0
info@redzet.eu

Daba » Augi » Krūmi

Pīlādža (Sorbus) ziediJāņogu ķekars
Lasīt aprakstu
Pīlādža (Sorbus) ziedi, Pīlādži, Ziedi

Pīlādža (Sorbus) ziedi

Kods: A-295-16
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2016. gada 20. maijs
S 2000 x 1333 px
2.35 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
7.5 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
 Pīlādži
 Sorbus
 Valsts     Augi (Plantae)
 Tips  Segsēkļi (Magnoliophyta)
 Klase  Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
 Rinda  Rožu rinda (Rosales)
 Dzimta  Rožu dzimta (Rosaceae)
 Ģints  Pīlādži (Sorbus)

Pīlādži (Sorbus)

Pīlādži (Sorbus) ir rožu dzimtas ģints. Tie ir vasarzaļi koki vai krūmi. Lapas ir vienkāršas vai plūksnaini saliktas ar pielapēm. Ziedi ir balti vai sārti, kas ir sakārtoti vairoga formā. Augļi ir sīkas sarkanas, dzeltenas vai brūnas ābolveida ogas. Augi ir sastopami galvenokārt ziemeļu puslodē.

Tos audzē kā krāšņumaugus. Pīlādžu ogās ir daudz vitamīnu, tāpēc tās tiek izmantotas zāļu un vitamīnu ražošanā, kā arī pārtikas rūpniecībā.
lv.wikipedia.org


Latvijā savvaļā aug viena pīlādža suga, bet Kurzemes piekrastē sastopamas vēl četras, kas tiek uz uzskatītas gan par savvaļā esošām, gan par dārza bēglēm, kas naturalizējušās.

Parastais pīlādzis (Sorbus aucuparia) ir vidēji 10-15 m augsts koks ar pelēku, gludu mizu. Ziedkopas 5-10 cm diametrā, ar matainām asīm. Ziedi 8-15 mm plati, ar stipru, ne vaisai patīkamu aromātu. Augļi 7-10 mm diametrā, sarkani vai orandžsarkani (2) 3 (retāk5) sarkanbrūnām sēklām. Zied maija beigās, augļi nogatavojas septembrī.
 
Pamatsugas nav piemērotas maziem dārziem, bet šķirnes ir mazāka auguma – tās derēs. Stādu audzētāji parūpējušies par sugu un šķirņu daudzveidību. Līdzās daudzām dekoratīvajām šķirnēm tiek piedāvātas tā saukto ēdamo pīlādžu šķirnes (ēst var visus pīlādžus, tikai to garšas īpašības ir atšķirīgas). Pieejami pīlādži ar dažādu augumu (augstums, vainaga forma), lapojumu un tā nokrāsu, ziediem – tie ir ne vien balti vai krēmbalti, bet arī rozā, augļiem -  lielākām vai smalkākām ogām, kas mēdz būt ne vien tradicionāli oranžsārtas, bet arī baltas, rozā, dzeltenas, dažādu nokrāsu sarkanas, brūnganas, pat lillīgas.

Ja vietas dārzā ir pietiekoši, noteikti ir vērts to papildināt ar pīlādžu stādījumu! Vienalga – vai tā dekoratīvā vai ēdamā šķirne – tā priecēs ne vien Jūs, bet arī putnus.

Piedāvājam sīkāku ieskatu par audzēšanai Latvijā piemērotām pīlādžu sugām un šķirnēm:
 
Parastā pīlādža (Sorbus aucuparia) šķirnes:
‘Dirkenii’ (Aurea) – ir Holandē izveidota šķirne ar zeltaini dzeltenām lapām, kas ar laiku kļūst zaļganas, koka augstums - līdz 7m, aug lēni, ogas oranžsarkanas;
‘Laciniata’ (Asplenifolia) – lapas ir dziļi šķeltas ar zāģzobainu malu – atgādina papardes lapu, lapas augšpuse tumši zaļa, apakšpuse gaišāka, ogas oranžsarkanas, koka augstums līdz 10m;
‘Fastigiata’ – šķirni raksturo šaurs, konisks vainags, var stādīt augstos dzīvžogos;
‘Pendula’ – potcelma augstums, skaists sēru formas vainags, kas uzpotēts uz parastā pīlādža stumbra, lapas zaļas, ogas oranžsarkanas, ļoti rūgtas, neveido daudz ogu ķekaru. Šī šķirne ir ļoti populāra un iecienīta apstādījumos. Lai vainags veidotos glīts, biezs, tas regulāri jāapgriež.

