0
info@redzet.eu

Pilsēta » Arhitektūra » Pilis, pilsdrupas, muižas

Rendas skolaPuzes mācītājmuiža
Lasīt aprakstu
Puzes mācītājmuiža, Puzes mācītājmuiža, Puze, Ventspils novads

Puzes mācītājmuiža

Kods: V-015-18
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2018. gada 29. martā
S 2000 x 1075 px
2.45 MB
M 3075 x 1653 px
26.03 x 14 cm / 300 dpi
L 4821 x 2592 px
40.82 x 21.95 cm / 300 dpi
11.3 MB
XL 7462 x 4012 px
63.18 x 33.97 cm / 300 dpi
20.0 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Puzes senvēsture saistās ar Puzes pilskalnu, bet baltvācu baronu matojums skatāms Puzenieku muižā, Puzes ev.luterāņu baznīcā un Puzes mācītājmuižā.

Puzes baznīca un mācītājmuižas apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi.


Vēsture
Puzes mācītājmuiža (Pussische Pastorat) atradās Piltenes apgabala Puzes muižas novadā. Mācītajmuižas dibināšanas gads nav zināms, bet tā pastāvējusi jau 1631. gadā. Senākās ziņas par Puzes draudzes mācītājiem ir no 1656. gada; ilgadēji draudzes mācītāji bija Johans Gampers (amatā 1656–1687), Tobiass Šmits (Schmidt; amatā 1688–1711), Matiass Grupēnijs (Grupenius; amatā 1721–1742), Dītrihs Georgs Tīdens (Tieden; 1743–1759), Mihaels Frīdrihs Borēcijs (Boretius; amatā 1760–1793). Pie Puzes baznīcas draudzes piederēja Puzes un Puzenieku muižas iedzīvotāji. Nereti Puzes mācītāji apkalpoja arī kaimiņdraudžu ļaudis, it īpaši Ugāles un Popes iedzīvotājus.

1795. gadā pastorāts līdz ar Piltenes apgabalu nonāca Krievijas impērijas sastāvā. 18. gs. 90. gadu situāciju fiksēja 1797. gadā veiktā revīzija. Tolaik par mācītāju strādāja M. F. Borēcija dēls Ēvalds Frīdrihs Borēcijs (amatā 1795–1834), kurš dzīvoja kopā ar māti Mariju Šarloti, brāli un māsu. Vēl mācītājmuižā bija reģistrētas divas brīvas latviešu meitenes – kalpone Justīne Katrīne Bethere un atradene Jūle, kā arī 5 Puzes muižai piederoši dzimtcilvēki – kučieris, lopu kopēja ar meitu un divas kalpones.

Mācītājmuižai piederēja 3 zemnieku saimniecības – “Puļķi”, “Saules” un “Kapši“ uz Z no Puzes, bet tās nebija izvietotas vienkopus. 1797. gadā “Puļķos” un “Saulēs“ bija pa 12 iemītniekiem, “Kapšos” – 19. “Kapšos” bez kalpiem, puišiem un meitām dzīvoja arī divas piedzīvotāju ģimenes.

Pavisam Puzes mācītājmuižā 1797. gadā bija 54 iedzīvotāji – 6 brīvie (11,1%; 2 vīrieši, 4 sievietes) un 48 dzimtcilvēki (88,9%; 22 vīrieši, 26 sievietes). Visu iedzīvotāju vidējais vecums – 23,81 gads, bet pieaugušo vidējais vecums – 35,35 gadi. Bērni (0–14 g.v.) – 18 (33,3%), darbspējīgie – 32 (59,3%), veci ļaudis (≥ 60 g.v.) – 4 (7,4%).
www.kurzemes-zemgales-hercogiste.lv

Puzes mācītājmuiža

Kods: V-015-18
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2018. gada 29. martā
S 2000 x 1075 px
2.45 MB
M 3075 x 1653 px
26.03 x 14 cm / 300 dpi
L 4821 x 2592 px
40.82 x 21.95 cm / 300 dpi
11.3 MB
XL 7462 x 4012 px
63.18 x 33.97 cm / 300 dpi
20.0 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866