Cilvēki pratuši peldēt jau pirms mūsu ēras. Par to liecina gan literatūra, gan arheoloģiskie izrakumi Ēģiptes, Asīrijas un Feniķijas teritorijā.

Peldēšanas plašā izplatība aprakstīta Senajā Grieķijā Homēra „Iliadā” un „Odisejā”. Grieķijā par nekulturālu cilvēku mēdza teikt: „Viņš neprot nedz peldēt, nedz lasīt”. Šis aforisms bijis plaši izplatīts arī Senajā Romā.

Pirmie baseini uzcelti mūsu ēras sākumā Romā. Vispazīstamākie bija Karakallu (56x23 m) un Diokletiānu (100x500 m) termās (pirtīs) uzcelti baseini.

17. gadsimtā Pēteris I ieviesa peldēšanas apmācību krievu armijā: „Visiem jauniem karavīriem bez izņēmuma jāmāca peldēt, ne visur ir tilti.”

18. gadsimtā Krievijā nostiprinājās doma par peldēšanas higiēnisko un lietišķo nozīmi. Tā laika periodiskajos izdevumos (1776. gadā) lasāms: „Visiem jauniem cilvēkiem ir jāmācās peldēt, jo daudzos gadījumos no tā ir atkarīga dzīvības saglabāšana.”

Sporta peldēšanas dzimšanu datē ar 15. gadsimta beigām un 16. gadsimta sākumu. Vienas no pirmajām sacensībām peldēšanā notikušas 1515. gadā Venēcijā. Pirmās peldēšanas skolas Vācijā, Austroungārijā un Francijā vērušas durvis 18. gadsimta otrajā pusē un 19. gadsimta sākumā. 19 gadsimta beigās peldēšana kā sporta veids jau bija populārs. Pirmā peldēšanas sporta organizācija pasaulē tika nodibināta Anglijā 1869. gadā. 1890. gadā notika pirmās Eiropas meistarsacīkstes, bet 1896. gadā peldēšanu iekļāva olimpiskajās spēlēs.

Pirmais sporta peldbaseins uzcelts Vīnē 1842. gadā. Pēc FINA datiem, 19. gadsimta vidū pasaulē bija 100 peldbaseinu, 1910. gadā – 1 000, 1975. gadā – vairāk par miljonu. 1980. gadā šis skaits tuvojās 2 miljoniem.

Peldēšana sevišķi sāka attīstīties 19. gadsimtā, kad gar upju, ezeru un jūru piekrastēs sāka veikt peldēšanas apmācības. 19.gadsmita otrā pusē Rietumeiropā dažās skolās peldēšana jau bija obligāts mācību priekšmets. Tā kā laucinieku bērni parasti paši iemācās peldēt, tad par peldēšanas skolām galvenokārt rūpējās lielpilsētās.

Arī Latvijā 19. gadsimtā strauji pieauga peldēšanas popularitāte.

Arvien vairāk cilvēku sāka pavadīt brīvo laiku pie ūdens. Rīdziniekiem par iecienītāko atpūtas vietu izveidojās Jūrmala. Tā kā 19. gadsimta pirmajā pusē peldēšanās kostīmos netika praktizēta, jau 30. gados peldviesiem noteica vīriešu un sieviešu peldēšanas stundas. To maiņu paziņoja ar sarkanas un zilas krāsas karogu uzvilkšanu no jūras puses redzamākajā Dubultu vietā; signalizācijai arī kalpoja zvans. Par peldstundu neievērošanu sodīja. Vīriešiem un sievietēm paredzētais laiks nebija vienāds: 19. gadsimta otrajā pusē sievietes jūras peldēm varēja izmantot dienā vidēji 3,5- 4,5 stundas, bet vīrieši — 5,5-9 stundas.

Jau 19. gs. pirmajā pusē tika izteikts priekšlikums visu jūrmalu sadalīt ar starpzonām divās daļās. Vienā daļā visu dienu varēs peldēties un pastaigāties sievietes, bet otrajā — vīrieši. 1875. gadā presē parādījās kautrīgs ierosinājums, ka peldēšanas kārtību varētu uzlabot, ja atpūtnieki peldētos peldkostīmos. Pirmo soli vecu tradīciju laušanā 1881. gada sezonā spēra Dubultu peldu biedrība. Jaunā peldēšanas kārtība paredzēja, ka no pulksten 6-9 vīrieši un no pulksten 9-11 sievietes varēja peldēties kā iepriekš, toties pēcpusdienā no pulksten 15-17 kostīmos peldēja sievietes un no pulksten 17-19 – vīrieši, bet pa jūrmalu varēja pastaigāties kostīmos gan sievietes, gan vīrieši.

