0
info@redzet.eu

Ūdens » Upes » Upes, līči

Skats uz Daugavu no Vasargelišķu skatu torņaSkats uz Daugavu no Vasargelišķu skatu torņa
Lasīt aprakstu
Skats uz Daugavu no Vasargelišķu skatu torņa, Dabas parks “Daugavas loki”, Daugava, Ainava, Daugavpils novads

Skats uz Daugavu no Vasargelišķu skatu torņa

Kods: A-156-14
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2014. gada 27. jūnijā
S 2000 x 1334 px
2.16 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3658 x 2439 px
30.97 x 20.65 cm / 300 dpi
7.02 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Dabas parks “Daugavas loki” izveidots, lai saglabātu unikālos dabas kompleksus, dabas, kultūrvēstures vērtības un maz pārveidotās savdabīgās ainavas Daugavas augšteces senlejas Naujenes – Krāslavas posmā. Daugavas loki tiek uzskatīti par senākajiem ielejas veidojumiem Latvijā. Dabas parks "Daugavas loki”, kā daļa no aizsargājamo ainavu apvidus "Augšdaugava”, 2004. gadā atzīts par NATURA 2000 teritoriju, bet 2011.gadā iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā. Dabas parka struktūras ass ir Daugava, kas met  gleznainus līkumus. No upes krastiem paveras plaši ainavu skati. Upe izsenis ir bijusi šīs teritorijas attīstības veicinātāja – tirdzniecības ceļš, tās krastos tika veidotas pilis un apmetnes. Senā, bet mūžam jaunā Daugava ar šķietami rāmo tecējumu gadu tūkstošos paveikusi titānisku darbu, radot unikālu ieleju, kas ikvienam sniedz neaizmirstamus ceļojuma iespaidus.  

Izvietojies Daugavas ielejā posmā no Krāslavas R robežas līdz Naujenei 120 km2  platībā. Dibināts 1990. gadā, lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces senielejas ainavu, tās vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus. Raksturīgākā dabas īpatnība ir 8 lieli Daugavas līkumi (iegrauztie meandri), kuru garums sasniedz 4 - 6 km, un to krastos izvietojušās pamatkrasta kraujas. Parka teritorijā atrodami daudzi dabas un kultūrvēsturiskie pieminekļi: Daugavas senleja, Juzefovas muižas parks ar unikālu gravu (Marijas taka), Vecpils pilskalns ar 13.gs. Livonijas ordeņa pilsdrupām, Markovas izziņu taka u.c.
www.visitdaugavpils.lv

Daugavas loku dabas parks ir parks, kurš tika izveidots lai saglabātu unikālo dabas teritoriju, kā arī likvidētu Daugavpils HES celtniecības gaitā dabai nodarītus postījumus. Naujenes novadpētniecības muzeja ekspozīcija un arī filiāle „Slutišķu vecticībnieku māja”, kurā var iepazīties ar vecticībnieku dzīvesveida īpatnībām, apbūves tradīcijām - mājām, to iekšējo plānojumu un iekārtu, kā arī dažādiem sadzīves priekšmetiem. Ekspozīcijas galvenie mērķi. Ekspozīcijas mērķi ir parādīt Slutišķu ciema vēsturi, atspoguļot vecticībnieku sadzīvī, kā arī saglabāt kultūrvēsturisko pieminekli, piesaistīt visu paaudžu uzmanību kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, izmantot ekoloģiskai, estētiskai audzināšanai, saglabāt apdzīvotās vietas vidi, īpaši veicināt bērnu un jauniešu vērtīborientācijas veidošanos, viņu radošu iesaistīšanos kultūras procesā.
lv.wikipedia.org


Dabas parks “Daugavas loki” ir dibināts 1990. gadā, lai saglabātu unikālos dabas kompleksus, dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un mazpārveidotu ainavu Daugavas senielejas Krāslavas – Naujenes posmā un tam piegulošajā teritorijā. 1999.gadā šīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas statuss nostiprināts ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 83 Noteikumi par dabas parkiem, kā galveno mērķi izvirzot dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma un krāšņo ainavu aizsardzību Daugavas augštecē, vienlaicīgi nodrošinot šīs teritorijas izmantošanu tūrisma un rekreācijas nolūkos. Dabas parkam ir 1998. gadā sagatavots dabas aizsardzības plāns (autori I.Bružika, I.Lobanoka, V.Lārmanis, E. Muskars), deviņdesmito gadu sākumā ir izstrādāts dabas parka plānojums (A.Melluma).

