1901. gadā uzsākās eksportostas izbūve. Kopš 1908. gada tā kļuva par nozīmīgāko Rīgas ostas daļu apsteidzot Andrejostu. Līdz Pirmajam pasaules karam no tās uz ārvalstīm transportēja pārsvarā kokmateriālus. Nodibinoties neatkarīgai Latvijas valstij Rīgas osta (arī eksportosta) pārgāja Finanšu ministrijas Jūrniecības departamenta pārziņā. 1920. gadu beigās noslēdzās Pirmā pasaules kara laika postījumu atjaunošana un turpinājās šīs ostas daļas labiekārtošana – kuģu ceļa padziļināšana, noliktavu būve, granīta krastmalas pagarināšana. 1920., 1930. gados eksportosta saglabāja vadošo vietu ostā.

Sviesta un bekona eksporta pieaugums Latvijas Republikas laikā aktualizēja aukstumsaimniecības izvēršanu. Līdz 1920. gadu otrajai pusei ātri bojājošās preces varēja uzglabāt tikai 1902. gadā Andrejostā uzbūvētajā angļu sabiedrībai „Union” piederošajā saldētavā. No 1925. līdz 1928. gadam par valsts līdzekļiem eksportostā uzcēla trīsstāvu saldētavu, kura kļuva par galveno ostā.