Ogres Evaņģēliski luteriskā baznīca celta 1930. gadā. Baznīcas projektu izstrādāja Haralds Kundziņš. Baznīcas projektā bija jūtama spēcīga brāļa Paula Kundziņa arhitektoniskā rokraksta ietekme. Bažās par šķietamo līdzību ar tuvumā esošo Ikšķiles baznīcu, baznīcas projekts tika pārveidots. Projektu pārveidoja būvinženieris A. Kēze. Baznīca ir 1872. gadā Piņķos historisma stilā celtās Sv. Nikolaja baznīcas atdarinājums. Altārgleznu Kristus atnākšana virs zemes gleznojis mākslinieks Šenbergs. Dievnama celtniecībā piedalījās vietējie būvuzņēmēji J. Starķis un A. Dreimanis, darbus vadīja inženieris K. Paegle.
www.zudusilatvija.lv

Brīvības iela 51, Ogre
+371 65047915

Ogres evaņģēliski luteriskā draudze veidojās 20. gs. Sākumā: 1908. gadā Ogres vasarnīcu kolonijas iemītnieki nolēma būvēt Meža kapelu. 1909. gadā Salaspils draudzes baznīckungs Voldemārs fon Hūns draudzes vārdā nopirka zemes gabalu un Rīgas arhitektam Edgaram Frīzendorfam (1881-1945) pasūtīja baznīcas ēkas projektu. Meža kapela ar 300 vietām bija koka būve un stilistiski atgādināja Dienvidčehijas un Šveices reģionu sakrālās būves. 1. pasaules kara laikā kapela nodega.

1927. gadā tika nodibināta Ogres vasarnīcu rajona draudze un radās nepieciešamība pēc dievnama. Baznīcu vēlīnās neogotikas tradīcijās cēla pēc Haralda Kundziņa projekta, ko pārveidoja inženieris Andrejs Kēse. Gada laikā uz Meža kapelas drupām tika uzcelta baznīca ar 422 sēdvietām. 1930. gada 31. augustā dievnamu iesvētīja. Baznīcas zvans (Ø 0,78 m, 200 kg) tika atliets Rīgā Švenna zvanu lietuvē. To rotā uzraksts „Dzīvos saucu, mirušos apraudu. Ogres pilsētas baznīcai Ziemas svētkos. Liets no J.C. Schwenn. Rīga, 1930. g.”

Pirmā draudzes priekšnieka Andreja Kēses dāvināto altārgleznu darinājis Jānis Šēnbergs pēc latviešu vecmeistara Kārļa Hūna darba „Kristus otrreizējā atnākšana”. 1940. gadā dievnama telpas pieskandināja arī ērģeļu skaņas.

Padomju gados draudzes un arī baznīcas ēkas liktenis bija apdraudēts. Septiņdesmitajos gados draudzē bija reģistrēti tikai 50 cilvēki, bet dievkalpojumus apmeklēja mazāk par 20. Baznīcu saviem dievkalpojumiem izmantoja arī katoļu draudze, pēc 1975. gada arī vēl baptistu draudze. Kopš 1999. gada baznīcā dievkalpojumus notur tikai luterāņu draudze. 2010. gadā tajā bija reģistrēti 362 draudzes locekļi.

Dievnamā regulāri notiek garīgās mūzikas koncerti

Kanceleja ir atvērta:
otrdien un trešdien 15:00 - 18:00
ceturtdien 09:00 - 12:00
svētdien pēc dievkalpojuma

Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.
www.latvijascentrs.lv