0
info@redzet.eu

Daba » Augi » Savvaļas augi, puķes

Vidējā ceļtekaSīpoliņu akmeņlauzīte
Lasīt aprakstu
Parastais rasaskrēsliņš, Parastais rasaskrēsliņš (Alchemilla vulgaris), Ārstniecības augi

Parastais rasaskrēsliņš

Kods: A-330-19
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2019. gada 29. maijā
S 2000 x 1333 px
1.83 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
19.1 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Parastais rasaskrēsliņš - Alchemilla vulgaris L. s.l.

Parastais rasaskrēsliņš - angliski: Lady’s-mantle; vāciski: Gemeiner Frauenmantel; zviedru: daggkåpa; igauņu: harilik kortsleht; lietuviešu: paprastoji rasakila; krievu: манжетка обыкновенная

Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 10-70 cm) rožu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils, zaro, kails vai ar matiņiem. Lapas rozetē, staraini daivainas (piecdaivainas, septiņdaivainas, deviņdaivainas) vai, reti, šķeltas (ga, pl 3-10 cm), ieapaļas vai nierveidīgas. Parasti lapas mazliet platākas nekā garas. Plātne kaila vai apmatota, mala vienkārtzobaina vai zāģzobaina. Plātnes pamats sirdsveidīgs vai nierveidīgs. Lapas kāts garš, īpaši piezemes lapām. Stublāja lapas īsā kātā vai sēdošas. Pielapes ieapaļas, ar zobainu malu. Ziedi čemurveidīgās, blīvās skarās stublāja vai zaru galā, zaļgandzelteni, sīki (ga 0.2-0.3 cm). Apziedni veido kauss un saaudzis ārkauss. Vainaglapu nav. Daudzo sīksugu noteikšanā liela nozīme līdz ar lapas plātnes dalījuma pakāpi ir piltuvveidīgās ziedgultnes apmatojumam. Auglis - riekstiņš. Zied no maija līdz septembrim.

Izplatība:
Ļoti plaši sastopama suga. Ļoti mainīga suga, tās ietvaros nodala daudz zemāku taksonu vai atsevišķas sugas. Lielā mainīguma pamatā ir rasaskrēsliņu spēja vairoties bez olšūnas apaugļošanās (apomiktiski), tādēļ pazīmju variācijas ir sevišķi plašas.

Latvijā ļoti bieži visā teritorijā. Nodalītas 27 sīksugas, to sastopamība variē no biežas līdz ļoti retai.

Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas visdažādākajos biotopos: no sausiem mežiem, krūmājiem līdz nezālienēm. Rasaskrēsliņi nav sastopami tikai purvos.

Īpašas norādes:
Ārstniecības augs. No citiem rožu dzimtas augiem atšķirams viegli. Rasaskrēsliņu sīksugas vairumā gadījumu ļoti grūti nodalāmas.


Alchemilla s.str. (rasaskrēsliņu sīksugas)

