0
info@redzet.eu

Ūdens » Jūra » Jūras ainava

Jūras ainava pie MazirbesRīta ainava Rīgas jūras līcī
Lasīt aprakstu
Skats no Kolkas mola uz vecajiem steķiem, Kolka, Rīgas jūras līcis, Steķi, Jūras ainava

Skats no Kolkas mola uz vecajiem steķiem

Kods: U-262-19
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2019. gada 26. jūlijā
S 2000 x 1333 px
1.5 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
16.9 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Kolka
 Lielciems
 Valsts  Latvija
 Novads  Dundagas novads
 Pagasts  Kolkas pagasts
 Augstums  3 m
 Iedzīvotāji (2011)  874
 Pasta nodaļa  LV-3275 Kolka

Kolka (lībiešu: Kūolka) ir ciems Dundagas novada Kolkas pagastā, pagasta centrs. Kolka atrodas Rīgas jūras līča piekrastē pie Kolkasraga 40 km no novada centra Dundagas un 160 km no Rīgas. Kolkā atrodas pamatskola, mūzikas skola, tautas nams, bibliotēka, pasts, līvu centrs «Kūolka», luterāņu, katoļu un pareizticīgo baznīcas.

Vēsture
Kolka ir sens Kurzemes lībiešu ciems. Pirmās ziņas par Kolkas ragu (Tumisnis) ir no Vikingu laikiem un tas pieminēts uzrakstā uz Mervalas rūnu akmens. Pēc dažu vēsturnieku domām ap 1050. gadu kāds katoļu misionārs pēc dāņu iebrukuma Kursā zemesragā esot uzcēlis baznīcu. Pēc 1161. gada ķēniņš Ābels iecēla Dānijas Lundas baznīcas kanoniķi Ernemordu par Kurzemes bīskapu.” Līdz 13. gadsimtam Rojas apvidus atradās līvu apdzīvotās Vanemas zemē. Rakstu avotos pirmo reizi minēta 1387. gadā Rīgas arhibīskapa ziņojumā kā osta un tirdzniecības centrs, kad tā kopā ar Roņu salu piederēja pie Rīgas domkapitula Dundagas draudzes novada. 1434. gadā novadu pievienoja Kurzemes bīskapijas zemēm.

Kolkas baznīcu un pie tās esošo ciemu Krimas kara laikā 1855. gadā iznīcināja angļu karakuģis. Kolkā 1935. gadā bija 343 iedzīvotāji. 1945. gadā Kolka kļuva par jaunizveidotā Kolkas ciema (vēlāk — pagasta) centru. Par lielāku apdzīvoto vietu Kolka izveidojās pēckara gados, kad tā kļuva par zvejnieku kolhoza «Brīvais zvejnieks» centru (1974. gadā apvienojies ar Rojas kolhozu «Banga»).
lv.wikipedia.org

Ciema kā apdzīvotas vietas nosaukums pirmo reizi atrodams Lībekas domkunga Varendorfa tiesas spriedumā, kas datēts ar 1387. gada 17. oktobri. Dokumentā nosaukti apmēram 20 ciemi, kas piederējuši Rīgas domkapitula valdījumā esošai Dundagas pilij, viens no tiem saucies Domesnes.

Dokumentos nosaukums Kolka sastopams kopš 18. gs. Tā 1741. gada 9. marta ieraksts Irbes–Ģipkas draudzes grāmatā liecina, ka kristīts «Behrtuls, Krohga Didrika dels no Kolkes zeema». Arī turpmākajos ierakstos mācītāji lietojuši Kolkas ciema vai vienkārši Kolkas vārdu. No kura laika abi pašlaik lietotie vietvārdi Kolka un Kolkasrags faktiski ienākuši sadzīvē, var izteikt tikai pieņēmumus. Kolkasraga apzīmējums kartēs un citos oficiālos dokumentos līdz 19. gadsimta beigām ir Domesnes, bet vietējie iedzīvotāji ciemu saukuši par Kolkasragu. Tikai 20. gadsimtā nostiprinājies apdzīvotās vietas nosaukums Kolka.

Nosaukums Kolka, lībiski Kūolka, saistāms ar Baltijas jūras somu valodās izplatītu vārdu: tas pielīdzināms igauņu kolgas, kolk, somu kolkka — kakts, stūris, nostūris, igauņu valodā sastopama arī nozīme «jūras līcis». Tomēr lībiešu valodā šis vārds zināms tikai kā vietvārds, tādēļ pieļaujams, ka «Kolka» ir igauņu izcelsmes nosaukums. Bet lībiešu lietotais Kolkasraga apzīmējums Kūolka nana burtiski tulkojams kā «Kolkas deguns».

Tādi ir vietvārdu Kolka un Domesnes izcelsmes un nozīmes skaidrojumi, kas balstīti uz senākiem rakstītiem avotiem. Taču bieži rakstos, īpaši jau tūrisma literatūrā, sastopams cits nosaukuma skaidrojums, kas šķiet itin nopietns un balstīts kādā senā leģendā. Teika «Kā cēlies Kolkas nosaukums» publicēta arī Pirmajā lībiešu lasāmgrāmatā (Ežmi līvõd lugdõbrōntõz, Tartu, 1921.) košradznieka Augusta Skadiņa stāstījumā:

Senatnē lībieši karoja ar vāciešiem. Viens lībietis dzina septiņus vāciešus no lielā purva līdz Kolkas ragam, kur bija pēdējā cīņa. Lībietis ar koka vāli krāva vācietim pa galvu, saukdams: “Kūol ka, rakkarz, sa tän jära! Nomirsti arī, rakari, šeit!” Tā tas “kūol-ka” vārds stāv vēl šodien.”

«Dzimtenes Vēstneša» 1914. gada 11. (24.) oktobrī publicētajā rakstā «Kaut kas par tagadējiem lībiešiem» atrodama teika par vārda Domesnes izcelšanos, ko raksta autoram (diemžēl publikācija ir bez paraksta) stāstījis «kāds vecs lībietis»:

Tanī vietā, kur tagad ir Rīga, agrāk bijis lībiešu ciems ar vārdu “Dom” (vēlāk tur uzbūvēta Doma baznīca). Kad vācieši ieradās Daugavas grīvā, viņi aizdzina Doma iedzīvotājus, kuri meklēja patvērumu tagadējā Kolkasragā. Vēlāk vācieši viņus te atrada un nāca iekarot šo «Domes nest» (Doma ligzda).

Protams, šī ir tikai tautas etimoloģija un tāpat nebūtu pieskaitāma vērā ņemamiem vietvārda skaidrojumiem. Bet interesanta no tāda viedokļa, kā vietējie iedzīvotāji centušies skaidrot savas dzīvesvietas nosaukuma izcelsmi.
Avots: Baiba Šuvcāne
www.kolka.lv

Skats no Kolkas mola uz vecajiem steķiem

Kods: U-262-19
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2019. gada 26. jūlijā
S 2000 x 1333 px
1.5 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
16.9 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866