Koks ir daudzgadīgs koksnains augs, kam, atšķirībā no lakstaugiem, ir šādas īpašības: parasti viens augsts, retāk vairāki koksnaini stumbri bez zariem un lapām, koka stumbrs laika gaitā pieaug resnumā, galotnē ir lapu vai skuju vainags. Daži zinātnieki uzskata, ka, lai augu atzītu par koku, tam ir jābūt vismaz 3-6 metru augstumā un tā stumbrs ir jābūt vismaz 10 cm diametrā. Koku jāatšķir no krūmiem, kas arī ir kokaugi, bet tiem nav izteikta stumbra. Arī palmas nav uzskatāmas par kokiem, jo to stumbrs neaug resnumā.

Kokiem ir nozīmīga loma erozijas novēršanā, to saknes satur kopā augsni un neļauj tai ar lietus ūdeņiem aizplūst prom. Tie arī gaisā esošo oglekļa dioksīdu pārvērš skābeklī. No daudziem kokiem, īpaši, augļu kokiem, iegūst pārtiku ne tikai cilvēki, bet arī daudzi dzīvnieki.

Koks nav botāniskās klasifikācijas kategorija. Tiek lēsts, ka kopējais koku sugu skaits ir aptuveni 100 000, kas ir apmēram 25% no visām augu sugām. Vairums no tām aug tropu joslā, kur lietus mežos uz vienu hektāru var atrast vairāk nekā 200 dažādas koku sugas. Latvijā visizplatītākie koki ir priedes (28,9% no kopējās mežu platības), bērzi (27,9%) un egles (17,0%).