0
info@redzet.eu

Sāmsala

Sāremā (Saaremaa)Sāremā (Saaremaa)
Lasīt aprakstu
Sāremā (Saaremaa), Pangas klints, Sāmsala, Sāmsala, Igaunija, Klints

Sāremā (Saaremaa)

Kods: A-0174-07
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2007. gada 17. jūlijā, Sāmsalā
S 2000 x 1334 px
2.48 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3637 x 2425 px
30.79 x 20.53 cm / 300 dpi
7.14 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Sāmsala

Izvietojums    Baltijas jūra
Platība    2673 km²
Garums    97 km
Platums    47 km
Krasta līnija    854 km
Augstākais kalns    Vidumegi 54 m
Lielākā pilsēta    Kuresāre
Iedzīvotāji    32 800
Pamatiedzīvotāji    igauņi

Sāmsala vai Sāremā (igauņu: Saaremaa) ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā. Tā atrodas Monzunda arhipelāgā, uz dienvidiem no Hījumā salas. Blakus, austrumos atrodas Muhu sala, bet dienvidos no Latvijas to šķir Irbes šaurums. Sāmsala ir Sāres apriņķa galvenā sala.

Ģeogrāfija
Salas krasta līnijas garums ir apmēram 854 km, ap salu ir ap 600 mazāku saliņu. Ap 40% salas klāj mežs. Lielākais ezers ir Sūrlahts. Salā atrodas ap 10 pirms aptuveni 4000 gadiem izveidojušies meteorītu krāteri, tai skaitā izcils dabas piemineklis — Kāli meteorīta krāteris.

Pateicoties salīdzinoši siltajam un maigajam klimatam, salai raksturīga augsta sugu daudzveidība, tai skaitā 35 orhideju sugas. Sāmsalā aug arī viens no ļoti retajiem Ziemeļeiropas endēmiem — augs Rhinanthus osiliensis, kas nav sastopams citur pasaulē. Austrumos no salas atrodas Vilsandi nacionālais parks (daļa rezervāta ir arī uz Sāmsalas), dienvidrietumu daļā — Vīdumē rezervāts.

Vēsture
Arheoloģiskie atradumi liecina, ka Sāmsala apdzīvota vismaz 5 000 gadus ilgi.

Skandināvu sāgas liecina par biežām sadursmēm starp saliniekiem un vikingiem. Arī paši salinieki nereti devās laupītāju gaitās. Sāmsala bija turīgākā senās Igaunijas daļa.

1227. gadā Sāmsalu ieņēma Livonijas ordenis, taču šeit saglabājās vietējo iedzīvotāju pretestība. Kad 1236. gadā Livonijas ordeni sakāva lietuvieši (Saules kauja), arī Sāmsalā sākās dumpis, kas beidzās ar salinieku un ordeņa mestra vienošanos. 1270. gadā salu izpostīja lietuvieši un zemgaļi, kas uzvarēja Livonijas ordeņa karaspēku kaujā uz ledus pie Karuzes. Kaujā krita arī ordeņa mestrs Otons Rodenšteins.

Daļu no salas tieši pārvaldīja Livonijas ordenis, daļu — Sāmsalas-Vīkas bīskapija. Pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma ordenis 1560. gada 15. aprīlī Sāmsalu pārdeva Dānijai. 1645. gadā Sāmsala nokļuva Zviedrijas pakļautībā un ietilpa Zviedru Vidzemes sastāvā. 1721. gadā Sāmsala kļuva par Vidzemes guberņas daļu Krievijas impērijas sastāvā.

Pirmā pasaules kara laikā 1917. gada oktobrī vācu armija no Kurzemes pārcēlās pāri Irbes šaurumam un ieņēma Igaunijas salas un turēja tās savā kontrolē līdz kara beigām. Pēc pirmā pasaules kara kopā ar pārējo Igauniju ieguva neatkarību no Krievijas impērijas. Otrā pasaules kara laikā un pēc tam uz Vāciju un Krieviju tika izsūtīti ap 30% salinieku.

Padomju laikā, pateicoties tam, ka sala ir izolēta, to maz skāra rusifikācija. Ap 98% salas iedzīvotāju ir igauņi.

Sāremā (Saaremaa)

Kods: A-0174-07
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2007. gada 17. jūlijā, Sāmsalā
S 2000 x 1334 px
2.48 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3637 x 2425 px
30.79 x 20.53 cm / 300 dpi
7.14 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866