0
info@redzet.eu

Daba » Augi » Savvaļas augi, puķes

Milzu spriganeVirši
Lasīt aprakstu
Noziedējis sila virsis, Sila virsis (Calluna vulgaris), Meža augi

Noziedējis sila virsis

Kods: A-0119-08
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2008. gada 27. aprīlī
S 2000 x 1333 px
1.91 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3644 x 2429 px
30.85 x 20.57 cm / 300 dpi
4.96 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Sila virsis 
Calluna vulgaris 
 Valsts     Augi (Plantae)
 Nodalījums  Segsēkļi (Magnoliophyta)
 Klase  Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
 Rinda  Viršu rinda (Ericales)
 Dzimta  Ēriku dzimta (Ericaceae)
 Ģints  Virši (Calluna)
 Suga  Sila virsis (C. vulgaris)

Sila virsis, arī Parastais virsis (latīņu: Calluna vulgaris) - mūžzaļš 30 - 70 cm augsts ēriku dzimtas pundurkrūms. Ļoti bieži sastopams smiltājos, priežu silos, sausos krūmājos, izcirtumos. Stumbrs pacils, koksnains, ļoti zarains. Lapas pretējas, vienkāršas, sēdošas, īsi lineāras, virspusē ar rieviņu, apakšpusē ar šķautni, uz vecākām stumbra daļām līdz 0,4 cm garas. Zied no jūlija līdz septembrim. Ziedi atliekušies vai nokareni, veido gandrīz vienpusīgu ķekaru. Ziedu kātiņi jauno, pūkaino zariņu lapu žāklēs. Pie zieda pamata 4 zaļas pieziedlapas - ārkauss. Kauss dalīts 4 daļās, violeti rožains, retāk balts, spīdīgs, kauslapas ieliekušās, gareni olveidīgas, noapaļotas, garākas nekā vainaglapas. Vainags zvanveida, vainaglapas 4, bālgani violetas, retāk baltas. Putekšņlapas 8. Auglenīca augšēja, ar 2 sēklaizmetņiem katrā ligzdā. Auglis - ieapaļa, pūkaina pogaļa. Nektāraugs. Viršu ziedšanas laikā bišu dravas novieto viršājos, un bites tur gūst labu ienesumu. Tautas medicīnā lieto kā diurētisku līdzekli, nieru un urīnpūšļa slimību ārstēšanai, kā nomierinošu līdzekli pret neirastēniju un bezmiegu, ārīgi lieto apdegumu dziedēšanai.
lv.wikipedia.org


SILA VIRSIS   Calluna vulgaris (L.) Hull

Latviski: sila virsis; angliski: Heather; vāciski: Heidekraut; krievu: вереск обыкновенный

Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels (ga 20-60 cm) ēriku dzimtas sīkkrūms ar koksnainu stumbru. Stumbrs stāvs vai pacils, ļoti zarains. Zari blīvi aplapoti ar pamīšus vai pretējām, sēdošām un lineārām (ga 0.1-0.3 cm, pl līdz 0.07 cm), mūžzaļām lapām. Lapas pamats bultveida. Ziedi diezgan garā (ga 8-15 cm), blīvā un mazliet vienpusējā ķekarā zara galā. Kauss četrdaļīgs. Vainags zvanveida, vismaz līdz pusei šķelts. Violetās kauslapas garākas (ga 0.3-0.5 cm) nekā bāli violetās vainaglapas (ga 0.2-0.3 cm). Pie zieda pamata 4 zaļas pieziedlapas, kas veido ārkausu. Auglis - apmatota četrvāršņu pogaļa. Zied no jūlija beigām līdz septembrim.

Izplatība:
Eiropā un daudzviet Āzijā plaši sastopams augs. Ieviests un pārgājis savvaļā Ziemeļamerikā.

Latvijā bieži visā valstī.

