Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība! (Sal. pam. 4:23)

Sirds (latīņu: cor) ir orgāns, kas nodrošina asins cirkulāciju organismā. Tā var būt taisnas caurules izskatā, piemēram, zirnekļiem un posmtārpiem, vai arī sarežģītākas struktūras ar vienu vai vairākām kamerām. Sirds periodiski saraujas un izplešas, veidojot sirdspukstus. Mugurkaulniekiem sirdi veido muskuļaudi, bet pārējiem dzīvniekiem tā nesastāv no muskuļiem. Mugurkaulniekiem ir arī divi asinsrites loki, līdz ar to tiem ir arī vissarežģītākās struktūras sirdis.

Grieķiski sirds ir cardia, no kura ir arī atvasināti dažādi termini, kas saistīts ar sirdi, piemēram, kardioloģija.

Cilvēka sirds ir apmēram dūres lieluma muskuļots dobs orgāns ar 4 kamerām — 2 kambariem un 2 priekškambariem. Kambarus ar priekškambariem savieno viru vārstuļi. Savukārt kreisā kambara atveri uz aortu un labā kambara savienojumu ar plaušu stumbru noslēdz pusmēness vārstuļi. Sirds sienas sastāv no šķērssvītrotajiem muskuļiem, kas atšķirībā no skeleta muskuļiem nepakļaujas cilvēka gribai. Sirds muskuli sauc par miokardu. No ārpuses sirdi apņem sirds somiņa, ko sauc par perikardu. No iekšpuses sirdi izklāj saistaudu kārta, ko sauc par endokardu.

Sirds tilpums atkarībā no individuālajām īpatnībām nedaudz pārsniedz puslitru (570-760 ml), bet 1 minūtes laikā tā izgrūž apmēram 5 l asiņu (sportistam pat līdz 30 l). Sirdsdarbība notiek ritmiski. Sirdij saraujoties, no tās izplūst asinis – to sauc par sistoli. Muskuļiem atslābstot, sirds piepildās ar asinīm – to sauc par diastoli. Sirds darbību no sistoles sākuma līdz diastoles beigām sauc par sirds ciklu. Sirdsdarbības laikā saklausāmos trokšņus sauc par sirds toņiem.

Sirds saraujas apmēram 70 reizes minūtē. Sistoles laikā asinis, izplūstot no sirds, iesvārsta artērijas un rada svārstību vilni, kas izplatās pa perifēriju. Artēriju sieniņu svārstības sauc par pulsu. Pulsu var sataustīt uz rokas pie plaukstas pamata (spieķa artērija), uz kakla (miega artērija), deniņos (deniņu artērija) un citur.

Organismam, atrodoties miera stāvoklī, sirds darbojas lēnāk un pulss ir retāks. Intensīva fiziskā darba vai sporta nodarbību laikā organismam nepieciešams palielināts skābekļa daudzums. Lai to nodrošinātu, sirdsdarbība kļūst straujāka un palielinās 1 minūtē no sirds izgrūsto asiņu daudzums. Paātrinās pulss. Trenētam jaunietim tas var sasniegt pat 250 sitienus 1 minūtē (4 sitienus sekundē).