Tomēr citās jūrmalas atpūtas vietās ne tikai nepieņēma šo peldēšanas kārtību, bet pat nosodīja to no morāles pozīcijām, un jau nākamajā gadā Dubultu peldbiedrība savu jauninājumu atcēla.

19. gadsimta beigās peldkostīmu piekritēji saņēma lielu atbalstu. 1897. gadā ar gubernatora rīkojumu visā jūrmalā vīriešiem un sievietēm pēcpusdienās tika paredzēta kopēja peldēšanās kostīmos. Beidzot 1914. gadā peldēties bez peldkostīma aizliedz visā jūrmalā.

Peldēšana, pārvietošanās ūdenī, ir viens no fiziskās aktivitātes veidiem, kas norūda organismu un labvēlīgi ietekmē visu tā sistēmu darbību, jo vienlaicīgi tiek nodarbināta visa muskuļu sistēma, vienlaicīgi atslogojot skeletu un locītavas. Ir pierādīts, ka peldēšana harmoniski attīsta cilvēka organismu: palielinās muskuļu masa, muskuļi kļūst spēcīgāki un elastīgi, nostiprinās sirds un asinsvadu sistēma, zūd liekais tauku slānis, nomierinoši tiek ietekmēta nervu sistēma, kā arī tiek normalizētas elpošanas kustības un attīrītas ādas poras. Ūdens mehāniskās un termiskās iedarbības rezultātā peldētāja āda kļūst gluda un plastiska. Peldēšana ļoti labi attīsta un nostiprina arī elpošanas sistēmu, īpaši astmas slimniekiem.

Skeleta un muskuļu sistēma – normālai skeleta un muskuļu sistēmai ir nepieciešamas kustības un fiziskās aktivitātes, jo, jo vairāk kauli tiek noslogoti, jo tie kļūt stiprāki un izturīgāki. Pateicoties kustībām, palielinās arī muskuļu šķiedras, un tās kļūst biezākas. Tā rezultātā muskuļu spēks un izturība pieaug. Cilvēki, kam ir ļoti labi attīstīti kauli un muskuļu sistēma ir veiklāki, spēcīgāki un izturīgāki. Attīstīta organisma muskulatūra cilvēkam nodrošina labu un pareizu stāju. Bet pareiza stāja ir viena no vesela organisma pazīmēm, jo labvēlīgi ietekmē sirds darbību, elpošanu, kā arī vēdera dobuma orgānu darbību.

Starp muskuļu darbību un centrālo nervu sistēmu (CNS) pastāv cieša saistība. Ir zināms, ka smadzenes no muskuļu receptoriem saņem impulsus, kas normalizē to darbību. Piemēram, pārdzīvojumu vai uztraukumu brīžos ir vieglāk nomierināties, ja mēs kustamies, sportojam vai arī strādājam. Mazkustīga dzīvesveida apstākļos vieglāk attīstās augstākās centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi, kā, piemēram, neiroze.

Nervu sistēma – peldēšanas aktivitātes labvēlīgi ietekmē arī cilvēka nervu sistēmu, veicina ātrāku un precīzāku reakciju. Parasti fiziski labi attīstīti cilvēki ir arī psiholoģiski līdzsvaroti. Kustības rada cilvēkam pozitīvas emocijas jeb, tā saucamo, „muskuļu prieku”, kas rodas pēc lielākas fiziskās piepūles, piemēram, peldēšanas vai arī riteņbraukšanas. Pateicoties fiziskajām aktivitātēm, cilvēkam ir labs un možs garastāvoklis.

Sirds un asinsrites sistēma – peldēšana un citas fiziskās aktivitātes visbūtiskāk ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu. Šo slimību riska faktori ir ātra sirdsdarbība un paaugstināts asinsspiediens. Regulāra un intensīva fiziskā slodze ietekmē sirds un asinsrites sistēmu, palēninot sirds darbību, paplašinot asinsvadus, pazemina arteriālo asinsspiedienu.

Ūdens spiediens uz ādu un daudzu muskuļu grupu darbība sekmē asins pieplūšanu sirdij. Savukārt asinsriti pozitīvi ietekmē ritmiskās roku un kāju kustības un pareizs elpošanas ritms. Regulāras un ilggadējas nodarbības peldēšanā rada lielas pārmaiņas sirdsdarbībā – pieaug sirds izmēri un minūtes tilpums, stipri palielinās sirds muskulatūras spēks. Lai izkavētu sirds slimību attīstību, jau no agras bērnības ir būtiski nodrošināt intensīvu un regulāru fizisko aktivitāti, īpaši peldēšanu. Cilvēkiem, kuriem jau ir ateroskleroze, sirds slimības vai arī paaugstināts asinsspiediens, arī ir nepieciešamas fiziskās aktivitātes. Ir novērots, ka šiem slimniekiem kustību un peldēšanas aktivitāte aizkavē turpmāku aterosklerozes attīstību, regulē sirdsdarbību, samazina asinsspiedienu, uzlabo holesterīna līmeni asinīs, kā arī uzlabo sirds muskuļa (miokarda) apgādi ar skābekli. Pastāv arī iespēja, ka peldēšana var pat veicināt aterosklerozes regresiju.