 
Zviedrijas pīlādzis (Sorbus intermedia) – līdz 10 metrus augsts koks, līdzīgs miltu pīlādzim, lapas vienkāršas, tumši zaļas, spīdīga lapas virpuse ar tūbainu dzeltenpelēku apakšpusi, ogas oranžsarkanas, miltainas, piemērots apstādījumiem gar ielu, jo labi pacieš pilsētas piesārņojumu.
 
Daiļais pīlādzis (Sorbus decora) – 6 līdz 8 metrus augsts koks, lapas virspusē zilganzaļas, apakšpusē gaišākas dzinumi resni, stāvi, lapas rudenī krāsojas sarkanas, ogas spilgti orandžsarkanas, saglabājas zaros līdz ziemai, lieli, plakani ķekari. Ļoti dekoratīvs ziemā, tādēļ plaši izmantots apstādījumos.
 
Kašmiras pīlādzis (Sorbus cashmiriana) – izceļas ar lielām, baltām ogām, kuras ilgi turās koka zaros, un ziedu krāsu, kas ir maigi rozā.
 
Krūmveida pīlādzis (Sorbus puripinnata) – līdz 6 metriem augsts krūms, lapojums kā parastajam pīlādzim, oga rozīgi baltas, ļoti sīkas, skaistas pušķos.
Izsenis ir atlasīti eksemplāri ar saldākām ogām. Tie kā kloni tiek pavairoti potējot uz parastā pīlādža potcelma. Latvijā audzē vairākas iecienītas pīlādžu šķirnes augļu ēšanai, piemēram, šķirne ‘Edulis’ pazīstama jau no 19.gs. sākuma. Ēdamo pīlādžu šķires izveidotas, veicot krustojumus ar vilkābeli, bumbieri, mespilu un melnaugļu aroniju.


Latvijas kokaudzētavas piedāvā ēdamo pīlādžu šķirnes:
‘Alaja Krupnaja’ – ogas lielas, tumši ķiršsarkanas, sulīgas, saldskābas ar vieglu rūgtenumu, koks var izaugt līdz 7m augsts, šķirnei augsta ziemcietība, bagātīga raža, augļi ienākas septembra beigās;
‘Burka’- ogas ir divas reizes lielākas kā parastajam pīlādzim, brūni sarkanas, saldskābas ar vieglu rūgtumu, kokam līdz 2m augsts, kompakts, skrajš vainags, sāk ražot 2 – 3 gadā pēc stādīšanas, ražo katru gadu, necieš atkušņus;
‘Conzentra’ – ogas pasīkas, oranžsarkanas, ar biezu mizu, saldeni skābas bez rūgtuma, vainags 3-4m augsts un 1-1,5m plats. Ziemcietība laba, ogas garšīgas uzlējumos, gatavas jau augustā;


Nianse, kas jāievēro, ja vēlaties, lai ēdamais pīlādzis ražotu – ir jāstāda vismaz divi (var nebūt vienas šķirnes) un attālumam starp tiem nevajadzētu būt lielākam kā 3m.
Iemācieties izmantot dārzā augošos augus arī savai veselībai. Vai zinājāt, ka pīlādžu ogas satur A, P un C vitamīnus, rūgtvielas un ēteriskās eļļas, kā arī organiskās skābes – ābolskābi, citronskābi, tāpēc tās ir efektīvs līdzeklis cīņai ar nierakmeņiem, klepu un aizsmakumu? Kaltētu pīlādžu ogu novārījumu lieto mutes skalošanai tā baktericīdo īpašību dēļ. Pīlādžu sula veicina organisma atūdeņošanos.

