Skābenes (Rumex acetosa L.) ir daudzgadīgi sūreņu dzimtas (Polygonacea) lakstaugi. Pirmajā audzēšanas gadā skābenes veido lapu rozeti, sākot ar otro gadu tās veido arī stublāju un ziedus. Skābeņu sakne ir īsa un bārkšveida. Rozetes lapas ir bultveida, ar gludu malu un gludu lapu plātni, ar gariem kātiem. Skābeņu stublājs ir taisns, līdz 1 m augsts, lapas uz tā ir sēdošas un mazākas par rozetes lapām. Skābeņu ziedi ir sīki, sarkanīgi dzelteni. Tie ir sakopoti ziedkopā, kas ir skraja, šaura un zaraina skara. Skābeņu auglis ir brūni melns, spīdīgs riekstiņš. 1000 sēklu masa ir 0,6-1,2 g

Otra lielākā sūreņu dzimtas ģints ir skābenes (Rumex) no kuras Latvijā konstatētas 18 sugas.

Pļavās un zālājos bieži sastopama piramidālā skābene (Rumex thyrsiflorus). Tai raksturīga spēcīgi attīstīta mietsakne un ziedkopa – blīva, piramidāla skara.

Tai līdzīga ir retāk sastopamā parastā skābene (Rumex acetosa), kurai veidojas bārkšu sakne. Ziedkopa vairāk vai mazāk cilindriska vai ovāla. Šo sugu reizēm arī kultivē.

Mazā skābene (Rumex acetosella) ir daudzgadīgs, 15 - 50 cm garš lakstaugs ar raksturīgām, 1 - 5 cm garām, šķēpveidīgām lapām. Augs sastopams ļoti bieži smilšainos tīrumos, atmatās, dārzos ar skābu augsni.

Skābenes ar lielām lapām sauc par zirgskābenēm. Tām, atšķirībā no pārējām skābenēm, ziedi ir divdzimumu. Viena no biežāk sastopamajām zirgskābenēm ir cirtainā skābene (Rumex crispus), kuras lapas, garas, lancetiskas, ar viļņainu malu. Tā ļoti bieži sastopama atmatās, tīrumos, ceļmalās.

Pagājušā gadsimtā Latvijā izplatījusies blīvā skābene (Rumex confertus), kas pirmo reizi pie Rīgas atrasta 1921. gadā. Tas ir daudzgadīgs, 60 - 120 cm garš augs ar daudziem stublājiem, kuri veido lielākus vai mazākus cerus. Šodien bieži sastopama visā valsts teritorijā ceļmalās, zālājos, nezālienēs.

Mitros krūmājos, mežos, grāvjos, ganībās u.c. aug struplapu skābene (Rumex obtusifolius), kas ir daudzgadīgs, 60 - 120 cm garš augs. Tā apakšējās lapas ir plati iegareni olveidīgas, līdz 25 cm garas un 12 cm platas, ar strupu, noapaļotu galu un sirdsveidīgu vai noapaļotu pamatni.

Ūdeņu tuvumā un ūdenī aug krastmalas skābene (Rumex hydrolapathum) un ūdens skābene (Rumex aquaticus). Krastmalas skābenei ir ļoti lielas, pat līdz 60 cm garas apakšējās lapas. Ūdens skābenei apakšējās lapas līdz 30 cm garas un 15 cm platas, plati gareniski olveidīgas, smailas vai strupas, bet ar sirdsveidīgu pamatu. Abas sugas sastopamas grāvjos, purvos, krastmalās.

Skābenes satur daudz C vitamīna, karotīna un minerālvielu. Skābenēs ir daudz oksālskābes, kas traucē kalcija uzsūkšanos zarnās. Skābenes izmanto līdzīgi kā spinātus – zupās, sautējumos, salātiem. Lapas satur līdz 3% olbaltumvielas, 2,8% ogļhidrātus, dažādas minerālvielas, karotīnu (līdz 6 mg%), flavonglikozīdu, C (50-60 mg%), B1, B2, A, PP vitamīnus, 3% olbaltumvielas, ābolskābi, citronskābi, skābeņskābi, rūgt vielas.

darzabagatiba.lv
latvijas.daba.lv