PAR BRĪVU |
1000 x 667 px
72 dpi
|
102 KB | |
XL |
5387 x 3592 px
45.61 x 30.41 cm / 300 dpi
|
9.88 MB |
PAR BRĪVU |
1000 x 667 px
72 dpi
|
102 KB | |
XL |
5387 x 3592 px
45.61 x 30.41 cm / 300 dpi
|
9.88 MB |
Lielais Lauču jūrakmens atrodas Limbažu novadā, Skultes pagastā, 60 km no Rīgas, 9 km no Saulkrastiem, 7 km no Skultes stacijas. Kopš 1962 g. ir valsts aizsardzībā un kopš 2001. g. – dabas piemineklis.
Lielais Lauču akmens sastāva ziņā ir diezgan tipisks rapakivi granīta paveids – viborgīts, ko raksturo lieli lokveida kālija laukšpata (KSi3O8) kristāli, kuri ieslēgti sīkāku kālija laukšpata, kvarca(SiO2) un biotīta(melnā vizla) pamatmasā.
Iezis veidojies vairāku kilometru dziļumā, sastingstot izkusušai Zemes garozas vielai.Akmeņi izstumti jūras krastā 1853. gada pavasarī kopā ar ledus gabaliem vētras laikā. Akmeni raksturojošie lielumi metros-augstums 2,1 5 m, garums 4,3 m, platums 3 m, tilpums 24 m3, svars70 tonnas.
Sarkanbrūnā laukšpata krāsa norāda uz piederību Dienvidrietumu Somijas Vīborgas(Vīpuri) masīva iežiem, no kurienes to atnesis ledājs, domājams pirms 2000 gadiem. Ledāja iedarbības pēdas – pulējums un švīkojums – ir saglabājies akmens slīpajā, pret Ziemeļiem vērstajā virsmā. Jūras viļņi, sals un ūdens akmeni apdrupinot radījuši tā klaipveidīgo formu, kas raksturīga tieši rapakivi.
Ir ziņas, ka Lielais Lauču akmens no krasta zemūdens nogāzes pludmalē izstumts 1853. gada pavasarī, vēja dzītajiem līča lediem sablīvējoties un uzbīdoties krastam.