Elpošanas sistēma – peldēšana, labvēlīgi ietekmē elpošanas orgānus, jo tā veicina elpošanas orgānu attīstību un darbību, jo visu pamatdzīvības procesu norisei ir nepieciešams skābeklis, un peldēšana uzlabo elpošanas funkciju, jo peldēšanas laikā elpošana ir ritmiska, dziļa un saskaņota ar roku un kāju kustībām. Peldēšana attīsta krūškurvja elastīgumu un arī palielina plaušu vitālo kapacitāti. Organisms vairāk tiek apgādāts ar skābekli. Peldēšana veicina diafragmas attīstību, un spēcīgi diafragmas muskuļi nodrošina pareizu elpošanu – tā kļūst lēnāka un dziļāka. Bez tam, diafragma ieelpas laikā vairāk nolaižas uz leju, tādejādi masējot vēdera dobuma orgānus un uzlabojot tajos asinsriti. Ilgstošs skābekļa bads veicina dažādu hronisku un ļoti nopietnu slimību attīstību.

Gremošanas orgānu sistēma –peldēšana uzlabo asinsriti visos vēdera dobuma orgānos. Tā uzlabo kuņģa un zarnu darbību jeb peristaltiku, veicina gremošanas procesus, veicina barības vielu uzsūkšanos un uzlabo vēdera izeju. Slodzes, kas rodas no peldēšanas, ietekmē uzlabojas visas gremošanas trakta funkcijas.

Iekšējas sekrēcijas dziedzeru jeb endokrīnā sistēma – fiziskā peldēšanas slodze neļauj uzņemtajiem taukiem un glikozei nogulsnēties taukaudu veidā. Tie tiek izmantoti kā enerģijas avots muskuļu darbam. Kustības pasargā no aptaukošanās. Kā zināms, aptaukošanās ir riska faktors arteriālas hipertensijas, cukura diabēta un miokarda infarkta attīstībai.

Peldēšana noņem arī sasprindzinājumu plecos un skaustā, kā arī tā trenē vēdera muskulatūru. Peldēšana ir sevišķi ieteicama cilvēkiem ar muguras slimībām, jo tā trenē ne tikai izturību, bet arī muguras muskuļus. Šajā vidē nav iespējams izdarīt straujas kustības, un savukārt tas pasargā ķermeni no iespējamajā pārslodzēm.

Šis sporta veids ne tikai attīsta un nostiprina elpošanas sistēmu, labvēlīgi ietekmē sirds darbību, elpošanu, un vēdera dobuma orgānu darbību, bet arī uzlabo arī vielmaiņas procesus, jo īpaši ietekmē organisma apgādi ar asinīm. Ūdens temperatūra un spiediens masē ķermeni, tādejādi stimulējot organismam svarīgus regulācijas mehānismus. Tā rezultātā uzlabojas vielmaiņa, elpošana un asinsrite.

Peldot var attīstīt arī izturību, pie tam, ir iespējams uzturēties ūdenī, cik vien ilgi kārojas. Peldot īpaši tiek atslogotas un saudzētas locītavas un arī mugurkauls. Turklāt, kustības svaigā gaisā un temperatūras maiņa (gaiss – ūdens) norūda organismu, līdz ar to samazinot saaukstēšanās risku.

Peldēšana ir lieliski piemērota arī labas krūšu formas uzturēšanai. Krūtīm tas ir skaistumkopšanas līdzeklis numur viens. Peldēšanas kustības efektīvi un saudzīgi trenē un nostabilizē krūšu muskulatūru un audus, un viedo tvirtas, skaistas formas krūtis, kā arī harmonizē un modelē visu ķermeni un tonizē ādu.

Peldēšana ir ieteicama sievietēm, kuras ir stāvoklī, jo tā pastiprina plecu un vēdera muskuļus un tās zonas, kas ir īpaši noslogotas grūtniecības laikā. Ūdens vingrinājumi var normalizēt asinsspiedienu un samazināt locītavu stīvumu un diskomforta sajūtu, ko izraisa grūtniecība.

www.gudrinieks.lv