Biotopi:
No atsevišķiem eksemplāriem līdz plašās vienlaidu audzēs sausos priežu mežos un to degumos, izcirtumos, kāpās, purvos skābās un ar barības vielām trūcīgās augsnēs. Raksturīga suga vairākās augu sabiedrībās sūnu purvos (Cl. Oxycocco-Sphagnetea) un sausos priežu mežos (Cl. Vaccinio-Piceetea, All. Dicrano-Pinion), kā arī atklātos virsājos.

Īpašas norādes:
Ārstniecības augs un nektāraugs.
www.latvijasdaba.lv


Oficiālajā vārdā – sila virsis, zinātniskajā vārdā Calluna vulgaris – ir neliela auguma (20-60 cm) ēriku dzimtas sīkkrūms ar koksnainu, zarainu stumbru un sīkām, mūžzaļām lapiņām. Violetie ziedi izkārtoti zaru galos blīvos ķekaros. Rūpīgāk ieskatoties sīkajā, zvanveidīgajā ziedā, redzams, ka tā kauslapas, kas lielākoties augiem mēdz būt zaļas, virsim ir violetas un nedaudz garākas par gaišāk violetajām vainaglapām. Virsis ir nektāraugs, un tā tuvumā vienmēr riņķo bites un citi nektāra tīkotāji. Zieda forma ir tāda, ka pat kukaiņi ar visīsāko snuķīti var tikt pie kārotās, smaržīgās barības – nektāra. Viršu medu mēdz saukt par medus karali, jo minerālvielu, olbaltumvielu un vitamīnu sastāva ziņā tas esot pats bagātākais. Biteniekiem virši ir svarīgi, jo tie ir pēdējie ziedi, ko bites rudenī apmeklē.

Virsi var uzskatīt par augu ar plašu ekoloģisko amplitūdu – Latvijā to var gana bieži sastapt gan sausos priežu mežos, gan izcirtumos, gan piejūras kāpās, gan smilšainos virsājos, gan slapjos purvos. Suga plaši izplatīta Eiropā un Āzijā, ieviesta un pārgājusi savvaļā arī Amerikā.

Sila virsis savā ģintī ir vienīgā suga, un ne ar vienu citu augu to sajaukt nevar. Pēdējā laikā arī dārzos audzē dažādas viršu šķirnes.

Ne tikai tautas vērojumi virša ziedēšanu uzskata par pirmo rudens vēstnesi, bet arī zinātnieki uzskata, ka viršu ziedēšana ir fenoloģiskās vasaras beigu posma indikators, kas Latvijā vidēji vērojams 4. augustā (pēdējo 40 gadu dati). Virša ziedēšanā novērojamas lielas reģionālas atšķirības – ziedēšanas sākums iestājas nevienmērīgi, piemēram, 1978. gadā Mēdzūlā un Barkavā virša ziedēšana fiksēta 27. jūlijā, kamēr Atašienē tikai 27. augustā.
Būtiski atšķiras arī ikgadējās vērtības – gadu no gada ziedēšana iestājas dažādos laikos, piemēram, 2013. gadā Lazdonā virši sāka ziedēt 9. jūlijā, 2010. gadā 20 dienas vēlāk.
www.lu.lv


Ejot uz mežu sēņot, vajadzētu pievērst uzmanību arī mežmalās augošajiem viršiem. Tautā tos mēdz dēvēt arī par siliem. Tie parasti aug sausos priežu mežos un izcirtumos, degumos un sūnu purvos. No viršiem ievāc ziedu galotnītes, taču vienlaikus jāuzmanās no bitēm, kuras arīdzan ir iemīļojušas šo augu. Virši satur ļoti daudz mangāna, kā arī citas bioloģiski aktīvas vielas.