Dabas parks „Daugavas loki”, kā daļa no aizsargājamo ainavu apvidus „Augšdaugava” 2004. gadā iekļauts NATURA 2000 teritoriju sarakstā. Dabas parks „Daugavas loki” atrodas Latvijas DA daļā, Daugavpils novada (Naujenes, Tabores, Vecsalienas un Salienas pagastos), un Krāslavas novada (Ūdrīšu un Kaplavas pagastos) administratīvajās teritorijās. Aizsargājamās teritorijas platība ir 12562 ha. Daugava ir dabas parka struktūras ass, tā dabas parkā met astoņus plašus līkumus. Upe izsenis ir bijusi šīs teritorijas attīstības veicinātāja – tirdzniecības ceļš, tās krastos tika veidotas apmetnes un kapsētas, tā ir bijusi ainavas (kā dabas un cilvēka veidojuma) attīstības pamats.

Viena no teritorijas unikālajām iezīmēm un vērtībām ir dažādu vēstures posmu kultūras (vēstures un arheoloģijas) pieminekļu ievērojams blīvums, tai skaitā pieci valsts nozīmes ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie pieminekļi, četri dižkoki. Dabas parka teritorijā ir sistemātiski un pārdomāti radīta tūrisma infrastruktūra, kas padarījis Daugavas lokus par atpazīstamu Latgales novada tūrisma objektu. Floras un faunas sastāvā pārstāvētas dažādiem bioģeogrāfiskiem reģioniem (boreālais, nemorālais reģions) raksturīgas sugas. Šāds floras un faunas sastāvs radies
gan teritorijas īpatnējā mikroklimata un augšņu sastāva dēļ, gan teritorijas novietojuma dēļ, gan tādēļ, ka Daugava kalpo kā apjomīgs sugu migrācijas ceļš – ekoloģiskais koridors.

Bioloģiski vērtīgākās biotopu koncentrācijas vietas ir Daugavas ieleja (applūstošā paliene, terases, ielejas nogāzes) - Latvijā un Eiropas Savienībā aizsargājami biotopi Upju straujteces (3260), vairāku aizsargājamu pļavu biotopu komplekss – Upju palieņu pļavas (6450), Mēreni mitras pļavas (6510), Kaļķainas smiltāju pļavas (6120*), Sausas pļavas kaļķainās augsnēs (6210), Eitrofas augsto lakstaugu audzes (6430), reto un aizsargājamo sugu dzīvotnes. Nozīmīgas pļavu biotopu koncentrācijas vietas ir arī atsevišķas lielākas dabisko pļavu platības ārpus
Daugavas ielejas un gravām un nelieli dabisko pļavu fragmenti.

No mežu biotopiem būtiskākie ir gravu kompleksi ar lapu koku mežiem - nogāžu un gravu meži (9010*) un veco priežu mežu fragmenti - boreālie meži (9180*). Parka teritorijā konstatētas vairāk nekā 800 vaskulāro augu sugas, no tām 50 īpaši aizsargājamas augu sugas, no kurām 22 sugām veidojami mikroliegumi. Novērotas 139 putnu sugas, no tām 33 īpaši aizsargājamās Latvijas un Eiropas nozīmes putnu sugas. Konstatētas 31 nacionālā vai Eiropas līmenī aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas, 9 sugām veidojami mikroliegumi. Sastopamas četras aizsargājamas zivju un viena apaļmutnieku - nēģu suga.

Liela nozīme dabas parka teritorijai ir sikspārņu sugu, īpaši dīķa naktssikspārņa (Myotis dasycneme) saglabāšanā.

www.lvafa.gov.lv

Skats uz Daugavu no Vasargelišķu skatu torņa

Kods: A-156-14
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2014. gada 27. jūnijā
S 2000 x 1334 px
2.16 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3658 x 2439 px
30.97 x 20.65 cm / 300 dpi
7.02 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Bildes fragmenti:
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866