0
info@redzet.eu

Cilvēks » Mirkļi » Cilvēks ikdienā

Ielu mākslinieksMeitenes rapšu pļavā
Lasīt aprakstu
Raudu mūris Jeruzālemē, Raudu mūris, Jeruzāleme, Izraēla

Raudu mūris Jeruzālemē

Kods: IL-047-07
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2007. gada 12. septembrī, Jeruzālemē, Izraēlā
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Raudu mūris (ivritā: הַכֹּתֶל הַמַּעֲרָבִי) atrodas Jeruzalemes vecpilsētā, Izraēlā. Mūris ir 57 m plats un 19 m augsts, tas ir ap Dievnama kalnu esošā rietumu mūra fragments.

Raudu mūris ir vienīgais Dievnama kalna mūra fragments, kas ir saglābājes līdz mūsdienām. Pats mūris kā tāds nav jūdaisma svētvieta - tas ir vienīgais, kas palicis no Tempļa.

Ap 1004. gadu p.m.ē. Dāvids iekaroja Jeruzālemi un uzsāka būvmateriālu vākšanu Tempļa celtniecībai, taču uzcēla Templi viņa dēls Zālamans. Kopš tā laika Templis un Jeruzaleme kļuvuši par vienu no svētākajām jūdaisma un kristietības piekritēju vietām, piesaistot tūkstošiem svētceļnieku no visas pasaules arī mūsdienās.

Tā kā Zālamana valdīšanas laikā Izraēlas karaliste aptvēra visas divpadsmit ebreju ciltis, tās visas piedalījās pirmā tempļa celtniecībā. Celtniecības darbus veikuši meistari un pieredzējuši celtnieki no Feniķijas un levīti. Lielākā daļa strādnieku bijuši vergi, par kuriem bija padarīti daudzi Kanānas cilšu locekļi. Taču celtniecības darbus vadīja arhitekti un meistari, kuri parasti bija brīvi cilvēki. Tempļa celtniecība tika pabeigta septiņos ar pusi gados.

Pēc Zālamana nāves Izraēlas karaliste sadalījās divās daļās (karalistēs) un Jeruzāleme kļuva par Jūdas karalistes galvaspilsētu, kur palika Jūdas, Benjamina un Levija cilšu pārstāvji. Izraēlas karalistes sašķelšanās stipri to novājināja, ko arī izmantoja kaimiņvalstis: Asīrija iekaroja Izraēlu 722. g. p.m.ē.; bet Babilona 586. g. p.m.ē. Babilonas valdnieks Nebukadnecars (605.-562. g. p.m.ē.) pavēlēja Jeruzalemi nodedzināt, bet Zālamana templi nopostīt. Pēc atgriešanās no Babilonas trimdas, Jūdas, Benjamina un Levija cilšu pēcnācēji atjaunoja templi. Tempļa atjaunošana, vai, precīzāk, jauna tempļa celtniecība, sākās 537. gadā pirms mūsu ēras. Darbi neritēja vienmērīgi, un templis tika iesvētīts tikai 515. gadā pirms mūsu ēras. Ap 20. gadu p.m.ē Hērods Lielais atjaunoja un modernizēja templi.

Savukārt jūdu kara beigās 70. gadā romieši ieņēma Jeruzalemi un otro Jeruzalemes templi nodedzināja. Viss, kas mūsdienās palicis no tempļa, ir tā ārējo sienu (balsta būvju daļas) drupas – Raudu mūris. Šī siena nav tempļa siena, bet tikai tempļa kalna stiprinājuma atbalsta sienas atliekas.

Raudu mūris Jeruzālemē

Kods: IL-047-07
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2007. gada 12. septembrī, Jeruzālemē, Izraēlā
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866