0
info@redzet.eu

Daba » Dabas elementi » Dažādi

Bebra grauzumsNozāģēti un sakrauti koka stumbri
Lasīt aprakstu
Nozāģēti un sakrauti koka stumbri, Malka, Rudens

Nozāģēti un sakrauti koka stumbri

Kods: A-291-18-AP
Autors: Aija Pastare
Bildēts 2018. gada 08. oktobrī
S 2000 x 1333 px
2.78 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
10.2 MB
XL 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
20.5 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Malkas siltumatdeves koeficienti 
Ozols  10
 Skābardis  9,6
 Osis  9,2
 Kļava  8,75
 Bērzs  8,33
 Melnalksnis  7,1
 Alksnis  6,25
 Egle, priede  6,2
 Apse 5
 Liepa  4,2
 Papele  3,5

Malka
Malka kā kurināmā veids ir viens no populārākajiem un ekoloģiski nekaitīgākajiem līdz pat šai dienai. Izmantots kopš seniem laikiem, arī mūsdienās dabīgā kurināmā veids, nav zaudējis aktualitāti. Lai arī vietā ir nākušas modernas apkures sistēmas, kurināmā veids bieži vien palicis tas pats senais.

Malka mēdz būt dažāda, ar savu raksturu, tāpat kā cilvēki. Lielākoties malkai izmanto lapu koku sugas, bet var izmantot arī skujkokus – priedi un egli.

Malkas siltumatdeve ir atkarīga no koka sugas, mitruma un vietas, kur koks audzis. Sausa kvalitatīva malka izdala mazāk darvas, uztur augstāku temperatūru degšanas laikā, tātad atdod vairāk siltuma un līdz ar to ir daudz ekonomiskāka kurināšanas procesā.

Lai arī tas, ka vislabāk deg sausa malka, ir jāatceras, ka, ja malka būs pārāk sausa, tad ātri izdegs. Tāpēc ideālā variantā malkai jāsatur aptuveni 20-25% mitruma. Ja tā ir mitrāka tā ir grūti aizdedzināma un slikti atdod siltumu, kā arī dūmvadā veido kondensātu.nāšanas procesā.

Salīdzinājumam: 1 kg sausas malkas izdala aptuveni 4-5 kcal siltuma, bet tikpat daudz malkas ar 60% mitrumu izdala tikai 1,5 kcal siltuma, tātad, lai uzturētu tādu pat siltumu vajadzēs līdz pat 3 reizēm vairāk malkas. Jāatceras, ka dažādu sugu koku masa daudz neatšķiras, bet izdalītais siltuma daudzums gan. Par kvalitatīvākajām uzskata ozolu, osi, bērzu, apsi, priedi.


Kādu malku izvēlēties?
Grilam labāk izvēlēties augļu koku malku,kas daudz dūmo, tad grilētie produkti izdodas daudz gardāki un aromātiskāki.

Liepas malka ieteicama pirtīm. Tā dod pietiekošu siltumu un labu aromātu.

Bērza malka cenas ziņā ir lētāka par ozola malku, bet siltuma atdeves ziņā daudz neatpaliek, tādēļ ir universāla malka. Darva no bērza malkas ir ar patīkamu, dziedējošu aromātu, un kuroties dezinficē pirts telpas, taču piekvēpina dūmvadu. Bērza malka labi kurās pat ļoti mitra. Bērza malku viegli aizdedzināt, un tā deg ar ilgu, vienmērīgu liesmu un nedzirksteļo. Sausa bērza malka sadegot izdala siltumu par 25% vairāk kā apses malka un 15% vairāk nekā priedes malka.

Apses un alkšņa malka tīra dūmvadu pēc malkas, ar kuru dūmvads aizkvēpis. Apses malku ir grūti iekurināt. Krāsni ieteicams iekurināt ar citu malku, un pēc tam pielikt apses malku. Tā pietiekoši ilgi deg, un ilgi turas karstums. Alksnis labi der pirtīm, lai sasniegtu maksimālo karstumu, jo degot dod lielu karstumu un gandrīz nedūmo. Alkšņa malka ātri izžūst, un pat pēc trīs gadiem saglabājas specifiskais aromāts.

Nekas labāks par ozola malku kamīnam nav izdomāts, bet ozola malka ir dārga un malkai vislabāk der tieši vidēja vecuma koki.

Priede un egle veido ļoti lielu darvas un sodrēju daudzumu, kā arī degot dzirksteļo, taču aromāts, kas izdalās, degot skuju kokiem, atsver šīs nepilnības. Kurinot skujkokus kamīnā, jāpievērš pastiprināta uzmanība ugunsdrošībai.
www.iekuram.lv

 

Ozols.
Jāuzmanās no krāsns pārkurināšanas. Malkai der vidēja vecuma koki, satrunējuši nedod karstumu, bet tikai dūmo.

Osis.
Grūti iekurināt, taču deg arī neizžāvēta malka. Dod vienmērīgu liesmu, nedzirksteļo.

Bērzs.
Visizplatītākā. To ir viegli aizdedzināt, tā nedzirksteļo, bet deg ilgi ar vienmērīgu, ilgu liesmu.

Alksnis.
Malka ātri izžūst un pat pēc trim gadiem saglabā īpašo aromātu, atšķiras ar sarkanīgu nokrāsu. Malka degot dod lielu karstumu un gandrīz nedūmo. Alksnis iesējas pats un ātri izaug, tādēļ tā ir viena no lētākajām koksnēm.

Apse.
Pietiekoši ilgi deg un ilgi saglabā karstumu, taču siltumatdeve nav tik liela kā bērzam. Grūti iekurināt, tāpēc pagales pieliek pēc iekurināšanas ar citu malku. Apses malkai sadegot, tās dūmi attīra dūmvadu no kvēpiem.

Liepa.
Grūti aizdedzināt, deg lēni, bet karstums ir ilgs un noturīgs. Nav ieteicams glabāt ilgāk par diviem gadiem.

Priede, egle.
Degšanas laikā sprēgā dzirksteles, jo koksne ir sveķaina. Priedes malka sadegot dod lielāku karstumu nekā egles malka.

Nozāģēti un sakrauti koka stumbri

Kods: A-291-18-AP
Autors: Aija Pastare
Bildēts 2018. gada 08. oktobrī
S 2000 x 1333 px
2.78 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
10.2 MB
XL 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
20.5 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866