No pīlādžu ogām var gatavot želejas, džemums, vīnus, tējas. Pīlādžu ogas izmanto matu veselības uzlabošanai, tās ir iecienītas rudenīgās floristikas kompozīcijās.

Interesanti – senāk Somijas un Skandināvijas zemēs kaltētas pīlādžogas mala pie rudzu graudiem (~ 2-5%) kā dabīgu konservantu, lai saglabātu rupjmaizi svaigu ilgākam laikam. Šis piemalums rudzu maizei Zviedrijā arī šodien piešķir specifisku garšu.
www.galantus.lv


Pīlādžu ogas - augļi, lapas. Augļus ievāc septembrī, oktobrī, kad pirmās salnas ogas padara mazāk rūgtas. Turklāt aukstums ne tikai uzlabo garšas īpašības, bet arī labvēlīgi ietekmē ķīmisko sastāvu. Lapas un ziedus vāc ziedēšanas laikā. Augļu ķīmiskais sastāvs ir ļoti bagātīgs, jo satur pusi no Mendeļejeva ķīmiskās tabulas elementiem. Satur C un P vitamīnu, karotīnu (vairāk nekā burkānos), fruktozi, saharozi, organiskās skābes, miecvielas, ēteriskās eļļas. Lapās ir daudz C vitamīna. No organiskām skābēm pīlādžos ir ābolskābe, dzintarskābe, citronskābe, sorbīnskābe, kā arī dažādas aminoskābes. Cukuru ogās nav daudz, bet ir vairāki to veidi – glikoze, fruktoze, saharoze. Iegūstot sulu, organiskās skābes pievienoto biešu cukura saharozi pārvērš augļu cukurā – fruktozē.  Svaigās lapās ir paraaskorbīnskābe, kas nomāc dažādu patagonisko sēņu un baktēriju attīstību. Lieto avitaminozēm, kā diurētisku un vieglu caurejas līdzekli, gremošanas veicināšanai, elpošanas ceļu iekaisuma saaukstēšanās gadījumā, kā asinis tīrošu līdzekli profilaktiski, lai novērstu trombu veidošanos, kad ir paplašinātas vēnas. Pīlādža ogas uzlabo atmiņu, dezinficē un tonizē žults un urīna ceļus. Mērķtiecīgi veselības uzlabošanai pīlādžus izmanto mazasinības, aknu, nieru, diabēta, asinsvadu, hemoroīdu, locītavu sāpju, kuņģa un zarnu trakta slimību ārstēšanā. Karotinoidi un pektīnvielas palīdz attīrīt organismu no radikāliem un dažādiem sārņiem. Pīlādžu sastāvā ir vielas, kas spēj cīnīties ar zelta stafilakoku un salmonelozi. Katru dienu ēdot 3–4 pīlādžogas, uzlabosiet imūnsistēmu, kā arī ārējo izskatu un pārvarēsiet nogurumu, depresiju. Ziedu tēju dzer, ja ir aizsmakums un klepus, tas noder kā diurētisks līdzeklis. Svaigas saberztas mizas liek uz sāpošām vietām. Mizu novārījumu lieto pret caureju. Lapas lieto ikdienas vitamīnu tējām. Ogas ir vitamīnu preparātu izejvielas un daudzu vitamīnu zāļu tēju sastāvdaļa. Svaigu sulu lieto dizentērijas, hipertonijas un aterosklerozes dziedināšanai. Ārīgi izmanto acu iekaisumiem, asarošanas novēršanai, plakstiņu iekaisumiem.
www.malus.lv

Pīlādža (Sorbus) ziedi

Kods: A-295-16
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2016. gada 20. maijs
S 2000 x 1333 px
2.35 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
7.5 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866