatnes papīrfabrika darbojās līdz 2014. gadam.

Ar 19. gadsimta beigām saistās Līgatnes uzplaukuma laiks. Šajā laikā papīrfabrika izvērsa plašu celtniecību - būvēja strādnieku un administrācijas dzīvojamās mājas, kā arī slimnīcu, dzemdību namu, fabrikas klubu, skolu, nespējnieku namu un aptieku. Fabrikā bija savam laikam unikāls sociālais modelis: strādniekiem tiek piešķirts bezmaksas dzīvoklis, elektrība, apkure, medicīniskā aprūpe, izglītība bērniem, nodrošinājums vecajiem cilvēkiem.
Pateicoties salīdzinoši labajiem sadzīves apstākļiem, 1905. gada revolūcijas laiks Līgatnē pagāja mierīgi.

Pirmā Pasaules kara laikā papīrfabrika tiek daļēji (1915. gadā) un pēc tam pilnīgi (1917. gadā) evakuēta. Papīra ražošana atsākās 1921. gadā. 1925. gadā papīrfabrikas ciemam ar Līgatnes nosaukumu tiek piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss. 1935. gadā Līgatnei pievienoja upītes pretējā krastā esošo Spriņģukalna ciemu un tā tiek pārdēvēta par Līgatnes papīrfabriku, lai atšķirtu no Līgatnes stacijas ciema, kas izveidojās pie 6 km attālās dzelzceļa stacijas.

Otrā Pasaules kara laikā papīrfabrika turpināja strādāt līdz pat 1944. gadam, kad atkāpjoties vācu armija daļēji fabriku saspridzināja. Bojājumi nebija smagi, un ražošana atkal atsākās 1945. gadā.

1949. gadā Līgatnei piešķīra strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu. 1993. gadā Līgatne ieguva pilsētas tiesības. Kopš 2009. gada — Līgatnes novada centrs.
lv.wikipedia.org

Apskates objekti

Līgatnes pagasts
Līgatnes pagasts ir viena no divām Līgatnes novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar Līgatnes pilsētu, kā arī Amatas novada Amatas, Drabešu un Nītaures pagastiem, Siguldas novada Mores un Siguldas pagastiem, Krimuldas novada Krimuldas pagastu un Pārgaujas novada Straupes pagastu.
Platība - 160,6 km2; Iedzīvotāji (2010) - 2806

Apdzīvotās vietas
Lielākās apdzīvotās vietas ir Augšlīgatne (novada un pagasta centrs), Ķempji, Skaļupes, Ķopas, Vildoga, Vēveri, Ratnieki, Lūsari, Ramas, Sinepes.

Hidrogrāfija
Upes: Amata, Egļupīte, Gauja, Kazupīte, Kumada, Liepene, Līgatne, Skaļupe, Suda, Vildoga, Zviedrupīte.
Ūdenstilpnes: Asaru ezers, Ratnieku ezers, Zviedru ezers

Vēsture
Līgatnes pagasts (līdz 1925. gadam Paltmales pagasts) veidojies bijušās Paltmales muižas īpašumos. 1933. gadā Līgatnes pagastam pievienoja Ķempju pagastu. 1935. gadā Līgatnes pagasta platība bija 72,4 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Līgatnes un Ķempju ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1949. gadā Līgatnes papīrfabrikas ciemam tika piešķirts strādnieku ciemata statuss un izdalīts atsevišķā teritorijā. 1951. gadā Līgatnes ciemam pievienoja daļu Lakšu ciema, 1954. gadā - Ķempji ciemu, 1958. gadā - daļu Siguldas ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Līgatnes pagastu apvienoja ar Līgatnes pilsētu, izveidojot Līgatnes novadu.
lv.wikipedia.org

Skats uz Gauju no Līgatnes dabas takas skatu torņa

Kods: A-654-10
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2010. gada 02. oktobrī
S 2000 x 1334 px
2.95 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3679 x 2453 px
31.15 x 20.77 cm / 300 dpi
8.71 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866