0
info@redzet.eu

Daba » Augi » Kultūraugi

Labības lauksLabības lauks saulrietā
Lasīt aprakstu
Rudzu lauks, Rudzi

Rudzu lauks

Kods: A-0602-08
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2008. gada 03. augustā
S 2000 x 1333 px
1.8 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
33 x 22 cm / 300 dpi
5.7 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Rudzi 
 Secale
 Valsts     Augi (Plantae)
 Nodalījums  Segsēkļi (Magnoliophyta)
 Klase   Viendīgļlapji (Liliopsida)
 Rinda  Graudzāles (Poales)
 Dzimta  Graudzāles (Poaceae)
 Ģints  Rudzi (Secale)

Rudzi (Secale)
Latvijas teritorijā rudziem ir ļoti liela nozīme, jo tie ir galvenā maizes labība. Vidējās rudzu ražas Latvijā svārstās no 1,8 - 2,1 t/ha, sējplatība 50 - 60 tūkst.ha katru gadu.

No rudzu graudiem gatavo miltus, ko izmanto maizes cepšanai un daļēji arī lopbarībai. Lopbarībai tiek izmantoti arī malšanas atkritumi un sīkie graudi. Rudzu graudi ir izejmateriāls cietes un spirta rūpniecībā. Rudzu salmus var izmantot lopbarībai, pakaišiem, augsnes mēslošanai, rūpnieciskai pārstrādei un sadzīves priekšmetu gatavošanai.

Ziemas rudzi ir mērena klimata augi un siltuma ziņā samērā mazprasīgi. Dīgšana sākas jau 1 - 2,0C temperatūrā. Tie labi cero, ja diennakts vidējā temperatūra ir 12,0C. Cerošanas process optimālā laikā iesētiem rudziem noris rudenī, bet tas var turpināties arī pavasarī. Labi norūdīti un ar barības vielām apgādāti rudzi spēj izturēt pat līdz -35,0C kailsalu. Cerošanas mezgls iztur no -1,0C līdz -20,0C.

Pavasarī rudzi strauji aug un jau maija vidū vai beigās tie savārpo. Rudzi ir svešapputes augi. Apputeksnēšanās notiek ar vēja palīdzību. Ja rudzu ziedēšanas laikā ir lietains, mitrs laiks, tad tiem var veidoties daudz neapaugļotu ziedu. Galarezultātā attīstās robainas vārpas unsamazinās graudu raža.

Graudi cietgatavību sasniedz apmēram 2 mēnešus pēc vārpošanas. To veidošanās un nogatavošanās ir lēnāka kā kviešiem. Graudu pēcbriedes periods ir ļoti īss - 10 - 12 dienas. Lietainā un siltā laikā, aizkavējoties rudzu novākšanai, graudi var sadīgt vārpās.
/Dr.agr. Iveta Gūtmane/
www.seklas.lv


RUDZI (Secale cereale L.)

Latvijas teritorijā rudzus audzē jau kopš VIII – IX gadsimta. Lai gan mūsdienās rudzu sējplatības aizņem tikai 1.5% no visas pasaules, tiem tomēr ir nozīmīga loma mērenajā klimata zonā. Mūsu klimatiskajā zonā rudzi ir galvenā maizes labība, tāpēc tos ievērojamās platībās audzē visās Rietumeiropas ziemeļdaļas valstīs, kā arī Austrumeiropā.

Rudzi kā kultūraugs ir cēlušies no savvaļas formām un ir pazīstami vairāk kā 2000 gadu. Senajā Romā rudzi tika uzskatīti par pārtikā neizmantojamu graudaugu, jo sliktās garšas dēļ iespējams lietot tikai kopā ar speltu, bet viduslaikos Eiropā tie bija galvenā maizes izejviela.

RUDZI VESELĪBAI
Lignāni un izoflavoni – fitoestrogēni
Starp visiem graudaugiem, tieši rudziem ir visaugstākais lignānu saturs. Šīs bioaktīvās vielas, ko ikdienā uzņemam ar pārtikas produktiem, mūsu organismam ir ļoti nozīmīgas. Tās palīdz atjaunot ne tikai zarnu dabīgo mikrofloru, bet arī samazina risku saslimt ar krūts, prostatas un zarnu trakta vēzi, sirds un asinsvadu slimībām, veicina cukura diabēta ārstēšanu.