Latvijā nodalītas 27 sīksugas. Rasaskrēsliņu sīksugu noteikšana. Visas sugas nodalāmas divās lielās grupās: ar apmatotu ziedgultni (hipantiju) un kailu ziedgultni. A. Apmatotās ziedgultnes grupa. A1. Pie blīvi apmatotajiem rasaskrēsliņiem, kam ziedgultne un arī citas auga daļas (stublājs, lapu kāti, lapas) ar blīvu apmatojumu, pieder diezgan bieži sastopamais zilganais rasaskrēsliņš (A. glaucescens Wallr.) un reti sastopamais skarbmatainais rasaskrēsliņš (A. hirsuticaulis H.Lindb.). Skarbmatainā rasaskrēsliņa stublājs stāvs, ziedi noziedod ar iesārtu nokrāsu. A2. Pie apmatotajiem rasaskrēsliņiem, kam ziedkāts kails vai apmatots tikai apakšdaļā pieder vairākas Latvijā retas sugas, no kurām tikai kalnu rasaskrēsliņš (A. monticola Opiz, syn. A. pastoralis Buser) sastopams bieži. Šīs sugas lapas ir ieapaļi nierveida. B. Kailās ziedgultnes grupa. Šajā grupā ietilpst vairākums Latvijā konstatēto sugu. Grupas sugas tālāk nodala pēc tā, vai piezemes lapu kāti un stublāji ir klāti ar atstāvošiem matiņiem (B1) vai matiņi ir pieguloši, vai matiņu vispār nav (B2). B1. Apakšgrupai, kam piezemes lapu kāti un stublāji klāti ar atstāvošiem matiņiem, pieder 12 sīksugas, no tām biežākās ir: slaidais rasaskrēsliņš (A. gracilis Opiz, syn. A. micans Buser) un smaildaivainais rasaskrēsliņš (A. acutiloba Opiz, syn. A. acutangula Buser). Smaildaivainā rasaskrēsliņa lapas nierveidīgas vai ieapaļi nierveidīgas, lapu daivas garas un šauri trīsstūrainas, ar 7-12 zobiņiem katrā daivas pusē. Retumis Latvijā sastopams ierobainais rasaskrēsliņš (A. subcrenata Buser) ar ieapaļām lapām, pamata daivas savstarpēji pārklājas. B2. Tikai viena suga - kailstublāja rasaskrēsliņš (A. glabricaulis H.Lindb.) - Latvijā ir ar pilnīgi kailu stublāju un piezemes lapu kātu. Sastopams retumis sausās pļavās un pauguru nogāzēs. Pārējo sugu, kas pieder pie grupas ar kailu ziedgultni, stublāja un piezemes lapu matiņi ir pieguloši, īsi. Šīs grupas sugas sastopamas retumis vai reti. Salīdzinoši biežāk atrodami: ielocītais rasaskrēsliņš (A. plicata Buser), kailais rasaskrēsliņš (A. glabra Neygenf.) un Baltijas rasaskrēsliņš (A. baltica Sam. et Juz., syn. A. nebulosa Sam.). Murbeka rasaskrēsliņš (A. murbeckiana Buser) ir ļoti rets.
www.latvijasdaba.lv


Ārstnieciskais pielietojums
To mēdz saukt arī par rasaspodiņu. Rasaskrēsliņš cēlies no vārda „alķīmija” un ne velti, jo senāk ticēja, ka augam piemīt maģiskas dziedināšanas spējas. To var atrast augam pļavās. Drogai ievāc gan auga ziedus pilnzieda laikā, gan arī lapas (augusta beigās). To žāvē līdz 45°C temperatūrā. Drogu var glabāt 1 gadu.

Ārstniecībā tas lielākoties pazīstams kā ginekoloģisks līdzeklis, jo tas regulē menstruāciju ciklu, mazina asiņošanu, menstruālos krampjus un menopauzes simptomus vecākām sievietēm. Uzskata, ka tas sievieti pasargā pret dažādām olnīcu saslimšanām. Taču rasaskrēsliņš palīdz arī pie nieru un aknu slimībām, kuņģa čūlas, tūskām, caurejas un zarnu iekaisuma. To izmanto arī cukura diabēta ārstēšanai.

Rasaskrēsliņu lieto pret paaugstinātu temperatūru, strutojumiem, iekšējiem un ārējiem ievainojumiem, ginekoloģiskām slimībām, iekaisumiem, lūzumiem, plīsumiem. Tos var izmantot arī rozes ārstēšanā. Šajos gadījumos palīdz rasaskrēsliņa tēja, kompreses un pieliekamie.

Cilvēkam ar vājiem muskuļiem, kā arī slimīgiem, vājiem bērniem, kuriem ir vārga muskulatūra, jādzer rasaskrēsliņa tēja. Rasaskrēsliņš ir lielisks organisma stiprinātājs, vielmaiņas uzlabotājs un asiņu attīrītājs, tādēļ tas ir neaizstājams arī senu iekaisumu un ievainojumu ārstēšanā.

Lai pagatavotu tēju, 1 ēdamkaroti drogu jāaplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties. Var arī tēju pavārīt uz uguns vēl 10-20 minūtes. Tēja attīra un stiprina organismu, uzlabo vielmaiņu, kā arī veicina siekalu, asaru un sviedru dziedzeru darbības aktivizēšanu. Uzlējumus lieto komprešu, aplikāciju, skalošanas veidā, ja ir acu un deguna iekaisums. Uzlējumu lieto arī strutainu brūču, mitro ekzēmu skalošanai, mutes dobuma skalošanai.
dabasspeks.com

Parastais rasaskrēsliņš

Kods: A-330-19
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2019. gada 29. maijā
S 2000 x 1333 px
1.83 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
19.1 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866