Pludmale (arī jūrmala, ja atrodas pie jūras) ir krasta līnijas virsūdens daļa, kas pakļauta viļņu un bangu plūsmām.

Pirmais sauszemes biotops jūras krastā ir pludmale jeb liedags. Pludmale ir tā šaurā sauszemes daļa, ko apskalo arī viļņi. Tā sākas no minimālās jūras ūdeņu robežas un plešas līdz maksimālajai robežai (vētru laikā). Pludmali visu laiku ietekmē viļņi, vējš un piekrastes straumes.

Pludmales platums svārstās – šaurākajās vietās no 5 - 10 līdz 25 m, platākajās 30 - 50 līdz 80 - 100, vietām sasniedzot 150 - 200 un vairāk metru platumu. Pludmales varbūt dažādas atkarībā no tā, kāda materiāla un cik stāvs ir jūras krasts. Izšķir smilšainas pludmales, grantainas un oļainas pludmales un akmeņainas pludmales.

Pludmali veido dažādi saneši, piemēram, smiltis, grants, oļi un citi. Sanešiem var būt arī bioloģiska izcelsme, piemēram, ja sanešus veido gliemežnīcas. Pludmale aizsargā krasta līniju no viļņu ārdošās darbības. Tas ir viens no iemesliem, kā dēļ veido mākslīgās pludmales. Nereti pludmalēs veidojas derīgo izrakteņu kliedņi (iežu vai minerālu sīku atlūzu sakopojumi).

Pludmales tiek ierīkotas arī upju un ezeru krastos. Cilvēki vasarā pludmalēs bieži atpūšas, tāpēc tajās tiek ierīkotas glābšanas stacijas, labierīcības un citas nepieciešamas lietas. Nereti iecienītu pludmaļu tuvumā tiek celtas viesnīcas un kūrorti. Latvijas lielākā kūrortpilsēta Jūrmala ir veidojusies gar Rīgas jūras līča pludmali. Pludmales, kurās nav iepriekšminēto lietu, sauc par savvaļas pludmalēm.
latvijas.daba.lv
lv.wikipedia.org

Karstā vasaras dienā pludmale ir lieliska atpūtas vieta, ja vien  līdzi ir peldkostīms, bērniem, spainītis un lāpstiņa, kā arī pludmales bumba. Turklāt pludmale ir arī īsta dārgumu krātuve, jo nekad nevar zināt, kas slēpjas piejūras smiltīs.

Viļņi skalojas gar jūras krastu, nepārtraukti mazgādami smiltis un padarīdami tās mirdzošas un tīras. Mitrās smiltis ir lieliski piemērotas rakšanai un smilšu piļu būvēšanai.

Kad ūdens atkāpjas no krasta, tas atstāj tur daudz dažādu interesantu lietu, piemēram, koku gabalus, kuriem viļņi ir piešķīruši visdažādāko formu, nogludinātus akmentiņus, zivju asakas un jūraszāles. Parasti jūras krastā var atrast arī milzum daudz dažādas formas un lieluma gliemežvākus. Šīs čaulas reiz ir bijuši mājokļi  jūras gliemjiem. Ir divu veidu gliemežvāki. Gliemežiem ir viena čaula, kas bieži vien savīta spirālē, savukārt gliemenēm čaula sastāv no diviem vākiem, ko savieno maza „eņģīte”.

Avots:  Sallija Tagolma „Lielā gadalaiku grāmata”.