0
info@redzet.eu

Dzīvnieki » Putni » Vanagveidīgo kārta

Niedru lija lidojumāPeļu klijāns
Lasīt aprakstu
Peļu klijāns, Peļu klijāns (Buteo buteo), Putni

Peļu klijāns

Kods: D-0509-08
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2008. gada 29. decembrī
S 2000 x 1333 px
2.13 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3489 x 2326 px
29.54 x 19.69 cm / 300 dpi
6.04 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Peļu klijāns (Buteo buteo) 
 Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Vanagveidīgie (Accipitriformes)
Dzimta Vanagu dzimta (Accipitridae)
Apakšdzimta Klijānu apakšdzimta (Buteoninae)
Ģints Klijāni (Buteo)
Suga Peļu klijāns (Buteo buteo)

Peļu klijāns (latīņu: Buteo buteo; angļu: common buzzard; vācu: Mäusebussard; krievu: канюк)

Peļu klijāns (Buteo buteo) ir liela vai vidēja lieluma vanagu dzimtas (Accipitridae) dienas plēsīgais putns, kuram ir 11 pasugas. Tas ir ļoti noderīgs putns, jo iznīcina ļoti daudz grauzēju, kas kaitē lauksaimniecībai.

Izskats: Pamatkrāsa ļoti mainīga (no tumšas līdz pat gandrīz baltai) ar vairāk vai mazāk izteiktiem raibumiem. Uz astes vairākas tumšas, šauras šķērssvītras. Jauniem putniem vēderpusē parasti tumši, gareniski raibumi (ne šķērssvītras). Visbiežāk redz planējot. Bieži sēž koku galotnēs, uz stabiem, zārdiem. Uz laupījumu (grauzējiem, maziem putniem, rāpuļiem, abiniekiem) pikē no gaisa.

Nesajaukt: Ar ķīķi, kam garāka aste ar 3 šķērssvītrām, un bikšaino klijānu, kam krūšu rajonā tumšs laukums un aste gaiša ar tumšu joslu galā. Lielākā attālumā var sajaukt arī ar mazo un vidējo ērgli.

Balss: Skanīgs „kliēē” (to bieži atdarina sīlis).

Sastopams pārsvarā jauktos mežos. Bieži arī caurceļo.

Ligzdo: Dažādos kokos (ne galotnēs). Aprīlī - jūnijā. 2 – 4 raibas vai baltas olas. Mazuļi pūku tērpā, dzeltenpelēcīgi.

Ceļo: Atlido martā, aizlido oktobrī (uz Rietumeiropu). Neliela daļa pārziemo tepat.

Avots: J. Baumanis, V. Klimpiņš „Putni Latvijā”.


Peļu klijāns ir sastopams lielākajā daļā Eiropas (izņemot Skandināvijas ziemeļus, Islandi un Īriju) un Āzijas. Pamatā tas ir nometnieks, bet no reģioniem, kuros ir auksta un sniegota ziema, peļu klijāns migrē uz Eiropas dienvidiem, Dienvidāziju vai Āfriku.

Latvijā tas ir visbiežāk sastopamais vanagveidīgais putns. Neliela daļa šo putnu pārziemo Latvijā, tomēr lielākais vairākums dodas uz ziemošanas vietām centrālajā un dienvidrietumu Eiropā. Tā kā peļu klijāns ziemot dodas ne pārāk tālu, tad kopā ar cīruļiem tas ir viens no pirmajiem putniem, kas pavasarī atgriežas mājās. Dzīvo vecos un vidēji vecos jauktu koku mežos atklātu vietu un mežmalu tuvumā.

Izskats

Peļu klijāns ir liels vai vidēji liels klijāns. Mātītes ir lielākas nekā tēviņi. Ķermeņa garums ir 50 - 57 cm, spārnu izplētums 113 - 128 cm, svars tēviņiem 525 - 1180 g, mātītēm 625 - 1365 g. Apspalvojums var būt dažāds: no tumši brūna līdz gaišam, gandrīz baltam. Tomēr parasti tas ir brūns. Astes un spārnu lidspalvas ar gaišāku šķērssvītrojumu. Vēderpuse gaišāka nekā mugura. Acis brūnas, knābja paugurs un kājas dzeltenas. Peļu klijānam ir raksturīgi plati spārni, kā arī aste ir salīdzinoši īsa un plata.

Barošanās

Peļu klijāns medī dažādus grauzējus: strupastespelesžurkas. Tas medī arī kurmjus, jaunus zaķēnus un trusēnus, putnusvardesrāpuļuskukaiņus un sliekas. Ziemā neatsakās arī no maitas. Medī, vērojot ainavu, no augstākas novērošanas vietas. To bieži var redzēt, sēžot uz kāda staba. Peļu klijāns pārlūko medību teritoriju, arī lēni lidojot vai plivinoties gaisā uz vietas. Kad upuris pamanīts, klijāns sakļauj spārnus un to pikē, medījumu satverot asajos nagos uz zemes.

Ligzdošana

Peļu klijāns ligzdot sāk otrajā vai trešajā mūža gadā. Riesta laikā tēviņš mātītei demonstrē savu prasmi veikli lidot. Pāris ligzdu vij galvenokārtbērzos vai priedēs 8—20 m augstumā, bet tas var būt arī kāds cits augsts koks. Dējumā ir 2—3 baltas olas ar dažiem raibumiņiem. Sezonā ir viens perējums. Perēšanas ilgums 32—34 dienas. Pamatā perē mātīte, bet dažkārt to nomaina tēviņš. Mazuļi paliek ligzdā 42—49 dienas. Par tiem rūpējas abi vecāki, kuriem ir dalīti pienākumi: tēviņš medī un pienes barību, mātīte to atdod mazuļiem. Pēc jauno putnu izlidošanas ģimene turas kopā vēl 9—11 nedēļas. Peļu klijāns var nodzīvot līdz 25 gadu vecumam.

lv.wikipedia.org

Peļu klijāns

Kods: D-0509-08
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2008. gada 29. decembrī
S 2000 x 1333 px
2.13 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3489 x 2326 px
29.54 x 19.69 cm / 300 dpi
6.04 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866