Pekinas pīles
Pekinas pīles arī pieder pie gaļas pīļu šķirnēm. Ātraudzīgie pīlēni pāris mēnešu vecumā sver apmēram 2 – 2,5 kg un ir kaujami. Gadā šie putni izdēj apmēram 250 olu. Vienna sver vidēji 90 gramu. Ne vienmēr olas dēj ligzdā, mēdz izmētāt tās pa aploku.

Mājas pīļu vēsture
Mājas pīle ( Anas platyrhynchos f. domestica ) ir zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putns. Pīles esot pieradinātas drīz pēc zosīm, tātad pirms mūsu ēras. To senči ir meža pīles, ko mēdz saukt arī par mercenēm, un kas ir plaši sastopamas savvaļā. Pīles ir pieradinātas dažādos laikos dažādās zemeslodes malās, bet vispirms Grieķijā. Muskuspīles ir cēlušās no Dienvidamerikas savvaļas muskuspīlēm.

Pieaugušo pīļu turēšana
Pīles sāk dēt 180- 219 dienu vecumā. Mēnesi pirms dēšanas sākuma jābūt iekārtotām ligzdām, lai pīles varētu pierast pie tām un nedētu olas, kur pagadās.

Pīles sāk dēt plkst. 2-3 naktī un beidz ap plkst. 11-12 dienā. Ja pīļu skaits ir liels, vēlams tās sadalīt grupās pa 30-50 pīlēm un mītni sadalīt sekcijās. Ja no pīļu mātes grib iegūt veselīgus pīlēnus, tad ēdināšanā jāievēro šādi noteikumi: līdz februārim pīles ēdina trūcīgāk, lai neizraisītu dējību pārāk agri. Vēlāk izēdina arī sakņaugus, siena smalkumus, bet mazāk augus un dzīvnieku valsts barību. Arī apgaismojumu samazina. Mēnesi pirms dēšanas uzsākšanas, apgaismojuma ilgumu pakāpeniski pagarina. Samazina sakņaugu izēdināšanu un palielina graudu un dzīvnieku valsts barības daudzumu. Pavasarī dējības periodā vienai pīlei dienā dod 160 g graudu barības, 70-90 g piena produktu, 10g gaļas vai zivju produktu, 40 g vārītu kartupeļu, 30 g sakņaugu, 20 g vitamīn-siena miltu, 1 g rauga, 1 g zivju eļļas, bet minerālbarību un granti- neierobežoti. Ļoti laba pīļu barība ir kukurūza, kuru pieaugušām pīlēm var izēdināt 30-40% no graudu barības dienā. Ēdina pīles 4 reizes dienā. Trīs reizes dod mīkstbarību un vienu reizi- graudus- vakarā.

Ja pīlēm ir iespēja izpeldēties ūdenī, arī tur atkarībā no ūdenskrātuves pīles atrod sev barību- ūdensaugus un kukaiņus, līdz ar to var samazināt izēdināmās barības daudzumu.
www.putnkopji.lv