0
info@redzet.eu

Rīgas pilsētas kanāls

Laivas Rīgas pilsētas kanālāVides objekts - burulaiva Kanālmalas apstādījumos
Lasīt aprakstu
Rīgas Stacijas pulksteņa tornis, Stacijas pulkstenis, Rīga, Rīgas pilsētas kanāls, Rīga (pilsēta)

Rīgas Stacijas pulksteņa tornis

Kods: R-152-14
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2014. gada 05. septembrī
S 1674 x 2000 px
3.56 MB
M 1653 x 1974 px
14 x 16.72 cm / 300 dpi
L 2592 x 3096 px
22 x 26.21 cm / 300 dpi
8.4 MB
XL 3784 x 4520 px
32.04 x 38.27 cm / 300 dpi
16.5 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Rīgas pilsētas kanāls 
 Izteka     pie Centrāltirgus
 Ieteka  Andrejosta
 Caurteces valstis  Latvija, Rīga
 Garums  3,2 km
 Kritums  0 m
 Vidējā caurtece  0 m³/s

Rīgas pilsētas kanāls ir mākslīga veidota ūdenstece Rīgas pilsētas centrā Daugavas labajā krastā. Tas ir 3,2 kilometrus garš, apmēram 2 metrus dziļš, ar 16 dažāda platuma tiltiem. Abi gali savienoti ar Daugavu. Kādreiz bijis 90 m plats nocietinājumu aizsarggrāvis. Tagadējo izskatu ieguvis 1857.g. , kad sāka nojaukt aizsargvaļņus. Kanālmalas apstādījumi veidojās 1650. gadā, pēc Rīgas cietokšņu vaļņu nojaukšanas. Rīgas pilsētas kanāls sākas pie Centrāltirgus augšpus Dzelzceļa tiltam. Kanālam nav krituma un regulāras caurplūdes. Abos kanāla galos ierīkotas slūžas vējuzplūdu novēršanai, un to ieskauj 19. gadsimtā tapušie kanālmalas apstādījumi. Pār kanālu ved 16 tilti vai tiltiņi.



Vēsture
1857. gadā imperators Aleksandrs II atļāva nojaukt Rīgas nocietinājuma vaļņus. Pēc gada Maskava apstiprināja ieceri vaļņu vietā izveidot pilsētas kanālu, ko varētu izmantot preču pārvadāšanai ar nelieliem kuģiem, kā arī kā ūdens rezervuāru pilsētas ugunsgrēku gadījumā. Gar kanāla malu tika ieplānots izveidot atpūtas vietas pilsētniekiem. Kanāla trase gandrīz sakrīt ar nocietinājuma grāvja trasi. Grāvja sākums no Daugavas pie tagadējā Centrāltirgus līdz Krišjāņa Valdemāra ielai. Šo kanāla galu aizbēra izveidojot ielas turpinājumu līdz Daugavai. Tagadējais kanāla otrs gals līdz Daugavai izveidots no bijušā Citadeles grāvja. Kanāla pamatā ir 90 m platais Rīgas aizsarggrāvis, kas bija nozīmīgs faktors pilsētas militārajā aizsardzībā viduslaikos. Tagadējo izskatu kanāls ieguva sākot ar 1857. gadu, kad pamazām sāka nojaukt fortifikācijas būves: pilsētas nocietinājumu grāvi savienoja ar vienu no citadeles nocietinājuma grāvjiem, daļēji aizbēra un krastus nostiprināja ar ozolkoka plankām. Kanāla līkumi joprojām aptuveni atgādina kādreizējo nocietinājumu kontūras.

400 metrus garā kanāla daļa līdz dzelzceļam, saukta Kārļa baseins, izveidota 1792. gadā pie Kārļa ravelīna ir 50-60 metrus plata, kas turklāt sašaurināta, ar pāļiem nostiprinot Rīgas autoostas būvvietu 1964. gadā. Pārējā kanāla daļa gar Latvijas Nacionālo Operu, Bastejkalnu un cauri Kronvalda parkam veidota izmantojot aizsarggrāvju sistēmu pilsētas nocietinājumu priekšā.


Mūsdienas
Sagaidot Rīgas 800 gadu jubileju, Rīgas dome atvēlēja līdzekļus kanāla sakopšanai un malu nostiprināšanai. Pilsētas kanāla un kanālmalas rekonstrukcijas darbus uzsāka 2000. gadā un veica 2 kārtās. Pirmajā kārtā tika veikta kanāla gultnes padziļināšana līdz 2 m un nostiprināti krasti posmā no Daugavas līdz 13. Janvāra ielai, un no Eksporta ielas līdz Kronvalda bulvārim. Vietās, kur bija saglabājusies vēsturiskā koka rievsienas virsdaļa (kopā 252 m garumā), tā tika demontēta un atjaunota no jauna. 2002. gada jūnijā tika pilnībā pabeigta otrā kārta: krastu apzaļumošanas darbi. Kaut arī masu mediji un Valsts kontrole plaši apcilāja tēmu par iespējamo nelietderīgo līdzekļu izšķērdēšanu, visi atzina, ka Pilsētas kanāls piedzīvojis fundamentālas pārmainas un tā vizuālais izskats ievērojami pārāks par tā pirmsrekonstrukcijas stāvokli.

Ar 2009. gada tūrisma sezonas sākumu atļauta motorizētu kuģošanas līdzekļu satiksme Pilsētas kanālā, atļaujot vienvirziena kustību ar limitētu ātrumu (5 km/h), tam izsniedzot speciālas pašvaldības atļaujas.
lv.wikipedia.org


Pilsētas kanāls izveidojās pēc Rīgas aizsargvaļņu nojaukšanas un daļēji aizberot nocietinājuma grāvi. Pilsētas kanāla garums ir 3,2 km. Kanāla abās pusēs pakāpeniski, sākot ar 1859. gadu veidoja apstādījumus. Pirmos apstādījumus ierīkoja pēc Lībekas inženiera A. Vendta uzmetuma. Apstādījumu ierīkošanai 1863.-1879. gada rudenim turpināja dārznieks Reims, no 1880. gada, kad pie pilsētas valdes nodibināja Dārzu pārvaldi ar G. Kufaltu vadībā, apstādījumus būtiski pārveidoja. Augstākas prasības tika izvirzītas dārzu mākslai. Kanālmalā aug divdaivu ginks, Amerikas raugukoks, 20 vietējo koku, kā arī 110 introducēto koku šķirnes. Kanālmalas apstādījumos pie Latvijas Nacionālās operas 1887. gadā ierīkoja A. Folca veidoto strūklaku Nimfa.

A. Zeidaks 20.gs 30. gados kanālmalā izveidoja lielas zemciešu dobes, bet kopš 1982. gada šeit tiek ierīkotas tepiķdobes. 2000. gadā Rīgas Dome labiekārtoja kanālu.
www.citariga.lv

Rīgas Stacijas pulksteņa tornis

Kods: R-152-14
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2014. gada 05. septembrī
S 1674 x 2000 px
3.56 MB
M 1653 x 1974 px
14 x 16.72 cm / 300 dpi
L 2592 x 3096 px
22 x 26.21 cm / 300 dpi
8.4 MB
XL 3784 x 4520 px
32.04 x 38.27 cm / 300 dpi
16.5 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Bildes fragmenti:
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866