Pļava ir ekosistēmas veids – augājs, kuru veido galvenokārt daudzgadīgie lakstaugi, it sevišķi zālaugi un grīšļi. Pļavām raksturīgs pietiekams vai pat pārmērīgs mitrums, kā arī zelmenis un izteikta velēna. Atsevišķi mēdz izdalīt kalnu pļavas jeb alpīnās pļavas un palieņu pļavas.

Zem pļavu augiem palielināta virsmas mitruma un gruntsūdeņu tuvas klātbūtnes apstākļos veidojas pļavu augsnes. Tām raksturīgs izteikts humusa horizonts, to apakšdaļā mēdz būt gleja horizonts. Pļavu augsnēm raksturīga karbonātu klātbūtne.

Latvijā pļavas dabīgā ceļā veidojas maz, jo tā atrodas mežu zonā. Vairums Latvijas pļavu ir cilvēka darbības – noganīšanas vai pļaušanas – radītas.
lv.wikipedia.org

Pļava ir ekosistēma, ko veido daudzgadīgu lakstaugu sabiedrības. Pļavas ir veidojušās ilgstošas ganīšanas un pļaušanas rezultātā – tātad tiešā cilvēka ietekmē, un to pastāvēšana ir atkarīga no cilvēka darbības.

Pļavām raksturīgs liels skaits dažādu augu sugu – Latvijas pļavās aug gandrīz 400 paparžaugu un ziedaugu sugu, un tā ir trešā daļa no visas Latvijas augu valsts. Daudzas no tām ir retas un īpaši aizsargājamas sugas – puse no Latvijas Sarkanās grāmatas sugām ir pļavu augi. Pļava ir arī dzīvesvieta putniem un kukaiņiem, kā arī zīdītājdzīvniekiem. Pļava ir vērtīga ne vien bioloģiski, bet arī kā savdabīgs kultūrvēsturisks piemineklis.
Pļavas Latvijā aizņem tikai 1% no visas valsts teritorijas.
www.ldf.lv

To, kādi augi aug pļavā, nosaka mitrums, augsnes auglīgums un augsnes skābums. Pļavas klasificējot, tās parasti iedala pamata tipos pēc to mitruma:
sausajās pļavās,
mēreni mitrajās pļavās,
mitrajās pļavās
slapjajās pļavās.