Pļavas āboliņš - Trifolium pratense L.

Pļavas āboliņš - angliski: red Clover; vāciski: Rot-Klee; zviedru: rödklöver; igauņu: aasristik; lietuviešu: raudonasis dobilas; krievu: клевер луговой

Apraksts:
Divgadīgs vai daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 15-40 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, retāk pacils, skraji klāts ar atstāvošiem matiņiem. Lapas trīslapiņu saliktas no eliptiskām vai plati olveidīgām lapiņām (ga 1.5-3 cm, pl 1-2 cm). Olveida pielapes strauji pāriet smailē. Ziedkopas un ziedi sēdoši vai ziedkopas gandrīz sēdošas. Kauss ar 10 dzīslām, ārpusē apmatots. Ziedi sārti. Auglis - olveida pākstīte ar plēvjainu galu. Zied no maija beigām līdz septembrim.

Izplatība:
Sākotnēji bijis izplatīts Eiropā un dažviet Āzijā un Āfrikā, bet kultivēšanas dēļ plaši ieviesies ārpus pamatareāla. Nodala daudzas varietātes, pasugas.

Latvijā ļoti bieži visā teritorijā.

Biotopi:
Neiztrūkstoša pļavas suga Latvijā; segums fitocenozē ļoti dažāds. Sastopams arī ganībās, kultivētos zālājos, ceļmalās, retāk mežos. Raksturīga suga daudzās augu sabiedrībās pļavās: Cl. Molinio-Arrhenatheretea, O. Arrhenatheretalia.

Īpašas norādes:
Nektāraugs. No līdzīgā zirgu āboliņa (T. medium) atšķirams pēc apmatota (ne kaila) kausa, kā arī sēdošas (ne kātainas) ziedu galviņas un sēdošiem ziediem. Skatīt arī kultivēto sējas āboliņu (T. pratense var. sativum, syn. T. sativum).
www.latvijasdaba.lv

Pļavas āboliņš jeb Sarkanais āboliņš (Trifolium pratense L.) kā izejvielu avots farmācijai

Sarkanais āboliņš Latvijā tiek plaši izmantots lauksaimniecībā kā lopbarības un enerģētiskais augs, kā arī tiek uzskatīts par perspektīvu farmaceitisko preparātu izejvielu iegūšanai. Vislielākā uzmanība tiek pievērsta sarkanajā āboliņā esošajiem izoflavoniem, kuriem piemīt endogēno estrogēnu iedarbība. Šī darba mērķis ir tetraploīda sarkanā āboliņa iegūšana un sarkanā āboliņa izmantojamības izvērtējums farmācijā. Tika izstrādātas tetraploīda sarkanā āboliņa iegūšanas in vitro metodes. Veica in vitro iegūto augu ploiditātes noteikšanas metožu ar plūsmas citometru adaptāciju. Tika atrasta optimālā barotne tetraploīdā āboliņa audzēšanai pēc apstrādes ar kolhicīnu. Rezultātā tika iegūti 85% miksoploīdi sarkanā āboliņa augi, no kuriem 23,53% bija ar triploīdām un tetraploīdām šūnām. Latvijas aptiekās ir pieejami 7 sarkano āboliņu saturošie produkti, tirdzniecības vietās internetā galvenokārt tiek piedāvāti uztura bagātinātāji un tējas.
dspace.lu.lv

Pļavas āboliņa (sarkanā āboliņa) tējai ir medaina smarža un saldena garša. To ievāc no jūnija līdz septembrim. Parasti saka, ka labākais laiks ir ap Jāņiem, taču droga nebūs mazāk iedarbīga, ja tiks vākta arī pēc Jāņiem. Tējai tiek ievāktas uzziedējušās galviņas – ziedkopas bez kātiņiem, kuras vēl nav nobrūnējušas. Ziedus liek tūliņ žāvēties sausā vietā bēniņos vai nojumē. Slēgtā traukā tēju var uzglabāt 1 gadu.

Āboliņa ziedi satur glikozīdus, flavonoīdus, ēterisko eļļu, miecvielas, sveķveida vielas, askorbīnskābi, C, B, E, K vitamīnus, karotīnu u.c. vielas.

Sarkanā āboliņa tēja ir ieteicama topošajām māmiņām, kuras ir saaukstējušās. Tautas medicīnā sarkanā āboliņa tēja tiek lietota kā atkrēpošanas līdzeklis pie garā klepus, drudža un saaukstēšanās gadījumos, kā arī pret bronhiālo astmu, bronhītu, aizdusu, galvas reiboņiem, mazasinību. Tas ir diurētisks, urīndzenošs, žultsdzenošs, asiņošanu apturošs, brūces dziedējošs, sāpju mazinošs un antiseptisks.

Tāpat sarkanais āboliņš aizkavē holesterīna uzkrāšanos asinīs un ir labs asins tīrītājs. Āboliņā esošās vielas paaugstina organisma izturību pret infekcijām, kā arī kavē ļaundabīgo audzēju attīstību. Pienā vārīti sarkanā āboliņa ziedi ir pret nenoteiktām iekšējām sāpēm (sena senču recepte).

Kirgīzijā sarkanā āboliņa lapas ir nacionālais ēdiens, bet Kaukāzā skābē neizplaukušas ziedu galviņas, ko ziemā lieto salātu vietā.
dabasspeks.wordpress.com