Lielais Ķemeru tīrelis ir viens no Latvijas lielākajiem (6192 ha) augstā tipa purviem ar ļoti izteiktām purva ezeriņu, lāmu un ciņu ainavām.

Ķemeru tīrelī ir saskatāmas galvenokārt sūnu purva pazīmes, taču dažviet, mitrākās vietās parādās arī pārejas purvam raksturīgās augu sabiedrības. Tīrelī veido nelielas sūnas – sfagni. Sūnas izveidojušas līdz pat 8 m biezu kūdras slāni, kura virspusē tās joprojām ir dzīvas un augošas. Viss ūdens, kas nonāk purvā ar lietu un sniegu, nevis notek, bet uzkrājas sūnās. Sfagni var saturēt līdz 20-25 reizes vairāk ūdens nekā paši sver. Kopējā purva platība ir vairāk kā 6000 ha. Purvā nav “normālas augsnes” ar smiltīm un akmeņiem, izņemot dažus smilšainus paugurus, kas kā mazas saliņas izkaisīti lielā sūnu okeānā.

Ķemeru tīrelis ir iekļauts Ķemeru nacionālā parka teritorijā, tā vērtīgāko daļu aizsardzībai ir izveidots liegums- Lielais tīrelis.

Purviem jau ierastas augu sugas ir: Eriophorum vaginatum, Andromeda polifolia, Oxycoccus palustris, Chamedaphne calyculata, Ledum palustre, Empetrum nigrum, Caluna vulgaris. Protams dominējoša šeit ir sphagnum ģints, taču papildus ierastajām, Ķemeru tīrelī ir sastopamas arī virkne retāku augu sugu: Trichophorum cespitosum, Betula nana, Drosera rotundifolia, Rubus chamaemorus un Sphagnum lindbergii.
 Runājot par dzīvnieku sugām purvā ir sastopami gan lielie zālēdāji, gan plēsēji, taču lielākā daudzveidība ir vērojama ūdensputnu sugu vidū. Īpaši daudz putnu Ķemeru tīrelī ir migrācijas sezonas laikā, jo tas ir ļoti izdevīga barošanās un atpūtas vieta pirms pārlidojuma uzsākšanas.

raksti.daba.lv
www.kemeri.lv