Parastais šņibītis (Latīņu val. – Calidris alpina; Angļu val. – dunlin; Vācu val. – Alpenstrandläufer; Krievu val. – чернозобик)

Šņibīši jeb šņībīši (Calidris) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kurā ir 2 - 23 sugas. Zinātnieki ir pārliecināti par divu sugu piederību šai ģintij, bet par 21 sugu šobrīd tiek diskutēts. Šņibīšu ģints sugas ligzdo arktiskajā joslā, un tās visas ir gājputni, kas ziemas periodā dodas dienvidu virzienā. Šņibīši ir mazi vai vidēji lieli putni, ar proporcionāli gariem spārniem un relatīvi īsiem knābjiem. Knābja galā ir taustes receptori, kas palīdz šņibīšiem atrast barību, nemitīgi skraidot un pārmeklējot mitro augsni.

Latvijā caurceļojot var novērot 8 šņibīšu sugas: lielo šņibīti (Calidris canutus), gaišo šņibīti (Calidris alba), trulīti (Calidris minuta), Temminka šņibīti (Calidris temminckii), tundras šņibīti (Calidris melanotos), jūras šņibīti (Calidris maritima), parasto šņibīti (Calidris alpina) un līkšņibīti (Calidris ferruginea). Vienīgā suga, kas Latvijā ir retumis ligzdojusi, ir parastā šņibīša pasuga - Šinca šņibītis (Calidris alpina schinzii). Tomēr kopš 21. gadsimta sākuma drošu ziņu par ligzdošanu vairs nav.

Parastais šņibītis (Calidris alpina) ir neliels bridējputns ar vidēji garu knābi un kājām. Pavasarī mugurpuse brūnganmelni raibumota, uz vēdera liels, melns laukums. Pēcriesta tērpā un jauniem putniem melnā laukuma nav. Ļoti reti ligzdo jūras piekrastē vai piejūras ezeru piekrastes pļavās. Caurceļojot ļoti bieži pie visdažādākajiem ūdeņiem (arī iekšzemē). Ligzdo zālainās vietās, ligzda labi paslēpta augājā. Atlito aprīlī, aizlido oktobrī.
 Aizsargājams putns (Sarkanā grāmata). Latvijā ligzdo ļoti reti. 90. gadu sākumā tikai 1-5 pāri. Riests sākas tūlīt pēc atlidošanas. Riesta laikā gandrīz visu dienu dzirdams tēviņa trellis, ko tas izdod, sēžot uz ciņa vai uz brīdi paceļoties gaisā. Izdēj 4 olas. Perē abi dzimumi.

lv.wikipedia.org
gatisvil.wordpress.com