  • Viršus mēdz dēvēt par asinstīrītājiem, jo tie lieliski attīra ādu. Tāpat tos lieto hroniska nieru un urīnpūšļa iekaisuma ārstēšanai, nierakmeņu šķīdināšanai, pie saaukstēšanās slimībām un podagras ārstēšanai. To mēdz lietot arī kuņģa gļotādas iekaisuma jeb gastrīta ārstēšanai, īpaši, kad ir paaugstināta kuņģa skābes sekrēcija. Viršu tēja nomierina un uzlabo miega kvalitāti.
  • Viršu uzlējumu pagatavo, ņemot 1 ēdamkaroti drogas, aplejot ar glāzi verdoša ūdens un ļaujot tam ievilkties 2 stundas. Lieto pa ¼ glāzes četras reizes dienā pirms ēšanas.
  • Tāpat virši ļoti glīti izskatās izkaltēti ielikti vāzē, īpaši tad, ja istabas sienas ir tumšos toņos!
  • Drogai ziedēšanas laikā vāc ziedus kopā ar lapām bez koksnainajām auga daļām. Sausā laikā nogriež vai nopļauj viršu augšējo daļu, attīra no piemaisījumiem un žāvē parastos ap­stākļos, sargājot no saules, vai kaltē, nepārsniedzot 60 ˚C temperatūru. Pēc izžāvēšanas nokuļ lapas un ziedus, bet pārkoksnētās zaru daļas atsijā. Drogas derīguma laiks ir trīs gadi.
  • Virsim ir urīndzenoša, pret­iekaisuma, atkrēpošanu veicinoša, antibakteriāla un pretreimatiska iedarbība. Auga preparāti nedaudz pazemina asinsspiedienu, nomierina un uzlabo miega kvalitāti.
  • No virša lapām un ziediem gatavo novārījumu un uzlējumu.
  • Novārījumam vienu ēdam­karoti drogas aplej ar 1,5 glāzēm verdoša ūdens, 10 minūtes vāra uz mazas uguns un nokāš. Nieru iekaisuma, nierakmeņu, žultsakmeņu, urīnpūšļa un urīnizvadceļu iekaisuma, tūskas, gastrīta ar paaugstinātu skābes daudzumu kuņģa sulā, sausa klepus un tuberkulozes gadījumā dzer pa pusglāzei trīs reizes dienā.
  • Uzlējumam, ko lieto podagras, reimatisma, kuņģa un zarnu iekaisuma un caurejas ārstēšanai, ņem trīs tējkarotes drogas, aplej ar divām glāzēm verdoša ūdens un atstāj ievilkties divas stundas. Dzer pa pusglāzei pirms ēšanas četras reizes dienā.
  • Lai uzlabotu miegu, mazinātu nervu uzbudinājumu un spriedzi, pret aterosklerozi un galvas reiboņiem izmanto tēju, ko gatavo, divas ēdamkarotes drogas aplejot ar litru verdoša ūdens. Tad 10 minūtes vāra uz mazas uguns, atstāj siltumā pa nakti ievilkties vai gatavo termosā. No rīta nokāš un dzer dienas garumā. Ārstēšanas kurss ir trīs mēneši, pēc divu nedēļu pārtraukuma to atkārto.
  • Ādas slimību ārstēšanai lieto uzlējumu, ko gatavo, trīs tējkarotes drogas aplejot ar vienu glāzi verdoša ūdens. Uzlējumu apsedz, atdzesē, nokāš un nelielām porcijām dzer dienas laikā.
  • Ārīgi virša ziedu un lapu pulveri, kā arī jauno dzinumu novārījumu (recekli) lieto apdegumu, brūču, strutaina ādas iekaisuma un ekzēmas ārstēšanai.
  • Lakstu sautējošas kompreses un peldes iesaka radikulīta, reimatisma, podagras, sasitumu un kaulu lūzumu ārstēšanai.

www.termorelax.com

Noziedējis sila virsis

Kods: A-0119-08
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2008. gada 27. aprīlī
S 2000 x 1333 px
1.91 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3644 x 2429 px
30.85 x 20.57 cm / 300 dpi
4.96 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866