B grupas vitamīni, PP un E vitamīns
B vitamīns atbild par ādas un matu saglabāšanu labā stāvoklī, nervu sistēmas funkciju uzturēšanu, organisma normālu augšanu, atmiņas saglabāšanu.  PP vitamīns piedalās šūnu elpošanas un saistaudu apmaiņas reakcijās. Tas ietekmē gremošanas orgānu darbu: normalizē kuņģa sekretoro un motoro funkciju, uzlabo aizkuņģa dziedzera sekrēciju un sulas sastāvu, normalizē aknu darbību, tas antitoksisko funkciju, pigmentu veidošanos un glikogēna uzkrāšanos. E vitamīns ir antioksidants, kas cīnās pret brīvajiem radikāļiem, kas nereti var izraisīt organisma novājināšanos vai pat vēzi.

Šķiedrvielas
Augu valsts produktos sastopamie saliktie ogļhidrāti – celuloze, hemiceluloze, lignīns, pektīns, kas cilvēka gremošanas sistēmā nesadalās un neuzsūcas, tomēr ir svarīga uztura sastāvdaļa:
• veicina zarnu kustības;
• mazinatoksisku vielu iedarbību;
• aizkavēt ar uzturu uzņemtā holesterīna uzsūkšanos zarnās.
www.stendeselekcija.lv


Rudzu šķiedrvielas – lieliska aizsardzība tavam organismam:

 - Palīdz samazināt svaru, jo rudzu šķiedrvielām piemīt augsta ūdens saistīt spēja kā rezultātā ātri rodas sāta sajūta.

 - Palīdz izvairīties no žultsakmeņu veidošanās, jo pēc zinātnieku domām nešķīstošās šķiedrvielas palīdz ātrāk vadīt barību cauri gremošanas traktam, un samazina žults skābju izdalīšanos.

 - Samazina otrā tipa diabēta risku, jo rudzos ir ļoti augsts magnija un mangāna saturs, kurš ietilpst enzīmu sastāvā, kuri organismā iesaistīti glikozes un insulīna izmantošanā.

 - Palīdz izvadīt no organisma toksīnus, tādējādi samazinot resnās zarnas vēža risku. Rudzu šķiedrvielām vienāda vai pat augstāka pret vēža aktivitāte salīdzinājumā ar augļu un dārzeņu šķiedrvielām. Salīdzinājumam – lai nodrošinātu organismu ar dienā nepieciešamajām šķiedrvielām, pietiek apēst 6 šķēles rudzu rupjmaizes, kamēr burkāni būtu jāēd 1.5kg, tomāti – 6kg un apelsīni – 3kg.

 - Samazina holesterīna līmeni, zems glikemiskais indekss (GI) rudzu pilngraudiem GI=39, no pilngraudiem gatavotās sausmaizītēs GI=63, līdz ar to mazina arī sirds un asinsvadu slimību saslimšanas risku.

 - Lignīni, kas ir šķiedrvielu sastāvā sievietēm pirms menopauzes un menopauzes periodā palīdz samazināt karstuma viļņus un zināmā mērā var bremzēt osteoporozes veidošanos.

 - Bērniem jau no mazotnes jāmāca ēst rudzu maize un pilngraudu produkti, jo pēc Nīderlandes zinātnieku pētījumiem ir konstatēts, ka bērniem (8 – 13 gadiem), kuri uzturā maz lieto pilngraudu produktus un zivis astma bija sastopama 16.7 %, bet bērniem, kuru uzturs ir bagāts ar šiem produktu veidiem astma bija sastopama tikai 2.8 %.


Rudzus izmanto:
 - Miltu ražošanai: maizes cepšanai, kā arī cepumiem, keksiem, pankūkām.
 - Pilngraudu pārslām – sausajās brokastīs, vārīt biezputras
 - Dažādu dzērienu arī alkoholisko (viskija un alus) ražošanai.
www.graudaspeks.lv

Rudzu lauks

Kods: A-0602-08
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2008. gada 03. augustā
S 2000 x 1333 px
1.8 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
33 x 22 cm / 300 dpi
5.7 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866