Meža zeltstarīte (Latīniski: Gagea lutea; angliski: yellow Star-of-Bethlehem; vāciski: Wald-Goldstern; krievu: гусиный лук желтый)

Meža zeltstarīte ir daudzgadīgs, sīks (ga 5-25 cm) liliju dzimtas lakstaugs. Sīpols viens. Stublājs stāvs, ar ziedu čemuru galotnē. Zem ziedu čemura 2 lancetiskas lapas ar ķīļveida pamatu, no kurām apakšējā vismaz ziedkopas garumā vai garāka. Lineārā piezemes lapa (pl 0.5-0.9 cm) pārsniedz ziedkopu. Lapas gals kapucveidīgs. Ziedi lieli (pl 1.2-1.8 cm), dzelteni, ķekarā 3-10, apziedņa ārpuse zaļgana. Auglis - trīsvāršņu pogaļa. Zied aprīlī un maija sākumā. Augs konstatējams tikai pavasarī; ap vasaras vidu, nonīkstot virszemes daļām, tas vairs nav atrodams.

Izplatība:
Pārtraukta (disjunkta) areāla suga Eirāzijā.
Latvijā bieži visā valstī.

Biotopi:
No atsevišķiem eksemplāriem līdz blīvās grupās krūmājos, lapkoku un jauktos mežos un vecos parkos. Raksturīga suga auglīgu platlapju mežu augu sabiedrībās: Cl. Querco-Fagetea, All. Alno-Padion.

Īpašas norādes:
Līdzīga citām zeltstarītēm. Drošākā atšķirības pazīme ir viens sīpols (nevis 3 atsevišķi vai 2 kopējā apvalkā), lapas gals kapucveidīgs (nevis plakans), apziedņa ārpuse zaļgana (nevis iesārta).
www.latvijasdaba.lv